Miegs un bezmiegs

Vietējas nozīmes zoofilodendroloģijas guru
Svarīgs Omnipotents

Tas, kā darbojas cilvēka smadzenes joprojām ir diezgan neskaidra lieta, tomēr prātvēderi kādā no IBM pētniecības centriem nav nekādi mīkstmieši. Viņi grasās uzbūvēt datoru pēc cilvēka smadzeņu līdzības, gluži kā vīrs debesīs esot sastiķējis cilvēku pēc savas līdzības... Tas viņu laikam padara par vectētiņu.

Smadzeņu darbības sarežģītība slēpjas galvā, konkrētāk — smadzenēs. Šī trīs mārciņu smagā, 10W enerģijas patērējošā, cilvēces vēsturē pa sienām nereti smērētā masa pašos pamatos sastāv no garkājainām šunām, kuras nemitīgi sazinās savā starpā. Turklāt, tās ir šitik maziņas un vājprātā, jā, vājprātā daudz.
Smadzeņu podā notiekošie procesi ir faktiski neizsekojami citoskopiskajā līmenī, tāpēc daudz ērtākas indivīdu uzvedības analīzē ir tādas zinātnes kā psiholoģija.

Taču viens ir skaidrs — smadzenes ir sasodīti smalka sistēma, kura tieši tā pat kā lielākā daļa datoru, rosolu un iekšdedzes dzinēju ir pakļaujama sīkiem uzlabojumiem.

Kofeīns, dāmas un kungi!
Šī viela jau izsenis pazīstama cilvēcei tās uzmundrinošā efekta dēļ.
Kofeīns, tā vispopulārākajā veidolā — kafijā, ir sasodīti lielisks biedrs brīžos, kad ir nepieciešama tā nelielā papildu dzirksts, kas izglābj dienu. Stipra, karsta kafija nosalušam ķermanim ir kā radiators guļamistabai, bet nogurušam prātam — kā zīmuļdrāzējs zīmulim.

Protams, kofeīna patēriņam ir arī daži blakus efekti. Atkarībā no ķermeņa, kurš to uzņem, un no padeves apjoma, iespējamas šādas sekas: paaugstināts asinsspiediens, dehidrācija, nespēja koncentrēties, muskuļu raustīšanās, palpitācija, hronisks bezmiegs, depresija, spriestspējas zudumi, dezorientācija, paškontroles atslēgšanās, mānijas, halucinācijas, psihoze un tik ļoti izklaidējošā rabdomialīze (skeleta muskuļu sabrukšana).

Nu jau pietiks dziedāt slavas dziesmas, jo tieši tā pat kā mātei Zemei, visai šai kafijas padarīšanai ir arī sava ēnas puse, proti, lai pagatavotu vienu tasi kafijas, kafijauga labsajūtai tiek izlietoti 140l ūdens. Ja ar to vēl ir par maz, ziniet — kafiju bieži audzē apvidos, kur dzeramā ūdens pieejamība ir nāvīga problēma.
Tā gadās.

Negativitātes noti vēl varētu stiept ilgi, bet tā būtu pretdarbība pēdējā laika tendencēm domāt pozitīvi, tas, savukārt, veidotu līdzsvaru publiskajā domā, bet nevienam taču nepatīk līdzsvars.
Galu galā kofeīns izraisa atkarību, kuras atmešana saistās ar dažādām iekšējām prāta un ķermeņa ķibelēm, tāpēc es, personīgi, labprātāk adaptēšu Pompadūras filozofiju: pēc mums kaut vai grēku plūdi.

LV2030

Shēmotais stratēgis

Salamontius

Un ko tu zini par Latvijas stratēģiju? Jā, vai Tu zini, ka tā top un pirmā redakcija jau ir gatava? Laipni lūgti Latvija 2030. Katrā ziņā interesanta lasāmviela, pamatprincipi. Šoreiz par tēmām, kas man ir tuvāk sirdij. Dokumentu, ja nav slinkums paši izlasītiet, kādas 36 lpp, 1/3 A4 bildes.

Zināšanas un prasmes 21. gadsimtā. Īsumā-mūžizglītība, nauda seko skolēniem, svarīgi ir pirmskola, jaunās tehnoloģijas un vecāki.
Principā skaisti, bet reāli ir biežāk šādi. Katrā ziņā esmu priecīgs, ka no šī plāna ir veiksmīgi izņemtas jebkādas atsauces uz mācībspēkiem, kas, kā mēs zinām ir mantkārīgi streikotaji, kas bieži ir iestrēguši padomju stila mācīšanā un vispār ir tie sliktākie, kas beidz mūsu augstskolas.

Atjaunojama un droša enerģija
Satriecoši, bet fakts, ka mums ir jāturpina strādāt dažādu izmešu samazināšanā, bet visinteresantākais ir tas, ka mūsu valstī ir pietiekami atjaunojamo resursu, lai būtu iespējams no tiem smelties par 50% procentiem vairāk enerģijas nekā tagad mēs izmantojam. Zinams jautājums rodas- kur viņi iegūst šos datus, jo ekonomikas ministrs, piemēram, ir citās domās, kas daļēji ir attēlotas šajā rakstā. Enerģētiskā neatkarība arī pēc manām domām ir nopietns solis, jo mēs nevaram paļauties, ka Krievija neignorēs savas ekonomiskās intereses un neatslēgs mūsu gāzi. Un protams, ir labāk, ja mēs uztaisam n-padsmit mazas atjaunojamo resursu elektrostacijas, no kuram pirkt enerģiju par paaugstinātu likmi, nevis pan-Baltijas projektu AES

Dabas daudzveidība un nākotnes kapitāls
Te ir nedaudz rakstīts par to, ka mēs esam bagāti un mums būtu nepieciešams aprēķināt mūsu dabas vērtību, ka vajadzētu uzņēmējdarbību sabalansēt ar vidi, ka vajadzētu sodīt tos, kas to neievēro. Gribētos lai viņi to būtu izdomājuši agrak, jo tad vismaz ar šo dabas kapitāla novērtejumu būtu iespējams aizpildīt budžeta caurumus un nebūtu vajadzīgs aizņemties. Tomēr, es ceru, ka Šlesers šo stratēgiju izlasīs un sapratīs, ka mūsu prioritāte tomēr ir daba.

Bet būtu labi, ja kāds tur augšā vismaz kādai stratēgijai sekotu.