Rāda ziņas ar etiķeti pašvaldības policija. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti pašvaldības policija. Rādīt visas ziņas

piektdiena, 2009. gada 16. janvāris

Pīles

provokācijas upuris
Jezups Dropings

Baumas un maldināšana jau izsenis ir bijis efektīvs ierocis prasmīgu provokatoru un kaitnieku arsenālā. Pat mūsu varenās valsts iekšienē ir paguvuši iefiltrēties naidnieki un kaitnieki. Šoreiz vārdā nenosauktas personas vai nu tīši vai neapzināti ir ielaidušas informācijas tīklā tā dēvēto pīli, jebšu, faktoloģiski neprecīzu informāciju. Runa ir par manu iepriekšējo ierakstu, kurā pavīd visus tik ļoti satraukusī ziņa par municipālās policijas darbinieka nāvi no 13. janvāra nakts grautiņa laikā gūtajām traumām.

Vēlos izteikt savu nožēlu par to, ka gan pieredzējuši iekšlietu struktūru darbinieki, gan daži žurnālisti, gan liela sabiedrības daļa tika tik nežēlīgā veidā maldināta. Bet tas nekādā veidā nemazina manu apņemšanos nosodīt dažu neprāta pārņemtu tautiešu vardarbību pret tautai lojāliem kalpiem, turklāt ziņa jau neradās no tukša gaisa - policistu dzīvības tiešām bija apdraudētas, un nabaga augšāmceltais pašvaldībnieks ir pusdzīvs.
Veselais saprāts nespēj pretoties vēlmei aizpildīt informācijas tukšumus, tādēļ bieži vien cilvēki dzird vairāk, nekā viņiem tiek pateikts, šoreiz runa ir par dzīvības cenu. Vēlos papildināt šo ierakstu ar to, ka policistu rindās ir iemājojusi apziņa, ka nākamreiz, kad viņu dzīvības tik neapdomīgi tiks liktas zem sitiena, viņi gluži vienkārši pakāpsies sānis un piesegsies ar vairogiem. Viņi nav asinssuņi. Viņi arī ir demokrātiskas valsts pilsoņi, kuri alkst pārmaiņu. Un viņi nav gatavi maksāt ar savu dzīvību par neprasmīgu politikāņu ielaistiem kašķiem ar sabiedrību.
Galu galā - tā ir viņu darba specifika, tāpat kā krāsotājiem mēdz būt alerģija pret krāsām, poličiem mēdz būt bail par savu dzīvību.

Un tagad nopietni padomājiet par savām vardarbīgajām dziņām, jo īstiem patriotiem tā vietā, lai apmētātu Saeimu ar olām, vajadzētu olu metējus nokušināt un paskaidrot, ka jāmet ir pa tiem varaskungiem, kuru rīcība izraisa neapmierinātību. Turklāt jāmet ir ar vārdiem. Var arī ar pīlēm.
Runājot par nepatiesībām, lūk jums maza ilustrācija, kā var pie viņiem vērsties:


"Dienā" publicētajā uzsaukumā (apkārieties ar baltām lentītēm!) ir izmantota psihoneiroloģiskā tautu masu maldināšanas metode. Iespējams, ka tā tomēr bija nevainīga maketētāja kļūda, var jau būt, ka Luīze Pastore ir izplatīts latviešu vārds, bet man gan izskatās pēc kārtējā pīles laišanas akta!
Esiet uzmanīgi, ausīgi un acīgi, jo IENAIDNIEKS NESNAUŽ!

ceturtdiena, 2009. gada 15. janvāris

Vai bija tā vērts?

Aculiecinieks
Jezups Dropings


Nedaudz mazāk ironijas, šoreiz nopietns jautājums.
13. janvāris, nakts. Visi nemierīgie mietpilsoņi un žurnālisti sen jau aizgājuši čučēt, bet cīņas Vecpilsētā turpina ritēt. Tikai četrpadsmitā datuma pēcpusdienā no mājām izsauktie tiesībsargu papildspēki tika atpakaļ pie ģimenēm. Par šo drosmīgo kalpošanu valdībai Segliņa kungs piesolīja samaksāt virsstundu likmi - reāli viņi iegūs 10 ls. 10 ls par to, lai aizstāvētu sevu veselību, un valdību pret tautu, kurai viņi zvērējuši uzticību. Policijas darbinieki, kuriem sejā kliedza saukļus - kāpēc viņi aizstāv valdību, kura pret viņiem izturas kā pret suņiem, un viņi to itin labi apzinās, jo uz Aspāzijas bulvāra bāzi viņi bija devušies skriešus, ar tramvaju vai atvesti ar piekabi zirgu transportēšanai. Gluži vai "cits ar kurpēm, cits ar vīzēm, cits ar basām kājām". Policistiem, kuriem nācās izbaudīt pusķieģelīšus un mietu galus no Parex stalažām, šāvienus no triecienpistolēm, kuri bija domāti ne jau viņiem.



Par to maz runā, bet vajadzētu kliegt - policisti, kuri arī piedalījās pārraibinātajā protesta farsā, kuru sev apakšā mēģināja pavilkt viena smuki sasukāto politiķu partija, viņiem nācās stāties pretī pieckāršam apdulluša pūļa pārspēkam, lai pēc vardarbīgām sadursmēm uz medpunktiem atvilktu savus salauztos biedrus. Dažs pazaudēja visus priekšzobus, citam seja pārvērsta par maltu gaļu, vairākiem vieglāk saskaitīt veselās ribas, jo to palicis gauži maz. 2 vissmagāk cietušie Valsts Policijas darbinieki guļ reanimācijā ar visai mazām izredzēm pildīt savus pienākumus tuvākā pusgada laikā. Savukārt neapdomīgie pašvaldībnieki, kuri nevienam nesaprotamu iemeslu dēļ bija iepērušies nemieru epicentrā - Smilšu ielā - ar bēdīgi slaveno VW busiņu un Ford Mondeo samaksāja par savu muļķību ar ķermeņplašām traumām, no kurām viens pašvaldības policists slimnīcā mira.
Par to zina visa policija, bet negrib runāt avantūrkārie žurnālisti. Jā, Vecrīgā šāva uz abām pusēm, lidoja arī gumijas lodes un nemierinieku mestas asaru gāzes granātas. Tikmēr politikāņi pārspriež, kurš vainojams pie tā, ka nekārtības izcēlušās.
Es labāk vēršos ar jautājumu pie tautas - vai bija tā vērts - nogalināt cilvēku, kurš vainojams tikai pie stāvvietu plāksteru izrakstīšanas, un smagi jātraumē kārtībsargi, lai parādītu savu attieksmi pret valdību? Ja jūs uzskatat, ka viena dzīvība ir adekvāta samaksa par pārmaiņām, tad ielūdzu jūs rādīt priekšzīmi un publiski pašsadedzināties!

sestdiena, 2009. gada 10. janvāris

Jezga uz bruģa

pilsētvides okšķeris
Indriķis Acīgais

Pagājusī nedēļa Vecrīgas ielās pagājusi neierasti un drīzāk trauksmaini. Kā jau tika ziņots, kopš jaunā gada iebraukšana Rīgas sirdī ir atļauta ikvienam. Par vecajiem laikiem vien liecina ar melniem miskastes maisiem notītie automātisko barjeru ģindeņi, kuri, komplektā ar noplukušajiem šķietami pelēkās krāsas sargu būceņiem, rada demilitarizētas zonas noskaņu iebraucot ar bruģi noklātajā pilsētas daļā. Katrs, kam nebija slinkums, izmantoja iespēju, dusmīgu kājāmgājēju skatienu pavadīts, ar savu auto izbraukt šāurās ieliņas. Eksistēja pat vairākas iespējas, kā, nepārkāpjot CSN*, apbraukt korķus caur vecpilsētu. Tomēr varasiestādes pārgrupējās un nolēma pārņemt kontroli pār situāciju.

Talkā nāca draudzīgais pašvaldības policijas kolektīvs, kurš tad aktīvi darbojās, lai situāciju mainītu. Ar lepnumu jāatzīst, ka ar uzdevumu viņi tika galā - haosu noorganizēja pamatīgu. Tik daudz mirgojošu zilu lampu katrā Vecrīgas sānielā, kā arī tik ātri un agresīvi braucošus automobīļus, lai arī trafarētus, pat sirmākās galvas nespēj atsaukt atmiņā. Jāuzteic arī komunikācijas spējas un savaldība. Jau tā apmulsušos un dezorientētos autovādītājus pašvaldībnieki apveltīja ar skaļām lamām un epitetiem kāds tika veltīts kādai daiļā dzimuma būtnei "tu stulbā govs un kur tu tagad sataisījies braukt?!". Dusmīgo seju maskas bija izvilktas no atvilknēm un blociņi ar soda taloniem droši iegūla spēcīgajās un uztrennētajās rokās, gatavi izrakstīšanai bez vilcināšanās. Arī uzņēmumu vadītāji ir neapmierināti ar radušos situāciju - piegādes firmas ir atteikušās piegādāt preci, jo šoferi nevēlas zaudēt autovadītāja apliecības. Jāsaka, ka situācija atgādināja grotesku medību ainu.

Uz apvāršņa arī ir parādījusies cita problēma - drošība. Ugundzēsēji jau pauduši sašutumu par izmaiņām. Plānotie un jau esošie saraktie stabiņi būtiski apgrūtina dienestu nokļūšanu uz notikuma vietām. Un tas ir biedējoši, jo ēkas Vecrīgā ir sabūvētas cieši blakus, kas palielina risku ugunsgrēka gadījumā. Tas pats attiecas uz ātro palīdzību. Varasiestādes taisnojas, ka automātiskie stabiņi maksājot pārāk dārgi. Taisnība ir, ja ņemam vērā Latvijas realitāti, kur, lai iepirktu šādus stabiņus, ir jāizveido draudzīgs uzņēmums, kurš importēs tos, tam sekos valsts aģentūras "Trīs jaunie stabi" izveide, caur kuru tad arī tiks veikts dotais iepirkums., parakstot izdevīgu līgumu par piegādi ar augstākminēto importētāju. Tā jau tā cena uziet augšā, lai gan sākumā tā nemaz tik liela nav, it sevišķi ja ņem preci vairumā. Beztam nav jau jāveido automātisko stabu virtenes, pietiek ar diviem - trim stabiņiem norobežojuma līnijā, lai atbildīgie denesti varētu tikt cauri.

Ar skumjām jāatzīst, ka joprojām varas pārstāvji pieturas pie ierobežošanas un sodīšanas akciju metodēm, nevis izskaidrojošā darba un sabiedriskās apziņas audzināšanas. Beztam varēja taču vispirms sakārtot zīmes un satiksmes organizāciju vecpilsētā un tad nonest barjeras pie iebraukšanas. Diemžēl kārtējo reizi pārliecinamies, ka sākumā tiek kaut kas izdarīts un tad, kad varas koridoros saprot, ka tas nav labākais variants, cieš vidusmēra iedzīvotājs. Viņam uzliek nezvēra birku, redz, viņš pārkāpj noteikumus, par to tad arī nodīrāsim viņam ādu.

Tomēr ikviens lolo cerību un tic tam, ka pie mums viss nokārtosies, likumus izdos sakarīgus, satiksmi organizēs izmantojot veselo saprātu, pilsētas iekārtos bezjēdzīgi neuzskrūvējot cenas, bet policija būs mūsu draugs, nevis drauds. To arī mums visiem novēlu.

____________________________________________________________________
* CSN - ceļu satiksmes noteikumi