Rāda ziņas ar etiķeti runa. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti runa. Rādīt visas ziņas

ceturtdiena, 2009. gada 12. februāris

Sliktas ziņas, labs raidījums

Galvenais vērotājs
Jezups Dropings


Sēž divi vidusskolas vecuma jaunēkļi trolejbusā. Tuvojas pusnakts. Nezinu, varbūt puiši bija kārtīgi viesojušies pie vecmammas - aizsēdējās pie omas gardajām pankūciņām - varbūt kopā lietoja stiprinātus dzērienus ar draugaļām, iespējams, ka kopā ar citiem jauniešiem pildīja kādu īpaši mezglotu algebras uzdevumu. Nezinu. Jebkurā gadījumā, 18 gadu slieksni viņiem nebija izdevies pārkāpt, bet es nevēlos runāt par viņu riskanto gājienu tikt aizturētiem ab drošībsargiems. Manu nedalītu uzmanību piesaistīja viņu valodisko izteiksmes līdzekļu lietojums.


Brīdinu - cilvēkiem ar jutīgu valodas uztveri izlaist šo odziņām piebārstīto raksta rindkopu. Alzo - biju vieglā šokā (jo saskatīju zināmu līdzību ar sevi viņu vecumā). Abi zēni bija latvieši (tāpat kā bļa es) un viņu teikumi sastāvēja no dažādu krievu divstāvīgo lamuvārdu savārstījumiem un retiem orientējošiem latviešu valodas vārdiem, kuru garums bija mērāms ne vairāk kā trijās zilbēs. Īsāk sakot - gatavais lingvistiskais virsskaņas lidojums, turklāt neveiklība bija jūtama gan latvisko, gan krievisko vārdu lietojumā, abos gadījumos pamatotība bija apšaubāma, bet tomēŗ jāatzīst, ka viņu saruna ritēja visai raiti un informācijas apriti tas neapgrūtināja.

Ilustrācijai:
"Jebal, kā mēs viņu pizdata atmočījām!"
"Jā, zin, zaibala - viņš visu laiku bļa šito..."
"Nujā, bļa sapratu, točno zaibal..." un tādā garā.

Man uzreiz galvā (iztēles aina) parādījās vīzija - lingvistiki ievirzīta raidījuma sižets vēliem vakariem LTV pirmajā kanālā tā bezjedzīgā "Mīļā Mana, palīdzi: es vakar bučoju drauga peni - vai esmu zilais?!" raidījuma vietā. Raidījums integrētu šādus jauniešus normālu valodas lietotāju vidē. Un nenormāli izklaidētu visus pārējos. Cilvēki tvarstītu ielās zeņķus ar aizdomīgi spīdīgām kurpēm un bāžot diktofonu sejā taujātu pēc oriģināliem izteicieniem, ķipa "atjibis, čumazjik!" un "pizģets, ko tev nahuj vaig?!". Pag, jāpastāsta vēl nedaudz par mana raidījuma konceptu. Neizbēgami stūrī pelēkā aplī sēdētu sapūderēta surdotulkotāja. Raidījumā apskatīs konkrētus, no ielām smeltus jauniešu valodisku pļūtījumu paraugus, tad tos rūpīgi preparēs. Tiktu meklēti semantiskie pavedieni, valodiskās nabadzības un izteiksmīguma vienības, aizvietotas stilistiki nesaderīgas vai neveiklas konstrukcijas un koriģētas dezignātu attiecības, izrunas klupieni, nemaz nerunājot par pašu pamatu valodas pareizību. Tādi izteicieni kā "reāli prikolīga štučka!" vai "jā, mani arī besī ārā" iegūtu jaunu, piesātinātu skanējumu - "Šī lieta manī rosina sajūsmu!" un "Es jums piekrītu, un tāpat kā jūs izjūtu nepatiku".



Šāds raidījums ātri vien iekarotu skatītāju mīlestību, un, iespējams, izskaustu valodu kropļojošās, totiesu (ak un oh) cik dabiskās tendences mūsu nelielajā valodā, jo kaimiņu būšana - formu un konstrukciju kalkošana (piem. sekojošie, pacelt jautājumu), īsāko un ērtāko vārdu pieņemšana, un vispārēja iezagšanās apziņā līdz ar daudzajiem nelatviešiem mūsu zemītē.

Ciest viņus nevaru!
Domāju, ka visus tos stūlbos bļa nelatviešus vajadzētu labākajā gadījumā deportēt, vai arī gāzes kamerās nahuj, lai nosmok, nevis ļaut viņiem savām netīrājām vaļeņkām bradāt tēvu zemi.

Bļa, esmu runājis!



PS. Vislielākā mana personīgā nelaime ir fakts, ka esmu nedaudz iebrūns, jo mana mamma sagrēkoja ar marokāni.. un es tiešām ienudien gaisā palaidīšu tādu raidījumu, turklāt tā nobeigumā, kad tiks palaisti titri fonā būs vainīgo maitasgabalu linča ainas.
Runājot civilizētiem vārdiem - es tikai vēlos, lai apkārt valdītu kārtība, tīrība un cilvēki viens ar otru sazinās ar literārās valodas palīdzību.

pirmdiena, 2009. gada 5. janvāris

Aссимиляция двурукая*

Jebšu - divkosīgā pielāgošana.

Par jaunumiem
kultūras daudzveidības laukā
ziņo Jezups Dropovičs

Ir beidzot atnākusi tā diena, kad viens no mūsu aktīvākajiem politikāņiem ir izdarījis kaut ko ievērības cienīgu, proti, apņēmies to izdarīt. Mūsu mīļotās valsts prezidents, proti, viņa ekselence Valdis Zatlers grasās sveikt svinīgā runā Latvijas pareizticīgo kopienu sakarā ar viņu Ziemassvētku iestāšanos. Piebildīšu, ka pēc daudzu ekspertu domām, nozīmīgu daļu no aptuveni 300 000 lielās pareizticīgo kopienas veido krievvalodīgie pilsoņi un nepilsoņi. Nezinu kā viņi līdz šim iztikuši bez uzrunām, bet ceru, ka svētki viņiem būs daudz gaišāki.



Tagad atliek vien gaidīt divpusēju nacionālistu reakciju - TB/LNNK bļaus, ka principu neievērošana novedīs pie dižās latvju kultūras pagrimuma, toties boļševiki varēs uz sētām rakstīt "праздник хорош без Затлъерса**". Secinājums paliek viens, šis strīdīgais solis ir sperts pretim vienotībai, ceru, ka laika gaitā Zatlers neaizmirsīs arī tādus nozīmīgus notikumus mazo kopienu garīgajā dzīvē, kā Hanuku (jūdaistu svētki, kuri šogad iekrīt12.12-29.12) vai scietoloģijas pamatlicēja (Lafayette Ronald Hubbard) dzimšanas dienu 13. martā.

Vēl viena neskaidrība, te būs darbiņš Neskaidro Jautājumu Īpašo Uzdevumu Kājinieku Policijai (benzīnam naudas ta nav) - vai rītdienas runa būs krieviski un ar latviešu subtitriem, vai otrādi. Ja krieviski, tad es gribētu zināt, kādā valodā tiks sveikti krišnaīti un jūdi, un visi pārējie.

_________________
*divkosīgā asimilācija
**svētki ir labi arī bez Zatlera