Rāda ziņas ar etiķeti sports. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti sports. Rādīt visas ziņas

svētdiena, 2009. gada 17. maijs

Skrienamdiena

Tautas dziednieks,
Indriķis Acīgais.

Ikdienas sūdu apauguši varam pat nepamanīt, ka iestājies jauna diena, nedēļa, kalendārais mēnesis vai pat jauns gadalaiks. Tad nu atgādināsim, ka ārā teorētiski ir silti un ir ieteicams savas rūpju izvagotās sejas pavērst pretīm mākoņiem, aiz kuriem, tīri teorētiski, spīd saule. Jau kādu laiku vismaz viens kāda mūsu lielpilsētas rajona iedzīvotājs veic pavasara iestāšanās rituālu, katru dienu noskrienot x kilometrus. Es šim faktam nebūtu pievērsis uzmanību, ja vien šis atlēts, pilnā Maximas ekipējumā neskrietu pa zālāju, tieši blakus asfaltam - laikam cietais asfalta segums ir kaitīgs locītavām.

Jācer ka trenniņi gājuši par labu rezultātiem nu jau kārtējā Rīgas maratonā. Un rezultātiem jāaug proporcionāli dalībnieku skaitam. Šogad jau veseli 8593 miesā veseli un ne tik spēcīgi dalībnieki pieteica dalību. Nerimstošā, pārsvarā skopi ģērbto sārtvaidžu masa nepielūdzami virzījās pretim finišam. Tas bija hipnotizējošs skats, katra dalībnieka unikālais skriešanas stils saplūda vienā kopējā unisonā velkot sev līdzi neapsīkstošu sviedru smakas upi, kas deva iespēju skatītājiem saplūst vienā kopējā informācijas plūsmā ar skrējējiem. Aptaujājot atlētus un radikālos smēķēšanas atmetējus atklājās, ka viskaitinošākie bija skrienošie bērni. Tie ne tikai strauji un neprognozējami mainīja kustības virzienu, bet arī bez brīdinājuma apstājās kā iemieti, klupinot un izsitot no ritma augumā garākos. Nākošgad organizatoriem būtu jāizveido atsevišķa bērnu trase - vēlams kaut kur Rīgas nomalē. Grūtākajās, maratona trasēs dubultuzvaru guva baltkrievu pāris.


Tomēr ne jau uzvara ir svarīgākā. Redzot finišējušo dalībnieku pārgurušajās sejās neviltotu smaidu varēja saprast, ka patiesi svarīgākais ir piedalīties. Katrs nosprauž savu mērķi un tas, vai šis mērķis sevī ietver uzvaru maratona distancē, vai tikšanu līdz pirmajam orķestrim, nav svarīgi. Galvenais ir pārvarēt sevi un vienoties ar līdzcilvēkiem lietā, kas rada kopēju prieku. Šādus brīžus nespēj atsvērt ne ekonomiskās recesijas palēlināšanās, ne jauna valdība. Tā ka sākam gatavoties jau nākošajam skrējienam!



__________________________________________________________________

Oficiālā mājaslapa
Maratons skaitļos

svētdiena, 2009. gada 1. februāris

Bagātie un varenie

mazs cinīts gāž lielu vezumu


Sporta cienītājs
Jefistāfijs Spalva



Šodien lasot e-vides sporta anāles atliek secināt, ka lai arī visā pasaulē valda krīzes noskaņa, tad tā nekādā mērā nav mazinājusi latviešu pašapziņu. Runājot par starptautisko sportu un latviešiem tajā nevar nepamanīt mūsu bāliņu varenumu uz starptautiskās sporta skatuves.

Ja pievēršamies ziņu virsrakstu analīzei tad latviešiem burtiski pieder vesels lērums klubu, uzskaitīsim tikai nedaudzus - Kārļa Skrastiņa "Panthers", Raita Ivanāna "Kings" (abi NHL); Andra Biedriņa "Warriors" (NBA); Kaspara Gorkša "Queens Park Rangers" (Anglijas pēc spēka otrā līga) u.c. Arī pārējie sporta notikumi virsrakstos nereti tiek atspoguļoti bezgala heroiski, piemēram viens no šodienas "top" virsrakstiem lasāms vienā no Latvijas e-vides sporta guru portālā - Mihadjukam neizšķirts pret "Celtic"; izrādās, ka viens latviešu sportists spēj nospēlēt neizšķirti ar pasaules klases futbola komandu. Šādi latvju bruņinieki, kuri ir spējīgi vieni cīnīties ar milzīgu pārsvaru kā izrādās ir ne mazums. Nobeigumā gribās teikt spriediet paši, cik tad pareizi paziņojam par sportistiem un viņu panākumiem Latvijā.

Šīs nedēļas sporta virsrakstu top 10

1. Mihadjukam neizšķirts pret "Celtic"
2. Skrastiņa "Panthers" nostiprinās "play-off" pozīcijā
3. Biedriņa 'Warriors' izbraukumā piekāpjas Hjūstonas 'Rockets'
4. Znarokam smags zaudējums pret "Loko"
5. Celitāns un Hotuļevs pret Francijas klubiem
6. Morozam uzvara treniņnometnē Kiprā
7. Gorkšam uzvara Blekpūlē
8. Ivanāna "Kings" zaudē "Canadiens"
9. Kambalam sagrāve Maskavā
10. Blūma ''Bilbao Basket'' zaudē

piektdiena, 2009. gada 23. janvāris

Sports un izklaide.

Sporta ideologs
Jefistāfijs Spalva


Neba kādam jaunums par angļu līdzjutēju slavu futbola arēnās un ārpus tām, kā arī retāk dzirdētiem gadījumiem basketbola laukumos. Kamēr latvieši piedalās kolektīvajās akmeņu mešanas sacensībās, mēģinot rādīt priekšzīmi citu Eiropas valstu iedzīvotājiem, visai saulainajā Austrālijā sporta dzīve sit augstu vilni un ne pie parlamentiem, bet sporta laukumos un ap tiem. Noteikti daļa no jums sekoja līdz latvju cerībai tenisa laukumos - Ernestam Gulbim un tajā atbalstīšanas karstumā paskrēja garām kāda cita tā pat turnīra spēle starp Pasaules 3. un 127. raketi. Principā nekas interesants nevarētu būt, ja vien nebūtu dažas domstarpības par etniskiem jautājumiem starp šo abu sportistu atbalstītājiem - serbu un bosniešu izcelsmes austrālieši.

Jautāsiet kādēļ ir vērts pieminēt tenisu un šo incidentu? Pēdējās nedēļās Ziemeļamerikas profesionālā hokeja aprindās aktīvi tiek apspriests jautājums par nepieciešamību aizliegt kautiņus hokeja spēles laikā, jo tas pakļauj sportistus nevajadzīgam riskam. Hokeja skatītāji uztraucas par šadu pavērsienu, jo daļa apmeklē spēles tieši kautiņu dēļ. Iespējams turpmāk nabaga atbalstītājiem nāksies atteikties no šīs izrādes, kā arī daži no hokejistiem (tā sauktie "policisti") zaudēs darbu. Tā kā trobele.lv ir konstruktīvus risinājumus piedāvāt spējīgs portāls iesakām:
1) hokeja faniem Ziemeļamerikā:
a) pievērsties fanošanai par tenisu (gada tenis notikums ASV - US Open);
b) ņemt piemēru no tenisa faniem un taisīt izrādes, ja ne uz laukuma tad tribīnēs;
2) t.s. "policistiem":
a) beigt apmeklēt boksa zāli un pievērsties pastiprinātai hokeja apgūšanai;
b) pievērsties tenisam - tenisu padarot skatāmāku vienkāršajiem cilvēkiem.

pirmdiena, 2008. gada 1. decembris

Svarīgā groza vēstule

Speciālkorespondents
Nodokļu maksātāju
Aizsardzības jautājumos
Modrais Modris


Šodien iespējams iezīmējas tiešās kontaktžunālistikas sākums šajā blogā. Sirdi kārtējo reizi iepriecē šodien publiskajā vidē izskanējusī ziņa, ka valsts prezidenta rezidencei tiks iegādāts basketbola grozs. Šajā sakarā nosūtīju Valsts prezidenta kancelejai vēstuli:

"Kā valsts pilsonis interesējos par izskanējušo ziņu par basketbola groza uzstādīšanu valsts prezidenta rezidencē.
Vēlējos individuāli pārliecināties un saņemt Valsts prezidenta kancelejas apstiprinājumu faktam, ka valsts taupības apstākļos šāds atribūts prezidentam ir vitāli nepieciešana savu pienākumu veikšanai."

Noteikti ziņošu par Valsts Prezidenta Kancelejas atbildi, tāpēc seko līdzi notikumu attīstībai. Aicinu arī Jūs, līdzpilsoņi, sūtīt valsts iestādēm vēstules, gadījumos, kad Jūs pārsteidz nodokļu maksātāju naudas nelietderīga izmantošana.