Rāda ziņas ar etiķeti krīzes apkarošana. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti krīzes apkarošana. Rādīt visas ziņas

ceturtdiena, 2009. gada 5. februāris

Panaceja

Polit-proktologs
Modrais Modris


Valsts galvenais lēmējinstitūts* velta piecas stundas tukšām bābu pļāpām "kuram ta' nu te uz kurieni būtu jāiet". Piecas vērtīgas stundas, kuras varēja veltīt, jebkam citam, kaut cik nozīmīgam. Piemēram, valsts ekonomiskas stabilizācijas izstrādei.
Tobele.lv laika gaitā ir pierādījis sevi kā nopietns un analītisks medijs, un atšķirībā no mūsu lēmējinstitūta, Trobele.lv ir gatava piedāvāt risinājumus ekonomiskās krīzes pārvarēšanai. Arī šoreiz mēs nākam klajā ar nopietnu risinājumu jebkuram Latvijas iedzīvotājam - kādā veidā uzlabot savu individuālo dzīves līmeni krīzes aptsākļos.



Savukārt, saviem turīgākajiem lasītājiem Trobele.lv piedāvā pakalpojumu "Iegādājies Partiju!**" . Pērkot vienu partiju, Jūs savā īpašumā iegūsit 5 līdz 15 rīcībnespējīgus, bet tomēr uzticamus indivīdus Pērkot divas partijas uzreiz, Jūs savā īpašumā saņemsiet 5 bezmaksas vietas Rīgas Domē. Piedāvājums spēkā līdz jūnijam! Par sīkākiem partiju iegādes nosacījumiem vērsties pie Trobele.lv redakcijas.
________________________
*Rakstā burtiski domāta Saeima nevis Zoodārza valde.
**Trobele.lv noliktavā pieejamas dažādāko ideoloģiju, izmēru politiskās partijas

ceturtdiena, 2009. gada 22. janvāris

Bada laika risinājumi

Izdzīvošanas skolas
Jaunākais instruktors
Jezups Dropings



Kur lai ņem piemērus kā izdzīvot trakos laikus? Naudiņas tēriņiem ir palicis arvien mazāk, tā dēvētais konsumerisms pats sevi izēd. Cilvēki atteiksies no ieradumiem ēst itāļu salami, amerikāņu sieru, un uzdzert ar kārtīgu malku vācu alus vai spānijas vīna. Tā vietā no plauktiem sāks pazust visu veidu konservi, pienadesas un pelmeņi. Jautājums ir - kā izdzīvot tiem, kuri pirms tam pārtika no šādiem produktiem?

Atbilde tālu nav jāmeklē - lai neēd vispār! Diemžēl šis variants (iespējams) neapmierinās mazturīgākos iedzīvotājus, jo, āreče, cilvēks ir iekārtots tā, ka viņam dienā jāuzņem zināms daudzums pārtikas, citādi gars no miesas izplēnēs. Nenokaram degunus! Atbilde meklējama mūsu Rietumu kultūrā! Jā, jums gan varētu šķist, ka ciešam-trūkuma laikos kultūrai ir atvēlama pēdējā vieta, bet es pierādīšu pretējo.

Mana roka sniedzas pēc filmas "Verners Hercogs apēd savu kurpi", kur pats režisors tiešām izvāra ar ķiplociņiem un citādām garšvielām savu ādas kurpi un notiesā to. Sāksim ar to, ka ādas kurpju, vecu somu, čemodānu, dubļonku un pižiku katram normālam cilvēkam mājās atradīsim, tātad bezizejas situācijā neesam nonākuši. Esmu jau atlicis maliņā savas cūkādas čības, tā teikt, nebaltai dienai.
Cits variants, kuru arīdzan smeļam no mūsu rietumnieciskās kulūras krājumiem, ir izvārīt zupīti no kāda instrumenta, teiksim, urbja, cirvja vai pneimatiskā āmura. Uzskatei varam apskatīt buržuju recepti šādam ēdienam.
Galu galā, cik nav (jo īpaši romantisma laikmetā) aprakstītas putnu medības (lūk, dažas idejas, ko pasākt ar vārnu), makšķerēšana, pumpuru salāti un sēņu viras (tas vairāk uz pavasara un rudens pusi - te būs dažas idejas). Jebkurā gadījumā, lauku labumi uzlabos jūsu veselību!

Bezizejas situācijas ir tikai strupceļos, iesaku pieiet jaunajai lietu kārtībai kā izaicinājumam jūsu apķērībai, iztēlei, vai vienkārši lasītprasmei - visi risinājumi ir viena rokas stiepiena attālumā!

svētdiena, 2008. gada 7. decembris

Lietderīguma celšana

ziņo
Efektologa vietnieks uz Zemes
Jezups Dropings


Ir pieņemts jaunais budžets. Lai slavēts darba ražīgums! Post factum vēlos aplūkot šo krīzes laiku prioritātes un kalkulēšanas loģiku. Valsts grasās ietaupīt uz sociālajiem rēķiniem (procentuāli samazinot palielinājumu), apcērpot abnormālās prēmijas, saīsinot dažu nogrēkojušos minitriju budžetus un laipojot starp bezkaunīgo žurnālistu norādījumiem, kur un kas tiek darīts nepareizi, piemēram, valžu un padomju uzturēšanā, dienesta transporta izmantošanā, pēdējā mirkļa prēmēšanā u.c. Tātad mūsu lieso gadu valsts tēriņi tiek kvantitatīvi pārskatīti, līdztekus gan tiek ņemts ļoti apjomīgs kredīts pie Feijerbergiem un Špicmahiem, lai ar naudas dušu atmodinātu Latvijas ekonomiku. Vienvārdsakot, nākotne mums ir intriģējošā miglā tīta.

Es arī vēlos mest pagali pagātnē pieņemto lēmumu kritizēšanā, šoreiz pievērsīsimies kvalitātei. Jau izsenis katram rūpniekam un uzņēmējam ir nostiprinājusies atziņa, ka darba ražīgumu var celt uzlabojot satiksmi un darba veicēju kvantitāti, vai ieguldīt ražošanas tempu paātrināšanā ceļot darbnieku kvalifikāciju vai iekārtu ātrdabību. Paklanamies Šķēles ("valsts ir uzņēmums") un Šlesera (liels lidostu fans) kungu virzienā. Savukārt es uzskatu, ka spiedīgos apstākļos nonākušo valsti var glābt vienīgi ar vērienīgu sociālo programmu. Tūdaļ paskaidrošu sīkāk. Lai gūtu peļņu un attīstītu veselīgu tirgu ir jāattīsta ražošana, jāpalielina vietējo iedzīvotāju pirktsēja un jāpanāk, lai ekporta bilance ir pozitīva vai jākāš piķis no caurbraucošajiem pārvadātājiem.

Vēlos ierosināt spiest uz valsts naudas ieguldīšanu perpektīvos un pelnošos pasākumos, jeb attīstīt kādu no sevi pierādījušajiem risinājumiem. Viens no tādiem ir darbs brīvā tipa cietumos, jeb senākā mēlē runājot - darba nometnes. Tas ir vienkāršs darbs darbnīcās šujot apģērbus, čības, taisot mēbeles, ražojot sarkanus plastmasas spaiņus vai kurpju mēlītes ar uzrakstu "made in Latvia", kas ne tikai vairos valsts ienākumus, bet arī palielinās patriotiskās jūtas, kad iedzīvotāji tos iegādāsies Ikea Varšavā, utt., turklāt tas viss notiek pa lielai daļai no mūsu, nodokļu maksātāju kabatām - ēd un guļ šo uzņēmumu strādnieki valsts finansētās kojās.


Stāsts iegūst pasakainu piesitienu vien tad, kad aptveram (pēc provizoriskām aplēsēm), ka viens cietumnieks ir valstij finansiāli izdevīgāks nekā viens ierēdnis, jo viņa saražotā/patērētā labuma koeficients (ko aprēķinam pēc formulas,



kuru izstrādājusi zviedru endokrinologu finansistu darba grupa) ir augstāks par vidējā ierēdņa pienesumu valsts kasei. Šo tēmu tālāk var attīstīt bezgalīgi - tīrīgas darba nometnes par valsts līdzekļiem studējošajiem, armijniekiem, jaunajām māmiņām, māksliniekiem un visiem nevienaldzīgajiem mūsu lielvalsts pilsoņiem.

Bezizejas situācijā tomēr mēs neesam nonākuši, jo vienmēr ir manis piedāvātais plāns B valsts ilgtspējas glābšanai, galu galā šādi tiks sperts plats solis pretim Vecās Eiropas plašākajai kustībai - kapitālsociālismam.