otrdiena, 2009. gada 26. maijs

Jezups Dropings - un tavas rūpes izgaisīs!

jeb politiski spēcīga propaganda


6. jūlijā visi balso par

1. sarakstu "Valdemārpils Turbošprice"

Mani sauc Jezups! Sievietes mani satikušas kliedz: "O, jā - Jezups! Vēl!". Un viņām taisnība, jo mani izvēlās drosmīgākie, kārākie un gudrākie Latvijas iedzīvotāji

Bet es neesmu šeit, lai jums stāstītu par teoriju, ķersimies klāt darbiem. Tādēļ es esmu nākamais Valdemārpils mērs, jo:

- es esmu darītājs - es esmu pravietis - es esmu kombains - es esmu klūgas kurvītis -

Es nekad nebārstu vārdus kā veca kule smiltis , to manā vietā dara reklāmists visradošākais! Tādēļ es jums varu apgalvot - Jezups nešķiežās ar solījumiem, Jezups ir bāka vētrā, Jezups ir visapdāvinātākais Valdemārpils baltais lācis un Jezups ir vienīgais īstais kandidāts - Es esmu visu lietu MĒRS! Lai mani sasniegumi runā manā vietā.


Nākotnes sasniegumi (fakti)
*Valdemārpils 2015. gadā atgūs savu vēsturisko nosaukumu - Sasmaka
*Sasmaka kļūs par "Kurzemes trīsstūra" faktisko centru (Dundaga-Roja-Talsi)
*Sasmakas googlemaps satelītuzņēmums ir labāks nekā Roņu salai
*2010. gadā tiks atvērts Latvijas Sasmakas Ekonomikas Institūta (LSEI) projekta izstrādes fāze.
*vēl un vēl

Izdari pareizo izvēli - Sasmaka, ES NĀKU!


1. saraksts "Valdemārpils Turbošprice"

otrdiena, 2009. gada 19. maijs

Šašliks - Rubrika "Gardēdis"

Arī valsts aparāta tuvredzība plānojot darbību ir pārmetusies uz ražotājiem. Kā redzams, uzticīgu klientu piesaiste nav šī uzņēmuma prioritāte. Ar šo video uzsākam rubriku "Gardēdis", kurā apskatīsim interesantākos produktus mūsu veikalu plauktos. Iesākumam pašmāju ražotājs.

svētdiena, 2009. gada 17. maijs

Skrienamdiena

Tautas dziednieks,
Indriķis Acīgais.

Ikdienas sūdu apauguši varam pat nepamanīt, ka iestājies jauna diena, nedēļa, kalendārais mēnesis vai pat jauns gadalaiks. Tad nu atgādināsim, ka ārā teorētiski ir silti un ir ieteicams savas rūpju izvagotās sejas pavērst pretīm mākoņiem, aiz kuriem, tīri teorētiski, spīd saule. Jau kādu laiku vismaz viens kāda mūsu lielpilsētas rajona iedzīvotājs veic pavasara iestāšanās rituālu, katru dienu noskrienot x kilometrus. Es šim faktam nebūtu pievērsis uzmanību, ja vien šis atlēts, pilnā Maximas ekipējumā neskrietu pa zālāju, tieši blakus asfaltam - laikam cietais asfalta segums ir kaitīgs locītavām.

Jācer ka trenniņi gājuši par labu rezultātiem nu jau kārtējā Rīgas maratonā. Un rezultātiem jāaug proporcionāli dalībnieku skaitam. Šogad jau veseli 8593 miesā veseli un ne tik spēcīgi dalībnieki pieteica dalību. Nerimstošā, pārsvarā skopi ģērbto sārtvaidžu masa nepielūdzami virzījās pretim finišam. Tas bija hipnotizējošs skats, katra dalībnieka unikālais skriešanas stils saplūda vienā kopējā unisonā velkot sev līdzi neapsīkstošu sviedru smakas upi, kas deva iespēju skatītājiem saplūst vienā kopējā informācijas plūsmā ar skrējējiem. Aptaujājot atlētus un radikālos smēķēšanas atmetējus atklājās, ka viskaitinošākie bija skrienošie bērni. Tie ne tikai strauji un neprognozējami mainīja kustības virzienu, bet arī bez brīdinājuma apstājās kā iemieti, klupinot un izsitot no ritma augumā garākos. Nākošgad organizatoriem būtu jāizveido atsevišķa bērnu trase - vēlams kaut kur Rīgas nomalē. Grūtākajās, maratona trasēs dubultuzvaru guva baltkrievu pāris.


Tomēr ne jau uzvara ir svarīgākā. Redzot finišējušo dalībnieku pārgurušajās sejās neviltotu smaidu varēja saprast, ka patiesi svarīgākais ir piedalīties. Katrs nosprauž savu mērķi un tas, vai šis mērķis sevī ietver uzvaru maratona distancē, vai tikšanu līdz pirmajam orķestrim, nav svarīgi. Galvenais ir pārvarēt sevi un vienoties ar līdzcilvēkiem lietā, kas rada kopēju prieku. Šādus brīžus nespēj atsvērt ne ekonomiskās recesijas palēlināšanās, ne jauna valdība. Tā ka sākam gatavoties jau nākošajam skrējienam!



__________________________________________________________________

Oficiālā mājaslapa
Maratons skaitļos

pirmdiena, 2009. gada 4. maijs

Mērogošana


Varētu šķist, ka vienas izlases meistarība izsaka veselas nācijas pārākumu, (runa, protams, atkal ir par karstāko tēmu — hokeju ekonomiskās lielķezas apstākļos) taču, samērogojot skaitļus, šī ideja ielas līmeņa kaušļiem ar nacionālo kontrastu varētu vairs nešķist tik pievilcīga.
Bet par visu pēc kārtas.

Drošvien kļūda ir pašos pamatos un vajadzētu izbeigt rīkot čempionātus, kuros komandas sastādīšanas pamatā ir nacionālā un pilsoniskā piederība. Liela daļa pasaules iedzīvotāju gluži vienkārši nav pietiekami izglītoti, lai spētu nošķirt savus sasniegumus personīgajā attīstībā no citu sasniegumiem hokejā, futbolā utt.

Tāpēc, ka tā ir nepraktiska, netverama prātošana, pievērsīšos skaudrajiem faktiem. Statistikai.
Izrēķinot vidējo mērogu Krievijas:Latvijas kvantitatīvajiem priekšnosacījumiem labas hokeja izlases izveidei, iznāca, ka vieni Latvijas izlases gūtie vārti ir savu desmit Krievijas izlases vārtu vērti. Tāds, lūk, ir hokeja valūtas kurss, kurš atklāj hokeja inflāciju Krievijā.

Tas, ko es vēlos teikt, ir, Latvijas izlases faktiskais zaudējums spēlē pret Krievijas izlasi ar rezultātu 1:6 ir arī morāla uzvara ar rezultātu 10:6.

Kaut kā gribētos domāt, ka šādi aprēķini ir apsveicamāki par uzsaucieniem "čo, slabaki? ņefiga zģelaķ ņemožeķi?" garā.
Kaut gan, tā diez vai ir, jo robežu novilkšana un sabiedrības iedalīšana mēs-viņi kategorijās, vienmēr ir bijis vienīgais attaisnojums kara uzsākšanai.

Visi, ķipa, cilvēki.