Kvanti-kvantiņi

Universāli zinošais
Svarīgs Omnipotents

Ja tu domā, ka izproti kvantu mehāniku, tu pilnīgi noteikti neizproti kvantu mehāniku.
Tā ir teicis kāds Ričards Feinmans, autoritāte attiecīgajā jomā, taču tas nebūt nav svarīgi, jo runa ir par trobelīti, kas sacelta ap teleportāciju... teleportēšanos... tālvietošanos?!
Respektīvi, neviens no šobrīd dzīvajiem un pie labas veselības esošajiem to neizbaudīs. Vismaz ne cilvēki, jo īstie pionieri patiesībā ir dzīvnieki. Laika, piemēram.
Tas ir fantastiski, kā ļautiņi ar pierēm, kas neļauj pa istabu izsprāgt pārlielām smadzenēm, kļūst par džentlmeņiem, priekšrokas devējiem, kad jāizmēģina kādu jaunu disketes paveidu, iziešanu kosmosā vai pārcelšanos telpā.
Atgriežoties tuvāk pie tēmas, gribu sludināt ne visiem tik skaidro teleporthmmfm pamatideju: tā ir informācijas pārvietošana.
Tas ir šaušalīgi!
Gribētos gan dzirdēt baznīcas un citu sabiedriskās domas aktīvistu viedokli šajā sakarā. Vai tas būtu, jej, nebūs vairs jāsēž sastrēgumos, vai tomēr, klonēt ir slikti? Galu galā tieši tas jau arī ir noticis — ir klonēts atoms, pie kam ir saglabāti transakcijas dati, kas ļautu atkal precīzi klonēt šo atomu 90% gadījumu.
Skrienot notikumiem pa priekšu, piedāvāju sekojošu ilustrāciju.
Jānis tiek tālvietots, teiksim, uz Mēnesi. Visa viņa būtības informācija tiek saglabāta un pārraidīta, bet pats Jānis, kura seju spēj mīlēt tikai viņa paša miesīga māte, tiek disintegrēts, kamēr uz Mēness notiek Jāņa būtības informācijas pārnešana uz mēslu kaudzi, kura pēc pāris acumirkļiem sakustas un saka: "Čau, džeki! Kā sviežas?"
Neviens, arī viņš pats, to nemana, bet tas vairs nav tas pats Jānis, kura kreisā krūšu galiņa sastāvā bija nokļuvis sens atoms, kurš bija šķērsojis kāda dinozaura barības traktu, apmeklējis Fransa Lista plaušas un ticis nodots Jānim ar bērnu barības starpniecību. Nemaz nerunājot par to, ka, neizdzēšot pirmo Jāni, pēkšņi būtu divi, kuri varētu sacensties par mātes mīlestību un saskatīties ar teleskopu palīdzību.
Tas viss (dzīvības pārvietošana nepārvietojot miesu) izaicinātu cilvēcē tik dziļi iesakņojušos uzskatus par dvēselēm un dieviem, varbūt apstiprinātu to esamību, bet varbūt pamatīgi izķidātu mūsu iedomātos draugus.
Tā vai citādi, Tu, dārgo lasītāj, to nepiedzīvosi. (Būtībā pastāv iespēja, ka kļūdos, bet tā ir 1:5233400092302561, tieši.)