ceturtdiena, 2009. gada 15. janvāris

Vai bija tā vērts?

Aculiecinieks
Jezups Dropings


Nedaudz mazāk ironijas, šoreiz nopietns jautājums.
13. janvāris, nakts. Visi nemierīgie mietpilsoņi un žurnālisti sen jau aizgājuši čučēt, bet cīņas Vecpilsētā turpina ritēt. Tikai četrpadsmitā datuma pēcpusdienā no mājām izsauktie tiesībsargu papildspēki tika atpakaļ pie ģimenēm. Par šo drosmīgo kalpošanu valdībai Segliņa kungs piesolīja samaksāt virsstundu likmi - reāli viņi iegūs 10 ls. 10 ls par to, lai aizstāvētu sevu veselību, un valdību pret tautu, kurai viņi zvērējuši uzticību. Policijas darbinieki, kuriem sejā kliedza saukļus - kāpēc viņi aizstāv valdību, kura pret viņiem izturas kā pret suņiem, un viņi to itin labi apzinās, jo uz Aspāzijas bulvāra bāzi viņi bija devušies skriešus, ar tramvaju vai atvesti ar piekabi zirgu transportēšanai. Gluži vai "cits ar kurpēm, cits ar vīzēm, cits ar basām kājām". Policistiem, kuriem nācās izbaudīt pusķieģelīšus un mietu galus no Parex stalažām, šāvienus no triecienpistolēm, kuri bija domāti ne jau viņiem.



Par to maz runā, bet vajadzētu kliegt - policisti, kuri arī piedalījās pārraibinātajā protesta farsā, kuru sev apakšā mēģināja pavilkt viena smuki sasukāto politiķu partija, viņiem nācās stāties pretī pieckāršam apdulluša pūļa pārspēkam, lai pēc vardarbīgām sadursmēm uz medpunktiem atvilktu savus salauztos biedrus. Dažs pazaudēja visus priekšzobus, citam seja pārvērsta par maltu gaļu, vairākiem vieglāk saskaitīt veselās ribas, jo to palicis gauži maz. 2 vissmagāk cietušie Valsts Policijas darbinieki guļ reanimācijā ar visai mazām izredzēm pildīt savus pienākumus tuvākā pusgada laikā. Savukārt neapdomīgie pašvaldībnieki, kuri nevienam nesaprotamu iemeslu dēļ bija iepērušies nemieru epicentrā - Smilšu ielā - ar bēdīgi slaveno VW busiņu un Ford Mondeo samaksāja par savu muļķību ar ķermeņplašām traumām, no kurām viens pašvaldības policists slimnīcā mira.
Par to zina visa policija, bet negrib runāt avantūrkārie žurnālisti. Jā, Vecrīgā šāva uz abām pusēm, lidoja arī gumijas lodes un nemierinieku mestas asaru gāzes granātas. Tikmēr politikāņi pārspriež, kurš vainojams pie tā, ka nekārtības izcēlušās.
Es labāk vēršos ar jautājumu pie tautas - vai bija tā vērts - nogalināt cilvēku, kurš vainojams tikai pie stāvvietu plāksteru izrakstīšanas, un smagi jātraumē kārtībsargi, lai parādītu savu attieksmi pret valdību? Ja jūs uzskatat, ka viena dzīvība ir adekvāta samaksa par pārmaiņām, tad ielūdzu jūs rādīt priekšzīmi un publiski pašsadedzināties!

4 komentāri:

Henriks Norvēģijā: teica...

Žurnālisti tikai barojas no sāpju stāsta par septiņpadsmit gadīgu šmurguli, kuram vajadzēja mājās sēdēt, nevis iet pirmajās rindās sadursmēs un norauties pa aci. Ko viņš tur darīja?! Viņam pat nav balstiesību, kādus politiskus secinājumus tāds puņķutapa var izdarīt?! Viņam tajā laikā bija mājās jāsēž un jādzer piens pirms gulētiešanas. Un tagad ģimene mēģina piesiet vainu policijai, bet žurnālisti dzied viņu stabulē. Es pats redzēju, kā tika mesti "spridzekļi" un degmaisījumi no pūļa.

Kāpēc žurnālisti nerunā par to, kā policistiem klājies? Tas nebūs tik labi reitingiem? ko?!

UJPP teica...

Es nebiju dzirdeejis par mirošo policistu, vai tā ir pārbaudīta informācija?

Jezups Dropings teica...

no visnotaļ drošiem avotiem.

madarad teica...

Ļoti labs raksts! Patīkami lasīt, jo saprotu gandrīz visus autora jociņus, atšķirībā no dažiem citiem rakstiem, kuros reizēm rodas iespaids, ka joks ir pašmērķis. Šinī rakstā nepārņem sajūta, ka lasītājs un autors atrodas dažādās kosmiskajās realitātēs.