Laikmeta cikliskums

Ziņo vecākais referents kriminālajos
jautājumos Jezups Dropings.

Šodien portāla oficiālais korespondents apmeklēja inovatīvo jauno nelegālo alkoholisko dzērienu iznīcinātavu Purvciemā - pie viena ņemot intervjū pie pieredzējuša valsts policijas darbinieka V.G., pulkvežleitnanta.

Mūsu dārgajā latvju zemē ir atgriezusies, līdzīgi kā moderno šmutku modē, kriminālā dzīve iz labākajām 90to gadu tradīcijām. To sauc par kultūrcikliskumu - nekas jauns netiek izgudrots, idejas tiek smeltas no pagātnes jaukāko izgudrojumu krātuves un vienkārši ievadītas mūsu ikdienā.

Es jūs visā nopietnībā brīdinu (valsts skumjā ekonomiskā stāvokļa + likumsargu štatu samazināšanas gaismā) - esiet gatavi uz
A) brāļu jumtenieku apciemojumu Jūsu mazumtirdzniecības veikalā,
B) pakalpojumu pērkamību valsts iestādēs un
C) dzīvokļu un ielu zādzībām.

Man tikai ar nepacietību atliek gaidīt uz Klopu un Genu apšaudēm bāros, kā arī uz mazkalibra tavarščikiem parkos, piemēram Vērmanes dārzā, kurā pat miskastes ir nozagtas...

Ielūdzu visus komentāros dalīties ar saviem novērojumiem. Sākšu pirmais, vakar manā mājā apzaga 2 dzīvokļus, vienā saimnieks bija mājās, tikai ar nazi pie rīkles.

Tātad - pans Dropings jautā - vai ir vērts turēt baru ar amatieriem likumlēmējiem, kuri nejēdz, cik cilvēki vidēji saņēm algu (to vini uzzina tikai no maukām par 30 ls stundā), bet uzskata, ka var samazināt likumsargu skaitu; vēlāki pasūtot pētījumu pa 10k eirām, lai saprastu, un noskaidrotu, kur slēpjas noziedzības paaugstināšanās noslēpums.

AKKA/LAA - autoratlīdzību bruņinieki.

Šodien lasot ziņas par jaunāko AKKA /LAA domugraudu nevarēju beigt priecāties. Izskatās, ka beidzot mums ir parādījies rakstnieku aizstāvis jaunā līmenī. Domāju, ka beidzot Latvija kļūs par literatūras un rakstnieku lielvalsti. Iedomājaties - 1.5Ls par katru likuma piemērošanas reizi, atliek cerēt, ka drīz ieviesīs arī autoratlīdzības nodevas par rakstītiem e-pastiem utt. Varētu kļūt stāvus bagāts. Īsāk sakot - rakstiet, rakstiet un jo vairāk to darīsiet, jo labāk. Protams tam visam ir viens liels, bet - ja par autoratlīdzību iekasēšanu aģentūrai ir visai skaidrs priekšstats, tad par to izmaksu autoriem, plāni ir krietni piezemētāki. Latiņi tiks glabāti bankā un iespējams kaut, kad kāda daļa arī nonāks līdz autoram, ja gadījumā viņš būs izdomājis kā parūpēties, lai viņa gara darbu atstāj negrozītu vairākus gadus. Lai nogurušajiem ierē'dņiem aģentūrā nebūtu problēmu ar pamatojumu šīs domas realizēšanai piedāvāju konstruktīvu risinājumu Latvijas labā (jo protams aģentūras ierēdnīši tikai tādu jūtu vadīti strādā) - visu iegūto naudu ieguldīt Demakovas Sfinksas (Latvijas Nacionālā Biblotēka a.k.a. Gaismas pils) celtniecībā.

Ar cieņu,
Konstruktīvi destruktīvās
Rakstnieku biedrības lielbiedrs
Jefistāfijs Spalva

Krīze bez pamata

Ar vārdiem Rīgā, ar darbiem Briselē.

Vecākais sociālantrapologs
Modrais Modris

Apstākļos, kad mūsu sabiedrība nu jau sāk aprast ar domu par policejiskas valsts iezīmju veidošanos, mēģināsim sniegt īsu recepti kā vidējam latvietim/latviānim* pat neesošas krīzes apstākļos kļūt stāvus bagātam.

Runa ir par baumu izplatīšanu par valsts finanšu stabilitāti dažādos sociālajos tīklos, izmantojot visus Jums pieejamos resurus. Gadījumā, ja Jūs esat kādas grupas viedokļa līderis (piemēram, augstskolas lektors vai mūziķis) šī recepte strādās it īpaši labi.

Tātād recepte jeb "Idiots Guide to Wealth":

Pirmais solis. Izplatiet baumas - neatkarīgi no to satura un mērķa. Jo vairāk baumu Jūs izplatīsit, jo lielāka iespēja, ka Jūs kļūsit bagāti.

Otrais solis. Ļaujiet Drošības Policijai sevi arestēt un noturēt izolatorā vismaz likumā paredzēto laiku - 72 stundas. Mēģiniet aresta laikā iegūt pāris rētas - tālākajos tiesas darbos šādi pierādījumi Jums runās tikai par labu.

Trešais solis. Iesūdziet valsti Eiropas Cilvēktiesību Tiesā un ievāciet "augļus" jeb nu jau ierastos 100'000Ls

Veiksmi darbā!

_______________________________
*Latvijas iedzīvotājam

Deva l Vācija*

Individuālo tiesību
lielmeistars
Modrais Modris

Demokrātijas ideoloģijas izplatība ģeogrāfiskajā kartē pēdējās četrās, piecās desmitgadēs ir bijusi bezgala strauja un visaptveroša, pat neraugoties uz šīs ideoloģijas izplatības formām ar Georgu Vili Krūmiņu priekšgalā: "Mēs Jums uzstiepsim demokrātiju!"

Neraugoties uz veiksmīgo demokrātijas teritoriālo izplatību, līdzīgi kā ar mikrobiem, kas ir savairojušies milzīgos apjomos, tā arī demokrātijas koncepts piedzīvo dažādas mutācijas formas. Ar vārdu demokrātija dažādās pasaules malās saprot ar vien konceptuāli atšķirīgākās lietas - tikai brīvais tirgus; tikai mediju brīvība; tikai brīva kapitāla plūsma. Iespējams, ka šāds mutāciju attīstības scenārijs var izraisīt demokrātijas ideju sairšanu - "bulciņa bez ievārijuma pildījuma".
Piemēram, ASV demokrātijas prakse vārda brīvības jomā pieļauj atklātu naida paušanu pret jebkuru reliģisku/etnisku/seksuālās orientācijas grupu, ja indivīdam šāda nepieciešamība ir radusies. Turklāt, indivīds netiek sodīts par šādu darbību, jo tādējādi tiktu ierobežota viena no būtiskākajām viņa personiskajām brīvībā - vārda brīvība.

Būtiski atšķiras Eiropas, tai skaitā arī Latvijas, prakse vārda brīvības jomā - vārda brīvība dažkārt tiek ierobežota mīļā miera labad. Iespējams šis vārda brīvības ierobežošanas process ir saistāms ar atsevišķu nāciju vēsturiski nekontrolējamu vēlmi iznīcināt citas nācijas un nostalģiskām atmiņām par autoritārajiem režīmiem, kas kādreiz valdīja Eiropā.

Lai arī individuālo tiesību piemērojums dažādās valstīs atšķiras, tomēr tas liek uzdot raksta pamatjautājumu: "Vai demokrātija ar ierobežotu** vārda brīvību ir demokrātija?"

Šādu jautājumu liek uzdot notikumi ap baumām par finanšu stabilitāti. Neraugoties uz valdības nepildītajiem solījumiem pagātnē; nesabalansēto valsts ekonomikas attīstību; murgainajām attīstības stratēģijām, kuras tā arī nekad netiek realizētas; grēkāzis nu ir atrasts! Aplausi un skaļi "Urrā!" saucieni drošības iestādēm - mēs esam glābti no finanšu krīzes.

*Raksta nosaukuma līdzība ar vārdu "devalvācija" ir tikai sakritība. Rakstam nav nekāda sakara ar valūtas krišanu un raksts nepauž bažas par lata devalvāciju Latvijā.
**Neraugoties pat uz paustās informācijas saturu jebkādos apstākļos.

Brīnumainas lietas

...jeb kā taisa naudu ar galvu

Vecākais analītiķis
ārējās un iekšķīgās lietās
Jezups Dropings

Kas ir tv-diskusija?
Tie ir vairāki cilvēki, kas nekontrolēti bļauj viens pāri otram, un tas, kurš bļauj visskaļāk pārstāv pareizo viedokli.

Tā varbūt nenotiek demokrātijas cietoksnī Latvijā, toties līdzīgas ainas ir novērojamas nemaz ne tik tālajā un atpalikušajā Polijas Žečpospoļitā, kur politisko atmosfēru līdz baltkvēlei novedis joprojām amatā esošais (bez vairākuma atbalsta) prezidents. Viņa cilvēki bīda projektiņu par desmitās tiesas proncipa ievērošanu. Tas ir šausmīgi sens "likums", kurš nosaka, ka viens no saviem desmit latiem ir jāziedo baznīcai. Zinu, ko jūs padomāsiet - sviests pilnīgākais, bet jāņem vērā, ka Vācijā visi reģistrētie ticīgie 10% no saviem nodokļiem automātā nopludina taukvēdēru kontā, tātad piemērs ir visai labs un civilizēts. Un kārdinošs. Viss būtu jauki, ja vien Polijā desmito tiesu nebūtu paredzams smelt no kopīgā nodokļu maksātāju katla. Jums iespējams pat nepietiktu iztēles, lai iztērētu kaut pusi no šīs summas. Ja projekts tiks tālāk, tad naudiņas viņiem pietiktu kādiem trim Stikla Kalniem un vienam Makanam Iekārtajam Tiltam.. katru gadu.

Tādas lietas var notikt vienīgi valstī, kurā cilvēki redzot absurdu, tā vietā, lai ko mainītu, nolaiž rokas un klusībā ķiķina. Apņirgti tiek pilnīgi visi, gan idejas aizstāvji, gan pretinieki.

Tādas lietas notiek valstī, kurā neviens neārstē trakus fanātus, bet ļauj viņiem vēlēt un ievēlēt savējos..

Kāpēc par to būtu jādomā? Mani personīgi biedē tas, ka kāds no Latvijas varasļaudīm, pas dies, pats metrs Pujāts, izlasīs šo rakstiņu un smelsies ideju jauninājumiem mūsu paputējušās valsts nodokļu politikā.

Orkāns pīļu dīķī

“Vai valstij vajadzēja glābt Parex’u?”

Vecākais ornitologs
Modrais Modris

Beidzot arī pīļu dīķi ir notikusi būtiska sakustēšanās – privāta banka nonākusi valsts rokās. Lai veiktu mazu ieskatu notiekošajā ir nepieciešams īss faktu savārstījums:
- Oficiālie mediji ziņo, ka no bankas ir aizplūduši aptuveni 100 miljoni latu.
- Valsts grasās pārņemtajā bankā ieplūdināt 200 miljoni latu, lai stabilizētu situāciju.
- Feiferis ziņo, ka valsts no šī darījuma būs ieguvēja.
- Karginam un Krasovickim tiek saglabāta iespēja atpirkt banku par tādu pašu summu.
Lai arī cik dinamiski neattīstītos notikumi tomēr tie rada zināmas pārdomas. Turklāt, kā jebkuru kaut cik Latvijā padzīvojušu un politikai sekojošu iedzīvotāju uzmanīgu dara tieši Feifera paziņojums par valstij “neizmērojami izdevīgo darījumu”.

Īsumā apdomājot, šajā situācijā attīstības scenāriji par Parex banku ir divi - Eiropeiskais un Latvijas scenārijs (jeb scenārijs "latvietis tipiskais").

Pirmais scenārijs sevī iekļauj patiesus mēģinājumus glābt gan banku, gan rezidentu noguldījumus tajā, vienlaicīgi meklējot variantus pasaules finansu krīzes laikā piesaistīt bankai jaunus investorus.
2.Scenārijs jeb tipiski latviskais. Jāatceras, ka tā ir klaja fantāzija, bet kapēc nepafantazēt? Piemēram, valsts bez konkursa no it kā “savas” Parex bankas aizņemas naudu dažādām monstrozām būvēm – kāpēc gan ne jaunai koncertzālei. Pēc kā banka tiek atdota atpakaļ tās iepriekšējiem īpašniekiem burtiskā nozīmē par diviem latiem, bet nu jau ar neizmērojamām parādsaistībām, kas valstij (pareizāk sakot, nodokļu maksātajiem) ir jāatmaksā. Rezultātā vēl uzvārās kāds politiskajai elitei tuvu stāvošs būvniecības uzņēmums. Tā sacīt: “Visiem labi un visiem jauki.”

Noslēgumā varu vienīgi atbildēt uz sākumā uzdoto jautājumu - vai valstij vajadzēja glābt Parex'u? Un atbilde skan: "Bet protams, ka vajadzēja. Turklāt, otrais scenārijs ir pilnībā neiespējams, jo mūsu tautas priekšstāvji par mums visiem ļoti rūpējas."

Vecākais Speciālists
Finanšu krīzes un
Grūtniecības jautājumos
Salamontius

"Krīze, krīze un vēlreiz krīze", nav pat iespējams mūsdienās aprunāties ar kādu, kad sākās krīzismi:
"Es jau gribetu ko savu, bet krīze..."
"Darbu gan grūti atrast- krīze..."
"Gribeju dzīvokli pirkt, bet tagad ir kā ir. Velns viņu zin, kur tā krīze novedīs"
"Sekss nespīd- krīze, nevar pat uz bāru aiziet"

Viens jautājums: "Ko pie velna Jūs gaidījāt?"
Gudrās makroekonomikas grāmatās ir rakstīts, ka ir uzplaukums, kura laikā cilvēki ir optimistiski un pērk un pārdod kā uz pasaules galu un t.s. recesija alias krīze, kuras laikā visi ir depresīvi un neko nedara. Un katru reizi, tā vietā, lai veicinātu stabilitāti, cilvēki, nezin par ko uzķeras uz uzplaukumu. Un ir pārsteigti, ka tomēr ierodas arī krīze. Tas ir apmēram tas pats kas regulāri nodarboties ar seksu bez prezervatīva un domāt, ka grūtniecība nekad neiestāsies. Vai man vienīgajam tas liekas tuvredzīgi?

Kāpēc vajadzīgs atļaut finanšu instrumentus, ja to vienīgais mērķis ir gūt individuālu peļņu?
Ak, atmiņas par skaisto laiku, kad latvieši neuzticējās bankām...

Kas kuram galvā

Vecākais eksperts
psiholoģijas jautājumos
Modrais Modris

Šūpošanās finanšu tirgos pēdējo mēnešu laikā raisa zināmas bažas pasaules iedzīvotāju sejās, bet paldies, dieviem, pašmāju pīļu dīķa eksperti, analītiķi un pārējie dogmatiskie visgudrīši ļauj uzelpot: "krīzes nav un nebūs".

Nu, labi, to, ka krīze nebūs, ekspert-analītiķi teica šī gada sākumā. Šobrīd tā tiek saukta par "krīzi, kas ir cilvēku galvās" jeb pieļāvums, ka kaut kādas problēmas tomēr pastāv. Jāņem vērā, ka šajā brīdī tiek pieņemts budžets ar diezgan attālinātu priekšstatu par pasaulē notiekošajiem procesiem. Pieņemt budžetu ar deficītu apstākļos, kad pasaulē pieejamie finanšu līdzekļi ir ierobežoti, būtībā ir nopietna kļūda. Kāds kā vienmēr var klaigāt: "Bet savādāk nevar!" Mana atbilde ir: "Varēja. Varēja savādāk un turklāt pēdējos 17/18 gadus varēja."

Notiekošais atgādina psiholoģijā zināmu nolieguma teoriju (Kübler-Ross). Šī teorija paredz piecus attīstības ciklus, kur pirmais ir pilnīgs noliegums par problēmas esamību, kam seko dusmas un neizpratne par problēmas cēloņiem. Turpmāk seko tirgošanās, depresijas un atzīšanas fāzes (šīs fāzes mēs vēl neesam sasnieguši).
Būtībā šī analoģija liek domāt, ka "mīkstā" piezemēšanās mums vēl ir priekšā, bet tas jau mums neliedz sociālantrapologa Ķīļa vārdiem pēķšņi kļūt bezgala "radošiem un konkurētspējīgiem".