Latviju izslēdz no turīgo rietumvalstu kluba (prognoze)

atavistiskais pravietis
Jezups Dropings

Pasauli pāršalca nepatikšanu vilnis, bet otrais cēliens briest tepat - Austrumeiropā.
Latvija šobrīd ir bagātās pasaules melnais caurums - šeit pazūd cerības un nauda. Zviedru investoru cerības un vācu nodokļu maksātāju nauda, no kuras galvenokārt sastāv EB aizdevums.
Viens no dzīvotspējīgākajiem un perspektīvākajiem scenārijiem, kā izbrist no šāda nestāvokļa, ir katapultēt Latviju (un vēl slikt-valsti Ungāriju) uz nabadzīgo trešpasaules valstu nometni, kur mēs ieņemtu augšējās pozīcijas un ātri vien izlauztos atpakaļ saulē.

Šāda prakse nav sveša finanšu pasaulē - bankas tagad knaši nodala savus labos aktīvus no sliktajiem, sliktos novietojot atsevišķās bankās (vai sētas fondos) vai pārdodot pa lētu naudu valsts bankai, vai arī apdrošinot tos. Bet labāk, protams, ir atbrīvoties no žurkas uz klāja, nevis barot to ar krējumu un cerēt, ka tā pārvērtīsies par ērgli, tādēļ objektīvi vērtējot situāciju vienīgā labākā izeja no Rietumnieku puses ir anulēt Latvijas un Ungārijas mandātu ES.



Skeptiķus lūdzu pagaidīt, tas vēl nav viss! Balstoties uz līdzību ar slikto aktīvu nopludināšanu vienā aplokā - Eiropa varētu izmantot mūsu lielvasts finanšu kapacitāti savu slikto aktīvu uzkrāšanai. Shēma ir sekojoša - Latvija izstājas no ES, atkabina valūtu no Eiro; Rietumi mums aizdod ārprātā treknu piķa šķēli, par kuru mēs iepērkam kaudzēm toksisku obligāciju no tiem pašiem Rietumniekiem; rezultātā Rietumi iegūst veselīgu kredītu sistēmu, naudu un parādsaistības (jaunu obligāciju paketi ar Latvijas vārdu). Kas notiek ar mums tajā laikā? Nekas slikts, mēs sagaidīsim, kad pie varas nāks vietējais Ataturks, Turkmenbašī, Lukašenko vai Kim-čen-mirs, kurš pasludinās pašpietiekamības režīmu un atmetīs mūsu dzīves līmeni 50 gadu tālā pagātnē, bet mēs visi būsim paēduši un varēsim klausīties Spīdolas radioaparātos pārraides par sviesta eksporta ciparu lēcieniem. Un tā tuvākos 30-40 gadus, kamēr mēs pagūsim izveidot veselīgu attieksmi pret naudas kā tādas iztrūkumu, valsts pāries uz talonu un bartera sistēmu, bet kleptokrāti emigrēs uz Kanādu.

Svarīgi ir neaizmist, ka Rietumiem ir svarīgi, lai Krievijas kaimiņos būtu demokrātiska iekārta, vai, vismaz, to būtu politiski sarežģīti okupēt - arī šai situācijas Trobeles dienests spēj rast ašu risinājumu - mūsu zemītē jāizvieto jaunais Gvantanamo (Ragciemā) un vēl palielāka NATO spēku bāze reģiona drošībai (Alūksnē), pie viena beļģu un nīderlandiešu karapulki varēs patrennēties šaut ar mortīrām, citādi viņu zemē šauj cik akurāti gribi, vienalga kādam trāpīsi.

Vai tas ir sliktākais scenārijs? Nebūt ne, vēl sliktāk ir ļaut visam atrisināties pašplūsmā.

Modernā biznesa ētika?

izziņa

Biznesa ētikas profesionālis
Modrais Modris

"Pastāsti kas ir tavi draugi un es pateikšu, kas esi tu pats" mūžvecaiss teiciens, kurš nu jau ir bezgala viegli piemērojams statptautiskajam biznesam - "Pastāsti, kas ir tavi klienti un es pateikšu kāds liktenis tevi sagaida". It īpaši, ja zināms, ka tavi klienti ir Krievijas oligarhi finanšu krīzes laikā.
Tieši šāda liksta piemeklēja Austrijas bankas "Bank Medici" vadītāju Sonju Kūnu (Sonja Kohn), kuras banka nesen cieta smagus zaudējumus - domājams, ka cienījamā vecuma dāma pa ilgiem laikiem atkal nedaudz samitrināja apakšbikses uzzinot, ka Valstrītas "ģenija" Madofa afērā viņa zaudēja 2,1 miljardu dolāru. Turklāt, jāņem vērā, ka lielie Krievijas investori vērsa cerību pilnus skatienus Rietumu virzienā pēc Krievijas akciju tirgus sabrukšanas, bet viss velti. Arī Rietumos priekšā bija Ponzi
Domājams, ka arī krievijas biznesa elites izpratne par biznesa ētiku nav mainījusies ne par mata tiesu, jo nu jau pāris nedēļas Sonja nav atrodama. Tiek pieļauts, ka cienījamā dāma ir devusies "bēgļu gaitās" nu jau otro reizi savas dzīvbes laikā.
___________________________________________
*Materiāls no International Herald Tribune

Interešu grupu nauda

Jezups Dropings
Krīzes morālists

Kopš krīzes iestāšanās... Latvijas virsotnes ir pāršalkusi nelāga ziņa, ka būs jāapcērp algas, jeb prēmijas, vai arī jāatlaiž darbinieki. Pēdējais variants mūsu šībrīža premjera acīs ir visnevēlamākais. Bet viens ir skaidrs, tīri aiz ārēja spiediena acīs, mūsu ierēdniecības un valsts uzņēmumu izdevumi algām tiek pakļauti samazinājumam. Tiktāl viss ir skaisti, mūsu varaskungi spēj vienoties, BET, kad jāķerās klāt viņu partiju tiešajiem finansēšanas avotiem, uzreiz sākas cita runa. Maigo valsi ar ministriju budžetiem nomaina pogo-pogo ar seksu piemīztā kaktā par partiju naudas raktuvēm. Es runāju par valsts uzņēmumiem, kuros sēž un valda padomnieki un valžu vīri ar makro-algām un mikro-pienākumiem.

Mani satrauc viens jautājums - kāpēc sevi un savu partiju likt zem sitiena, ja visi sen ir atkodušu šādu finasēšanas shēmu. Var taču šos pašus cilvēkus atstāt siltajos amatos un sākt bīdīt to pašu uzņēmumu lielo piķi sev izdevīgos virzienos, kā to darīja Lembergu pāris. Ak, jā, pareizi, tad partiju ziedotāji būs neskaidras personas, bet tad jau var vienkārši sev izcīnīt konkurences komisāra vietu un lieta tiks mierīgi noklusināta. Johaidī! Kur palikuši visi viltīgie politiķi? Esmu noilgojies pēc kārtīga Ostapa Bendera! Mūsējie ir tā izlaisti, ka viņi neiespringst shemizējot un nemaz necenšas viltīgi iztukšot valsts kasi. Un šajos spiedīgajos laikos par katru grasi vajadzētu plēsties kā aizkautam.

PS- nāk labie gadi visiem, kam nauda ir, bet vēl nav ietekmes. Atliek vien izvēlēties īsto partiju un uz izdevīgiem nosacījumiem investēt tajā naudu.

Brīnumainas lietas

...jeb kā taisa naudu ar galvu

Vecākais analītiķis
ārējās un iekšķīgās lietās
Jezups Dropings

Kas ir tv-diskusija?
Tie ir vairāki cilvēki, kas nekontrolēti bļauj viens pāri otram, un tas, kurš bļauj visskaļāk pārstāv pareizo viedokli.

Tā varbūt nenotiek demokrātijas cietoksnī Latvijā, toties līdzīgas ainas ir novērojamas nemaz ne tik tālajā un atpalikušajā Polijas Žečpospoļitā, kur politisko atmosfēru līdz baltkvēlei novedis joprojām amatā esošais (bez vairākuma atbalsta) prezidents. Viņa cilvēki bīda projektiņu par desmitās tiesas proncipa ievērošanu. Tas ir šausmīgi sens "likums", kurš nosaka, ka viens no saviem desmit latiem ir jāziedo baznīcai. Zinu, ko jūs padomāsiet - sviests pilnīgākais, bet jāņem vērā, ka Vācijā visi reģistrētie ticīgie 10% no saviem nodokļiem automātā nopludina taukvēdēru kontā, tātad piemērs ir visai labs un civilizēts. Un kārdinošs. Viss būtu jauki, ja vien Polijā desmito tiesu nebūtu paredzams smelt no kopīgā nodokļu maksātāju katla. Jums iespējams pat nepietiktu iztēles, lai iztērētu kaut pusi no šīs summas. Ja projekts tiks tālāk, tad naudiņas viņiem pietiktu kādiem trim Stikla Kalniem un vienam Makanam Iekārtajam Tiltam.. katru gadu.

Tādas lietas var notikt vienīgi valstī, kurā cilvēki redzot absurdu, tā vietā, lai ko mainītu, nolaiž rokas un klusībā ķiķina. Apņirgti tiek pilnīgi visi, gan idejas aizstāvji, gan pretinieki.

Tādas lietas notiek valstī, kurā neviens neārstē trakus fanātus, bet ļauj viņiem vēlēt un ievēlēt savējos..

Kāpēc par to būtu jādomā? Mani personīgi biedē tas, ka kāds no Latvijas varasļaudīm, pas dies, pats metrs Pujāts, izlasīs šo rakstiņu un smelsies ideju jauninājumiem mūsu paputējušās valsts nodokļu politikā.

Orkāns pīļu dīķī

“Vai valstij vajadzēja glābt Parex’u?”

Vecākais ornitologs
Modrais Modris

Beidzot arī pīļu dīķi ir notikusi būtiska sakustēšanās – privāta banka nonākusi valsts rokās. Lai veiktu mazu ieskatu notiekošajā ir nepieciešams īss faktu savārstījums:
- Oficiālie mediji ziņo, ka no bankas ir aizplūduši aptuveni 100 miljoni latu.
- Valsts grasās pārņemtajā bankā ieplūdināt 200 miljoni latu, lai stabilizētu situāciju.
- Feiferis ziņo, ka valsts no šī darījuma būs ieguvēja.
- Karginam un Krasovickim tiek saglabāta iespēja atpirkt banku par tādu pašu summu.
Lai arī cik dinamiski neattīstītos notikumi tomēr tie rada zināmas pārdomas. Turklāt, kā jebkuru kaut cik Latvijā padzīvojušu un politikai sekojošu iedzīvotāju uzmanīgu dara tieši Feifera paziņojums par valstij “neizmērojami izdevīgo darījumu”.

Īsumā apdomājot, šajā situācijā attīstības scenāriji par Parex banku ir divi - Eiropeiskais un Latvijas scenārijs (jeb scenārijs "latvietis tipiskais").

Pirmais scenārijs sevī iekļauj patiesus mēģinājumus glābt gan banku, gan rezidentu noguldījumus tajā, vienlaicīgi meklējot variantus pasaules finansu krīzes laikā piesaistīt bankai jaunus investorus.
2.Scenārijs jeb tipiski latviskais. Jāatceras, ka tā ir klaja fantāzija, bet kapēc nepafantazēt? Piemēram, valsts bez konkursa no it kā “savas” Parex bankas aizņemas naudu dažādām monstrozām būvēm – kāpēc gan ne jaunai koncertzālei. Pēc kā banka tiek atdota atpakaļ tās iepriekšējiem īpašniekiem burtiskā nozīmē par diviem latiem, bet nu jau ar neizmērojamām parādsaistībām, kas valstij (pareizāk sakot, nodokļu maksātajiem) ir jāatmaksā. Rezultātā vēl uzvārās kāds politiskajai elitei tuvu stāvošs būvniecības uzņēmums. Tā sacīt: “Visiem labi un visiem jauki.”

Noslēgumā varu vienīgi atbildēt uz sākumā uzdoto jautājumu - vai valstij vajadzēja glābt Parex'u? Un atbilde skan: "Bet protams, ka vajadzēja. Turklāt, otrais scenārijs ir pilnībā neiespējams, jo mūsu tautas priekšstāvji par mums visiem ļoti rūpējas."