Šonedēļ, kad viens pēc otra, lai svarīgās lietas padarītu pirms drīzajām brīvdienām, notika vairāki globalizēto pasauli raksturojoši pasākumi – NATO 60. Gadadiena un vienlaicīgi tās ģimenes paplašināšanās ar Rietumbalkānu dalībniekiem un ‘globālo līderu’ sanāksme Londona.
Kā jau tradicionāli pieņemts samitu laikā, gan Londonā gan Strasbūrā notika anti-globalizācijas aktīvistu priekšnesumi. Bez tam, Londonas samita dalībnieki (globālie līderi) nonākuši pie vienošanās, ka ir nepieciešams palielināt finansiālo atbalstu augošajām ekonomijām, finanšu resursus, kuri ir pieejami SVF dalībvalstīm, kā arī citiem mērķiem, kopumā injicējot panīkuso ekonomiku attīstībā 1.1 triljonu eiro. Lielbritānijas premjerministrs G. Brauns, nākamās nedēļas svētku noskaņās apgalvo, ka līdz ar šo sanāksmi iesācies ‘new world economic order[1]’. Ko tas nozīmēs manā un Tavā reālajā dzīvē viņš nepateica.
Jāatzīmē, ka līdz šim pieņemts, ka šāda veida pasākumos dzemdina tādus cēlus mērķus, kā, piemēram, “make poverty history[2].” Par spīti tam globālā ekonomika ir nonākusi šodienas situācijā, kad bezdarba līmenis ES valstis pieaug.
Skaidrs, ka tikai ar laiku būs redzams, kādus augļus ir nesis Londonas samits un vai aiz skaistajiem vārdiem slēpjas arī konkrēti efektīvi soļi.
[1] Jauna pasaules ekonomikas kārtība (ang. val.)
[2] Padarīt nabadzību par vēsturi (ang. val.)
Informācijas avoti:
