Laiki mainās

ieradumi paliek

Masu traumatologs
Modrais Modris

Noslēgusies iknedēļas aptauja, ko nu jau tradicionāli rīko uzņēmums Trīs Absolūtas patiesības [3AP]. Uzņēmums minētajā aptaujā centās rast atbildi uz jautājumu - "Kā krīze ietekmē Jūsu paradumus?" Aptaujā piedalījās veseli 20, prātiņā un garā veseli Trobeles pastāvīgie apmeklētāji no visas plašās passaules [pēc jaunākajiem datiem Trobeli lasa pat Alžīrijā] Aptaujas rezultāti redzami zemāk:

Aptaujas rezultāti liecina par vispārējas misijas apziņas veidošanos sabiedrībā, kurā ir nostiprinājusies izpratne par fiskālās politikas nozīmi valstī. Iedzīvotāji spītīgi turpina grimt patērētājsabiedrības amorālajā zampā [85%] un maitā savu veselību uz nebēdu [85%], lai tikai ar dažādu nodokļu palīdzību piedalītos budžeta pildīšanā, tādējādi solidarizējoties ar mazāk aizsargātajām sociālajām grupām. Vientiesība ir uzvarējusi!

Pārējie aptaujas rezultāti ["retāk izeju sabiedrībā, retāk iepērkos"] liecina nevis par izteiktu finansiālo līdzekļu trūkumu, kā tas sākotnēji varētu šķist bet gluži par ko citu - pilnīgi jaunu sociālu fenomenu. Trobele.lv satraukti ziņo, ka publiskajā telpā, masu medijos, bez visādām de[val]vācijām*, finanšu un ekonomiskajām krīzēm, ir pārādījusies konceptuāli svaiga krīze - "sociālā krīze", par kuras raksturu masu mediji sīkākus komentārus nesniedz. Vien' ir zināms, ka tā savās izpausmēs pārspēs divas iepriekšminētās. Iespējams, ka tieši šīs izpausmes formas liedz iedzīvotājiem vēlu vakaros doties ārpus mājām, bet pagaidām tie ir tikai minējumi. No otras puses - šo "krīzi", protams, var uzskatīt par kārtējo masu mediju pīli.

Aptaujas rezultāti liecina arī par masveidīgu naudas aizplūšanu no Latvijas - ja jau nauda netiek tērēta dažādiem patēriņa produktiem, kā arī netiek veidoti uzkrājumi, tad atliek jautāt: "Kur tad tā paliek?"

Uzņēmums 3AP, steidzoties priekšā notikumiem, ir sagatavojis nākamās nedēļas aptaujas jautājumu: Kas Jūsuprāt ir soiālā krīze?
_______________________
*Atgādinājums drošības iestādēm, ka burtu un simbolu salikums - "de[val]vācija* šeit nav lietots kā publiska neuzticības izteikšana nacionālajai valūtai.

aloha Latvijā...

Mums ir vajadzīga tikai uzvara!

Šodiena ir iesākusies ar tādiem visai nepatīkamīem laikapstākļiem un ar tik pat cerīgām prognozēm par Latvju zemes nākotni. Tā domājot par jaukajiem laikapstākļiem un Jums lasītāji saņēmos un secināju, ka jāuzraksta kāda rindiņa.
Par mūsu valstiņas gaišo nākotni runājam mēs visi - virtuvēs, darbā ar kolēģiem utt. jebšu atgriežamies pie vie virtuves demokrātijas, kas bija mums raksturīga 80.gados. Pie otrā cēliena "virtuves demokrātijas" pamatiem, kas nu ir paplašinājušies ar e-vidi un mūsu visu skricelējumiem latvju mājsaimnieces ar strādniekiem reizēm izrādās pievēršas arī kādiem aktīvākiem demokrātijas veidiem - piemēram "bruģa demokrātijai". Bet neba par to mums būtu jārunā. Brīžos kad samazinās pieeja dažādu krāsu papīrīšiem (naudai) būtu laiks pārdomāt par mūsu individuālo atbildību savu ģimeņu un valsts priekšā. Tā nu ir sanācis, ka pārmetam atbildības trūkumu 100 "gudrajām" galvām, bet mūsu pašu līdzdalība politiskajos procesos aprobežojas ar bruģa vai virtuves deomkrātijas metodēm. Atgādinu viesiem - mēs ne tikai drīkstam paust savu viedokli (kas var arī nesakrist ar pārējo sabiedrību), bet tas ir mūsu pienākums pirmām kārtām jau pret sevi un sev tuvajiem, otrām kārtām pret sabiedrību un valsti kopsumā.
Lai arī sevi uzskatu par samērā aktīvu iedzīvotāju, kas savu iespēju robežās piedalās politiskajos procesos ne tikai ar vārdiem es arī vēlētos aicināt visus cilvēkus atcerēties, ka pašreizējās situācijas mainīšana vistiešākā veidā ir atkarīga no mums un ne tikai no Pētera vai Jāņa, kas gozējas kādā Jēkaba ielas namā. Mēs protams varam visu prasīt no 100 "gudrajiem", bet es domāju, ka tā mēs varam palaist garām to sarkano līniju, kuru pārkāpjot vairs nebūs mūsu valstiņas kā mēs viņu šodien uz kartes redzam.

jauku dienu vēlot
Jūsu politproktologs

Jefistāfijs Spalva

Negācijas mērcē peldot

Ziņu inkvizitors,
Indriķis Acīgais.

Vakardien Panorāmas vadītājs ar sev raksturīgo smīniņu pieteica sižetu, kas lika uz brīdi aizdomāties. Nav jau vainas smīniņā, tas jau tāds tradicionāls un būtībā šarmants. Svarīgāks gan bija sižeta saturs, kurā tika stāstīts par to, ka ir bijusi drūmo nozares ekspertu sanāksme, kuras rezultātā tika arī masu medijiem izteikts publisks "fui" par krīzes un sasmakuša valsts tēla radīšanu.
Patiesi, negatīvā ziņu plūsma mūs ielenc, tikko vēlamies iegūt kaut mazāko nojausmu par to "kas notiek" visapkārt. Tomēr pavērojot mūsmāju žurnālistu vēlmi atrast sensācijas, var arī uzdurties uz pērlēm. Tā, piemēram, aizvakar "Bez tabu" ar visu nopietnību analizēja samilzušo problēmu uz kādas daudzdzīvokļu mājas balkona. Centrālāis tēls ir LIGZDOJOŠAIS BALODIS! Tiek intervēta mājas saimniece un kaķis, kā arī pieaicināts eksperts. Viss, kas pietrūka, bija kāda Hičkoka filmas cienīga mūzika. Tad nu atmiņā uzaust visi tie mūsmāju televīziju ziņu sižeti par, ak jēl, NOLŪZUŠO KOKU Sasmakā un par VĀRNU TERORISTI Jelgavā. Jāsaka, ka mūsmāju provinciālais stils skriet pakaļ lielajiem vispasaules ziņu spīdekļiem ir novedis pie tā, ka Andreja Volmāra jestri noformētie stāsti par mākslas un sabiedrisko dzīvi nu jau ir retums un Jāņa Dimanta saulainie sižeti par lauku dzīvi ir gājuši nebūtības taku.
Ne jau sižeti mums nepareizie, nepareiza ir pieeja kā pasniegt tos. Vēlme panākt, ka katrs sižets iepleš acu zīlītes un paātrina sirdsdarbību tā, ka jāķeras pie Korvalola, ir novedusi pie tā, ka cilvēki vairs neuztver ziņas kā tādas, bet gan sajūt kopējo negatīvo fonu.

Tāpēc arī mēs, TROBELE.LV, nenogurstoši strādājam, lai sniegtu jums pašas izmeklētākās ziņas, ietverot to šķietamā bezrūpības mērcē. Apsveicam ar pavasara iestāšanos nu jau kārtējo reizi un aicinam atcerēties laikus, kad pavasarī visa saime stādīja kartupeļus draudzīgi cilpojot pa vagu pakaļ traktoram un rudenī, pēc kartupeļu talkas perioda, katram pieliekamie lūza no pašu sagādātiem lauku labumiem. Neceļot paniku, atgādinam, ka nākošā ziema var būt visnotaļ neganta ne tikai masu mediju dēļ.

____________________________________________________________________
Pavasaris
Daži citi vaininieki
Šie arī vainojami
Intervija ar Jāni Dimantu

Who is sorry now?!

Jeb mazie cinīši un ex-okupantu gaudas

Finanso-reģionāl-polit-ologs
Modrais Modris

Kā ziņo International Herald Tribune* - zviedri ir paspējuši nograuzt nagus lidz asinīm, vērojot notikumu attīstību Baltijas valstīs un it īpaši - Latvijā.
Nav noslēpums, ka zviedru bankas ir paspējušas "iegrābties" Baltijas tirgū, kur dažādiem projektu attīstītājiem ir miljoniem lieli aizņēmumi un tukšas kabatas. Piemēram, Swedbankai 17% no kopējiem ienākumiem [nu jau pagātnes izteiksmē] nāk tieši no Baltijas reģiona.
Zviedrijas finansu ministrs Andress Borgs satrauktu seju vien spēj nomurmināt: "Tā ir mūsu atbildība - darīt jebko, lai viņiem palīdzētu." Tikmēr Zviedru pralaments ir nobalsojis** par 173 miljardu ASV dolāru piešķiršanu pašmāju banku glābšanai. Noprotams, ka daļa no šī bezizmēra "kāposta" ieplūdīs arī Zviedru banku filiālēs Baltijā.
Kurš gan vainīgs esošajā situācijā? Protams, paši zviedri - nenosakot finanšu riskus Baltijā, kur nu jau katram otrajam bezgala maksātspējīgajam pusaudzim ir Porche Cayenne. Kāds zviedru finansists par šādu notikumu attīstību Baltijas reģionu izteicās: "Tas ir līzdīgi kā dzert šņabi un jautāt: "Jēziņ, kā lai izvairās no paģirām? Protams, nekā."
Kas mums no tā? Tikmēr Latvijas politbāleliņi var priecīgi berzēt rokas - "mēs esam situācijas noteicēji un varam izvēlēties ātrumu ar kādu noraut "dibenā" visu draudzīgo brāļu saimi.


___________________
*Raksts sagatavots izmantojot International Herald Tribune materiālus.
**Jāatminas, ka Latvijā balsojums par Parex glābšanu nav noticis.

Karš, mēris un kurši

Finansologs
Modrais Modris

Savulaik tik slavnā frāze "Mēs esam stipri! Mēs esam vareni!" mūsdienu kontekstā kļūst biedējoši patiesa - tikai šoreiz tā izskan bez jebkādas svētku noskaņas. Kā ziņo International Herald Tribune [IHT] - Austrumeiropas ekonomiku krīze var izraisīt tālāku globālās krīzes padziļināšanos.

Lai arī cik dīvaini tas neliktos mūsu zemes polit-bāleliņiem, mēs ne tikai esam atkarīgi no globālajiem procesiem, mēs pat esam spējīgi tos ietekmēt. IHT ziņo, ka tālāka ekonomiskās krīzes izplatība reģionā var vērst plašumā savstarpējo banku neuzticību, kas, savukārt, ļoti tiešā veidā atbalsojas Valstrītā [Wallstreet] akciju cenu krituma veidā.

Turklāt, spilgtie epiteti par norisēm Autrumeiropā birst kā no pārpilnības raga: "Ietekmīgi finansisti brīdina, ka šī varētu būt iespaidīgākā reģionālā finanšu krīze kopš 90to gadu Āzijas, krīzes [..] kas var izraisīt tālāku domino efektu pasaulē"; "Rietumu investoriem [bankas, pensiju fondi] pieder nozīmīgs kapitāls Austrumeiropā. Pasliktinoties situācijai, šīs ekonomiskās saiknes var pasliktināt situāciju arī investoru mītnes zemēs un radīt papildus spiedienu uz eiro valūtu". Turklāt, Latvija tiek minētā kā nākamā aiz Islandes, kuras valdība ir padevusies spiedienam un "kritusi".

Uz šīs bēdu ielejas fona ir tikai viena pozitīva zīņa - liekas, ka nākotnē, pēc krīzes norieta Wallstreeta's brokeri iekals biržas sienā līdzīgu mantru kā kādā Dānijas baznīcā tumšajos viduslaikos: Dievs sargi mūs no kara, mēra un kuršiem!

Jo vēsturē stāv rakstīts - Nav svarīgi, kas Tevi mīl. svarīgi, kas no Tevis baidās!

____________________________
Raksts tapis izmantojot International Herald Tribune materiālus

Latvju tautas varonis- Gman

Dārgie skatītāji,

Mūsu valsts situācija, iespējams, neliekas rožaina un principā liekas ļoti draņķīga, bet mums vēl ir palikuši varoši varoņi, kas spēj izglābt situāciju. Šis ir stāsts par vienu no viņiem - Gmanu, kas ir apveltīts ar neierobežotām darba spējām un izdara mūsu darbus mūsu vietā katru dienu.

Krīzes risinājumi

1.daļa

Jaunie ekonomiskie apstākļi pieprasa arvien jaunus risinājumus, lai veicinātu sapratni uzņēmumu starpā. Trobele media piedāvā savu ieskatu modernākajās komunikāciju tendencēs.

Bada laika risinājumi

Izdzīvošanas skolas

Jaunākais instruktors
Jezups Dropings

Kur lai ņem piemērus kā izdzīvot trakos laikus? Naudiņas tēriņiem ir palicis arvien mazāk, tā dēvētais konsumerisms pats sevi izēd. Cilvēki atteiksies no ieradumiem ēst itāļu salami, amerikāņu sieru, un uzdzert ar kārtīgu malku vācu alus vai spānijas vīna. Tā vietā no plauktiem sāks pazust visu veidu konservi, pienadesas un pelmeņi. Jautājums ir - kā izdzīvot tiem, kuri pirms tam pārtika no šādiem produktiem?

Atbilde tālu nav jāmeklē - lai neēd vispār! Diemžēl šis variants (iespējams) neapmierinās mazturīgākos iedzīvotājus, jo, āreče, cilvēks ir iekārtots tā, ka viņam dienā jāuzņem zināms daudzums pārtikas, citādi gars no miesas izplēnēs. Nenokaram degunus! Atbilde meklējama mūsu Rietumu kultūrā! Jā, jums gan varētu šķist, ka ciešam-trūkuma laikos kultūrai ir atvēlama pēdējā vieta, bet es pierādīšu pretējo.

Mana roka sniedzas pēc filmas "Verners Hercogs apēd savu kurpi", kur pats režisors tiešām izvāra ar ķiplociņiem un citādām garšvielām savu ādas kurpi un notiesā to. Sāksim ar to, ka ādas kurpju, vecu somu, čemodānu, dubļonku un pižiku katram normālam cilvēkam mājās atradīsim, tātad bezizejas situācijā neesam nonākuši. Esmu jau atlicis maliņā savas cūkādas čības, tā teikt, nebaltai dienai.
Cits variants, kuru arīdzan smeļam no mūsu rietumnieciskās kulūras krājumiem, ir izvārīt zupīti no kāda instrumenta, teiksim, urbja, cirvja vai pneimatiskā āmura. Uzskatei varam apskatīt buržuju recepti šādam ēdienam.
Galu galā, cik nav (jo īpaši romantisma laikmetā) aprakstītas putnu medības (lūk, dažas idejas, ko pasākt ar vārnu), makšķerēšana, pumpuru salāti un sēņu viras (tas vairāk uz pavasara un rudens pusi - te būs dažas idejas). Jebkurā gadījumā, lauku labumi uzlabos jūsu veselību!

Bezizejas situācijas ir tikai strupceļos, iesaku pieiet jaunajai lietu kārtībai kā izaicinājumam jūsu apķērībai, iztēlei, vai vienkārši lasītprasmei - visi risinājumi ir viena rokas stiepiena attālumā!

Ledus laikmets Latvijas ekonomikā -mēs pingvīni.

UJPP

Ultra Jauns Poh-Popujists

Latvijas valdība ir “veiksmīgi“izstrādājusi un sākusi ieviest dzīvē Ekonomikas stabilizācijas plānu (ESP). Rodas daži jautājumi - ko šis plāns stabilizē, un kādas sekas tam var būt?

Sākumā jāatbild uz jautājumu, kāpēc mēs maksājam nodokļus – lai valsts un pašvaldība var nodrošināt sociālo pakalpojumu paketi, ko privātuzņēmēji nespēj vai negrib nodrošināt:

1. pensijas un sociālie pabalsti;
2. sociālā aprūpe, medicīnas pakalpojumu;
3. pilsoņu drošības nodrošināšana policisti, armija;
4. utt,

Tātad, ja valsts palielina nodokļu slogu, eventuālu mums vajadzētu saņemt lielāku vai kvalitatīvāku sociālo pakalpojumu paketi. Savukārt, ja valsts samazina birokrātiskā aprāta lielumu un atalgojumu, mums būtu jāmaksā mazāk nodokļu.

1.Jo mazāki nodokļi, jo lielāka uzņēmēju aktivitāte - vairāk darbavietu un ilgtermiņā lielāki nodokļu ieņēmumi.

2.Jo lielāks ir nodokļu slogs, jo vairāk darbinieku valsts var algot un lielākas naudas no valsts darbiniekiem un pasūtījumiem nonāk atpakaļ tirgū un tas viennozīmīgi veicina ekonomisko aktivitāti.

Tātad iespējamās sekas birokrātiskā aparāta un atlikušo birokrātu algu apcirpšanai, papildus tam, ka nodokļu slogs palielinās, ir strauja pirktspējas krišanās patērētāju vidū un ļoti daudzu privātuzņēmēju bankrots. Tam sekos milzīgs bezdarbs (iespējams pat ap 25%) un ekonomiskā Ledus laikmeta iestāšanās Latvijā.
(URĀ!!! mēs būsim īsti ekonomiskie PINGVĪNI.)

Ko darīt, lai neiestātos ekonomiskais ledus laikmets Latvijā un mēs nekļūtu par pingvīniem? Manuprāt veicamo darbību klāsts ir milzīgs, tas nav aprakstāms vienā blogā, bet ir iespējams ieskicēt veicamos darbus. Dažās jomās tas pārklāsies ar lielā Pingvīna piedāvātajām darbībām, dažās ies pilnīgi pretēji, bet manuprāt tas ir tas darbību kopums, kas būtu jāveic, lai mēs nenonāktu vietā, ko angļi sauc par “asshole”, un pats paradoksālākais - tur nebūs silts.

Nodokļu politika.

1. Samazināt PVN no 21% uz 15 % (ir strauji nepieciešams palielināt naudas kustību tirgū);
2. Samazināt nodokļu slogu, kas ir saistīts ar uzņēmēja izmaksām algojot darbinieku, līdz tādam līmenim, ka, ja uzņēmums maksā darbiniekam pateicības no dividendēm, tas līdzinās tām pašām izmaksām, kā maksājot visu oficiāli (ir jāpanāk, lai visiem uzņēmumiem būtu vienādi spēles noteikumi);
3. Piešķirt nodokļu brīvdienas tiem uzņēmumiem, kas ir nonākuši objektīvās finanšu grūtībās (lai netiktu papildinātas bezdarbnieku rindas un tas papildus negultos uz nodokļu maksātāju pleciem tiešā veidā);
4. Jāizveido mehānisms, kā atvieglot jaunu privātuzņēmēju rašanos, dažāda vieda pirmā vai pirmo gadu nodokļu brīvdienas un citi mehānismi (lai tie cilvēki, kas zaudējuši darbu nevis izvēlētos zagt vai laupīt, bet gan uzsāktu privātuzņēmējdarbību).

Valsts pārvalde.

1. Krasi samazināt valsts aģentūru skaitu, pavienojot, pārdalot un sadalot izpildāmās funkcijas, dažu aģentūru izpildāmos uzdevumus kā valsts pasūtījumus nodot privātuzņēmēju rokās (lai samazinātu uzskaites, grāmatvedības, telpu īres, IT infrastruktūras uzturēšanas un citus izdevumus);

2. Ieviest informāciju tehnoloģijas, lai atvieglotu, vienkāršotu un automatizētu veicamos darbus (tas ļaus samazināt darbinieku un telpu izmaksas);

3. Valsts pasūtījumiem veidot tiešām caurspīdīgus konkursus, lai novērstu valstī negodīgus konkursa rezultātus;

4. utt

Tiesību sargājošās iestādes un kriminālā atbildība.

1. Jāizveido sistēma, kā ātri atrast un atklāt naudas atmazgāšanas shēmas, palielināt sodus tiem cilvēkiem, kas organizē un piedalās naudas atmazgāšanās shēmās - vismaz līdz tādam līmenim, kā par piedalīšanos masu nekārtībās (eventuāli samazinātos naudas atmazgāšanas gadījumi);

2. Jāuzsāk pārbaudes notikušajos lielāku un mazāku Latvijas valsts uzņēmumu privatizācijas procesos, lai noskaidrotu to leģitimitāti un sauktu pie atbildības tos cilvēkus, kas ir bijuši tur iesaistīti (ir nepieciešams pārskatīt Latvijas miljonāru sarakstu, lai nākotnē negodīgiem cilvēkiem nebūtu vēlme izmantot savu dienesta stāvokli vai pazīšanos);

3. utt

Kopsavilkums.

Protams, manis piedāvātās izmaiņas nav ideālas un daudzi noteikti teiks - populisms vai suņa murgi, jo veicot kaut daļu no šīm izmaiņām ir nepieciešamas investīcijas, bet valstij naudas nav. Protams, lai veiktu kādas izmaiņas, ir nepieciešams veikt sīku un ļoti profesionālu izpēti par konkrēto izmaiņu lietderību un makroekonomisko efektu tautsaimniecībā, bet alternatīva - "nothing special" - Latvijā ekonomiskais ledus laikmets un mēs pingvīni.

Finansu Empātija

Vecākais anāl-līķītis
Modrais Modris

Sākoties jaunai nedēļai, piedāvājam pagājušās nedēļas aptaujas apkopojumu. Trobeles.lv pasūtītās aptaujas laikā kompānijā SIA „3AP” (3 Absolūtās Patiesības) meklēja atbildi uz jautājumu: „Vai valstij finanšu krīzes apstākļos vajadzētu finansēt privātus uzņēmējus?”

Aptaujā piedalījās veseli, garā veseli deviņi respondenti, kuru atildes sadalījās attiecīgi – 33% respondentu uz jautājumu atbildēja: „Jā vajadzētu glābt tikai bankas.” Turpretī, 67% respondentu uzskata, ka valstij vajadzētu finansēt bankas (skat. 1.att.)


(1.attēls)
Aptaujas rezultāti liecina par vispārēju iedzīvotāju emocionālu solidarizāciju ar grimstošo banku sektora pārvaldītājiem un spēju iejusties citu nelaimīgo ādā, neraugoties uz savu dzīves līmeņa pazemināšanos. No aptaujas, protams, var secināt, ka vidējā latvieša izpratne par banku sektora nozīmi tautsaimniecībā ir plašāka un detalizētāka, kā tas tika uzskatīts līdz šim.

Sākoties jaunai nedēļai – piedāvājam jaunu SIA „3AP” izstrādātu aptauju: „Kāpēc Jums patīk jaunais ekonomikas stabilizācijas plāns?”

Interešu grupu nauda

Jezups Dropings
Krīzes morālists

Kopš krīzes iestāšanās... Latvijas virsotnes ir pāršalkusi nelāga ziņa, ka būs jāapcērp algas, jeb prēmijas, vai arī jāatlaiž darbinieki. Pēdējais variants mūsu šībrīža premjera acīs ir visnevēlamākais. Bet viens ir skaidrs, tīri aiz ārēja spiediena acīs, mūsu ierēdniecības un valsts uzņēmumu izdevumi algām tiek pakļauti samazinājumam. Tiktāl viss ir skaisti, mūsu varaskungi spēj vienoties, BET, kad jāķerās klāt viņu partiju tiešajiem finansēšanas avotiem, uzreiz sākas cita runa. Maigo valsi ar ministriju budžetiem nomaina pogo-pogo ar seksu piemīztā kaktā par partiju naudas raktuvēm. Es runāju par valsts uzņēmumiem, kuros sēž un valda padomnieki un valžu vīri ar makro-algām un mikro-pienākumiem.

Mani satrauc viens jautājums - kāpēc sevi un savu partiju likt zem sitiena, ja visi sen ir atkodušu šādu finasēšanas shēmu. Var taču šos pašus cilvēkus atstāt siltajos amatos un sākt bīdīt to pašu uzņēmumu lielo piķi sev izdevīgos virzienos, kā to darīja Lembergu pāris. Ak, jā, pareizi, tad partiju ziedotāji būs neskaidras personas, bet tad jau var vienkārši sev izcīnīt konkurences komisāra vietu un lieta tiks mierīgi noklusināta. Johaidī! Kur palikuši visi viltīgie politiķi? Esmu noilgojies pēc kārtīga Ostapa Bendera! Mūsējie ir tā izlaisti, ka viņi neiespringst shemizējot un nemaz necenšas viltīgi iztukšot valsts kasi. Un šajos spiedīgajos laikos par katru grasi vajadzētu plēsties kā aizkautam.

PS- nāk labie gadi visiem, kam nauda ir, bet vēl nav ietekmes. Atliek vien izvēlēties īsto partiju un uz izdevīgiem nosacījumiem investēt tajā naudu.

Parādu matemātika 2

Vai vajadzēja glābt Parex'u? (turpinājums)

Vice-Spekulants
Modrais Modris

Latvijas pārvalde nebūtu Latvijas valsts pārvalde, ja tās veiktās darbības pagātnē neatstātu dziļi sāpīgas sekas mūsdienās tikai ar to mazo piebildi - veiktās darbības nemaz nav tik senas. Runa, protams, atkal būs par Parex'u.

Situācija ārkārtīgi atgādina mēģinājumus pieliet cauru spaini, jo, pirmkārt, valsts ir uzņēmusies svešas parādsaistības, otrkārt, naudas aizplūšana no bankas turpinās. Kā liecina Neatkarīgajā rīta avīzē publicētā informācija - no Parex bankas pēdējo 17 dienu laikā ir aizplūduši 260 miljoni latu. Tas, protams, ir, neņemot vērā faktu, ka valdība šajā projektiņā burtiski iegāza 200 miljonus latu. Divi simti miljoni latu, kas nu ir "ierakstāmi skurstenī". Projekta kopējā bilance: mīnuss 60 miljoni. Maksātājs: iedzīvotāji.

Īsam kopsavilkumam: izskatās ka ielāpi arī turpmāk būs mazāki par caurumiem. Tāpēc starptautiskās aģentūras Fitch Ratings aplēses par aizdevumu nepieciešamību 13 miljardu apmērā varbūt nemaz nav tik nereālas.

Parādu matemātika

Apetīte rodas ēdot
Galvenais - neaizrīties

Vecākais statistiķis
Modrais Modris

Esošā situācija atgādina ainu no Viktora Peļevina romāna "Generation P", kurā 90to gadu sākumā jaunie krievi aizņēmās naudu no bankas, lai nopirktu sesto žiguli un kasti šņabja. Kad "bizness" bija beidzies (precīzāk - šņabis izdzerts un žigulis sasists), jaunie krievi aizņēmās vēl lielāku kredītu, lai segtu iepriekšējo un nopirktu džipu un kasti Hennesy.


Kā precīzi ir ilustrēts vienā no Dienas Biznesa rakstiem "Cerams, valdība nenovedīs Latviju līdz bankrotam" (02.12.08.) mūsu Finanšu ministra apetīte ir milzīga jeb 2 miljardi nedēļā un dievs pasarg' līdz gada beigām vēl ir palikušas 4 nedēļas.
Šeit būtu jautājums vietā par plānoto aizņēmumu no Starptautiskā Valūtas Fonda: "Vai maz finanšu ministrs zina cik miljardam ir nulles?"

Pirmkārt, šādu jautājumu uzdodu ļoti daudzo neskaidrību dēļ, kas nu jau apvij šo aizņēmumu - kam tērēs? kā tērēs? kāpēc vispār aizņemties?

Otrkārt, jautājumu uzdodu, pēc īsu aprēķinu veikšanas - jeb kādas ir Latvijas reālās iespējas nākotnē parādu atdot. Protams mēs varam dalīt šo summu uz visām "galviņām" un summa sanāktu diezgan pieticīga - aptuveni 1 550 Ls uz vienu Latvijas iedzīvotāju. Tomēr jāatceras, ka diezin vai pensionāri būs spējīgi radīt pievienoto vērtību jeb vispār ko vērtīgu ekonomiskā izpratnē (lai piedod man pensionāri par šo piebildi). Tāpēc izvēloties reālāku ciparu - darbspējīgie iedzīvotāji (1,13 milj. iedz.) jeb iedzīvotāji, kas šo parādu reāli atstrādās - parādu saistības uz vienu darbspējīgo Latvijas iedzīvotāju būs 3000 Ls. Šāda summa ir ekvivalenta 9-10 vidējā latvieša mēnešalgām "uz rokas".
Paredzot, ka ekonomiskā situācija tikai pasliktināsies, dziļi apšaubu tā saucamā "vidējā latvieša" spēju 10 mēnešus dzīvot uz suharikiem. Tāpēc parāda atdošana būs ilgs process, kuru, pierēķinot vēl procentus, mēs maksāsim septiņās paaudzēs.

Aizņemšanos no SVF summu, kas ir mērojama kā 60% no mūsu budžeta, laikā, kad ienākumi no nodokļiem nesedz visus valsts izdevumu, turklāt, nenorādot, kā aizņēmums tiks tērēts, var traktēt kā galēji bezatbildīgu rīcību. Jābilst, rīcība, kas ir tipiska valdošajai kliķei - darīsim tagad, domāsim pēcāk.

Nobeigumā pieņēmums. Iespējams valsts iegrābās Parex bankas sindicētajos kredītos, ko nu tai kā Parex'a aizbildnei nāksies atdot. Tāpēc arī nabaga traktorists sauc ar vien lielākus ciparus.

Vecākais Speciālists
Finanšu krīzes un
Grūtniecības jautājumos
Salamontius

"Krīze, krīze un vēlreiz krīze", nav pat iespējams mūsdienās aprunāties ar kādu, kad sākās krīzismi:
"Es jau gribetu ko savu, bet krīze..."
"Darbu gan grūti atrast- krīze..."
"Gribeju dzīvokli pirkt, bet tagad ir kā ir. Velns viņu zin, kur tā krīze novedīs"
"Sekss nespīd- krīze, nevar pat uz bāru aiziet"

Viens jautājums: "Ko pie velna Jūs gaidījāt?"
Gudrās makroekonomikas grāmatās ir rakstīts, ka ir uzplaukums, kura laikā cilvēki ir optimistiski un pērk un pārdod kā uz pasaules galu un t.s. recesija alias krīze, kuras laikā visi ir depresīvi un neko nedara. Un katru reizi, tā vietā, lai veicinātu stabilitāti, cilvēki, nezin par ko uzķeras uz uzplaukumu. Un ir pārsteigti, ka tomēr ierodas arī krīze. Tas ir apmēram tas pats kas regulāri nodarboties ar seksu bez prezervatīva un domāt, ka grūtniecība nekad neiestāsies. Vai man vienīgajam tas liekas tuvredzīgi?

Kāpēc vajadzīgs atļaut finanšu instrumentus, ja to vienīgais mērķis ir gūt individuālu peļņu?
Ak, atmiņas par skaisto laiku, kad latvieši neuzticējās bankām...

Kas kuram galvā

Vecākais eksperts
psiholoģijas jautājumos
Modrais Modris

Šūpošanās finanšu tirgos pēdējo mēnešu laikā raisa zināmas bažas pasaules iedzīvotāju sejās, bet paldies, dieviem, pašmāju pīļu dīķa eksperti, analītiķi un pārējie dogmatiskie visgudrīši ļauj uzelpot: "krīzes nav un nebūs".

Nu, labi, to, ka krīze nebūs, ekspert-analītiķi teica šī gada sākumā. Šobrīd tā tiek saukta par "krīzi, kas ir cilvēku galvās" jeb pieļāvums, ka kaut kādas problēmas tomēr pastāv. Jāņem vērā, ka šajā brīdī tiek pieņemts budžets ar diezgan attālinātu priekšstatu par pasaulē notiekošajiem procesiem. Pieņemt budžetu ar deficītu apstākļos, kad pasaulē pieejamie finanšu līdzekļi ir ierobežoti, būtībā ir nopietna kļūda. Kāds kā vienmēr var klaigāt: "Bet savādāk nevar!" Mana atbilde ir: "Varēja. Varēja savādāk un turklāt pēdējos 17/18 gadus varēja."

Notiekošais atgādina psiholoģijā zināmu nolieguma teoriju (Kübler-Ross). Šī teorija paredz piecus attīstības ciklus, kur pirmais ir pilnīgs noliegums par problēmas esamību, kam seko dusmas un neizpratne par problēmas cēloņiem. Turpmāk seko tirgošanās, depresijas un atzīšanas fāzes (šīs fāzes mēs vēl neesam sasnieguši).
Būtībā šī analoģija liek domāt, ka "mīkstā" piezemēšanās mums vēl ir priekšā, bet tas jau mums neliedz sociālantrapologa Ķīļa vārdiem pēķšņi kļūt bezgala "radošiem un konkurētspējīgiem".

ASV Finanšu krīzes vēsture

Plīstošo ziepju burbuļu opera

Vecākais korespondents
Finanšu krīzes jautājumos
Modrais Modris

Līdzīgi kā jebkurā pasakā* ar laimīgām beigām, arī šajā pasakā uzvarēja visalkatīgākie varoņi. Piemēram, pasakā par Sniegbaltīti Ļaunā pamāte nebija pietiekami alkatīga, jo kā beigās izrādījās – Sniegbaltīte ieguva 7 rūķīšus plus vienu senilu-tālumā-aizdauzījošos princi un kalnu raktuves. Proti, Ļaunā pamāte nebija pietiekami centīga. Tāda nu, lūk, ir galvenā atšķirība starp Ļauno pamāti un dažādiem Volstrītas brokeriem, jo vismaz pēdējos 7 gadus Volstrītas brokeri ir bijuši ļoti alkatīgi un neatlaidīgi.

Bet nu pie lietas – īsajā ilustrācijā mēģināsim izsekot mazajai pasaciņai par plīsušo finanšu burbuli ASV, kas kā apgalvo Latvijas speciālisti “nekādā” (atkārtoju lieliem burtiem) “NEKĀDĀ VEIDĀ NEIETEKMĒS LATVIJAS EKONOMIKU”.

Kā jebkura laba pasaka, arī šī sākas ar vēlmi, cerību ko iegūt. Piemēram, kaut kādu komā guļošu jaunavu stikla kalna galā, kuru jau sāk aplidot maitu lijas. Šajā gadījumā vēlmes bija piezemētākas – nekustamais īpašums.

1.Etaps. Kā jebkurš prātīgs amerikānis, kurš vēlas iegūt nekustamo īpašumu, bet kuram nav naudas, viņš dodas uz Banku Nr.1 pēc kredīta, ko arī tā gādīgi sniedz – apmēram 100$.



2.Etaps. Šeit sākas īstā pasaka, jo tālāk stāstītais balstās tikai un vienīgi uz pliku, alkatīgu fantāziju. Kādā brīdī Banka Nr.1. izdomā nedaudz nopelnīt, izlaižot hipotēku ķīlu zīmi par nopirkto māju, un pārdodot to Bankai Nr.2.



3.Etaps Banka Nr.2 uzpērkot veselu kaudzi ar šādiem papīriņiem, izdod jaunu “vērtīgu” papīriņu – derivatīvu (latviskāk – atvasinātu finanšu instrumentu), kura vērtību vairs nesedz konkrēta māja, bet gan iepriekš minētās “vērtīgās” hipotēku ķīlu zīmes. Rezultātā, viss balstās uz ilūziju, imaginārām cerībām, jo analītiķi paredz strauju nekustamā īpašuma tirgus attīstību, kā rezultātā Bankas Nr.1 nopirktā māja maksās 200$, tādējādi Banka Nr.2 varēs segt savas saistības.



4.Etaps. Eiropas un ASV investīciju fondi uzpērk no Bankas No2 derivatīvus un ar dažādu manipulāciju un mahināciju palīdzību panāk, ka izlaisto “vērtspapīru” cena ir sasniegusi 300$, attiecībā pret māju, kura tika nopirkta par 100$.



5.Etaps. Šajā momentā krīt nekustamā īpašuma cena, pateicoties nekustamā īpašuma tirgus pārkaršanai, ko atkal izraisīja imagināras cerības par milzonīgo peļnu.


6.Etaps. Amerikāņa ieķīlātā māja tagad maksā nevis 100$, bet gan 50$. Bankas parādi investīciju fondiem ir pieauguši līdz 250$ (kopējā parādu saistība mīnus mājas vērtība). Pat pārdodot svešu īpašumu banka neizlīstu no parādsaistībām. Lūk, arī pie durvīm klauvē bankrots!



7.Etaps. Seko ķēdes reakcija. Tā kā nauda tika radīta uz iedomu pamata - tā burtiski pazuda kā uz burvju mājienu. Attiecīgi, bankas vairs nevar aizdot naudu ekonomikai kredītu formā – te arī sākas lielas KA BUM! – finansu krīze pārtop ekonomiskajā krīzē jeb Pelnrukšķīte pārveršas neglītā Ķirbī.
_____________________________
*Latvijā kā par jebkuru sabiedrībā nopietnu problēmu diemžēl nedrīkst runāt atklāti, jo tas apdraud valsts drošību un vēl pāris idiotu atalgojumu. Tāpēc atliek runāt pusvārdos un puspatiesībās.