Rāda ziņas ar etiķeti pasakas. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti pasakas. Rādīt visas ziņas

ceturtdiena, 2009. gada 22. janvāris

Bada laika risinājumi

Izdzīvošanas skolas
Jaunākais instruktors
Jezups Dropings



Kur lai ņem piemērus kā izdzīvot trakos laikus? Naudiņas tēriņiem ir palicis arvien mazāk, tā dēvētais konsumerisms pats sevi izēd. Cilvēki atteiksies no ieradumiem ēst itāļu salami, amerikāņu sieru, un uzdzert ar kārtīgu malku vācu alus vai spānijas vīna. Tā vietā no plauktiem sāks pazust visu veidu konservi, pienadesas un pelmeņi. Jautājums ir - kā izdzīvot tiem, kuri pirms tam pārtika no šādiem produktiem?

Atbilde tālu nav jāmeklē - lai neēd vispār! Diemžēl šis variants (iespējams) neapmierinās mazturīgākos iedzīvotājus, jo, āreče, cilvēks ir iekārtots tā, ka viņam dienā jāuzņem zināms daudzums pārtikas, citādi gars no miesas izplēnēs. Nenokaram degunus! Atbilde meklējama mūsu Rietumu kultūrā! Jā, jums gan varētu šķist, ka ciešam-trūkuma laikos kultūrai ir atvēlama pēdējā vieta, bet es pierādīšu pretējo.

Mana roka sniedzas pēc filmas "Verners Hercogs apēd savu kurpi", kur pats režisors tiešām izvāra ar ķiplociņiem un citādām garšvielām savu ādas kurpi un notiesā to. Sāksim ar to, ka ādas kurpju, vecu somu, čemodānu, dubļonku un pižiku katram normālam cilvēkam mājās atradīsim, tātad bezizejas situācijā neesam nonākuši. Esmu jau atlicis maliņā savas cūkādas čības, tā teikt, nebaltai dienai.
Cits variants, kuru arīdzan smeļam no mūsu rietumnieciskās kulūras krājumiem, ir izvārīt zupīti no kāda instrumenta, teiksim, urbja, cirvja vai pneimatiskā āmura. Uzskatei varam apskatīt buržuju recepti šādam ēdienam.
Galu galā, cik nav (jo īpaši romantisma laikmetā) aprakstītas putnu medības (lūk, dažas idejas, ko pasākt ar vārnu), makšķerēšana, pumpuru salāti un sēņu viras (tas vairāk uz pavasara un rudens pusi - te būs dažas idejas). Jebkurā gadījumā, lauku labumi uzlabos jūsu veselību!

Bezizejas situācijas ir tikai strupceļos, iesaku pieiet jaunajai lietu kārtībai kā izaicinājumam jūsu apķērībai, iztēlei, vai vienkārši lasītprasmei - visi risinājumi ir viena rokas stiepiena attālumā!

otrdiena, 2009. gada 20. janvāris

Stāsts par pasaku varoņiem politikā, jeb kādēļ Harijam Poteram vajadzētu palikt grāmatās nevis uz Latvijas politiskās skatuves...


Šoreiz apskatīsim pasaku varoni uz Latvijas politiskās skatuves - Hariju Poteru. Lielākai daļai no Latvijas sabiedrības vairs nav jāpaskaidro, kas ir Harijs Poters - Dž. Roulingas stāstu varonis, labais burvis utt.


Kā mēs visi zinam Latvija ir pasaku zeme un pie mums nereti notiek brīnumi. Pasakās par Hariju Poteru iespējams autorei ir aprāvies domu lidojums un viņa pieaugušo dzīvi mēs nevarēsim lasīt grāmatās, bet tas šajā gadījumā nav arī nepieciešams. Harijs Poters pieaugot ir kļuvis par ministru citā Eiropas valstī un ar savu ekskluzīvo pieredzi pārvalda reģionālo un nu jau uz laiku arī Latvijas kultūras sfēru. Varbūt arī kādam liksies, ka minētais personāžs nav īsti piemērots attiecīgo nozaru pārvaldīšanai un ir šaubas par viņa kompetenci, bet netiek ņemtas vērā viņa gluži vai fantastiskās runas spējas, kas nereti spēj izsist no sliedēm pat rūdītākos žurnālistus - iespējams tas ir saistīts burvja dotībām.


Skaidrs ir viens - viņa publiskais tēls ir tikai maska burvja tēlam, jo ir pierādijies, ka mūsu sabiedrība nav īpaši toleranta pret dažādiem jaunievedumiem politikā un sadzīvē. Skatoties uz minētā personāža realizēto politiku no šādas skatu prizmas ir daudz vieglāk izskaidrot agrāk it kā absurdos lēmumus - mēs vienkārši esam vientieši un mums atšķirās informācijas plūsma.


Nobeigumā gribētos teikt, ka arī lai kā gribētos, bet arī es pārstāvu to vidējo aritmētisko mūsu sabiedrības daļu, kas pasakām un Ziemassvētku vecītim pārstāja ticēt bērnībā, tādēļ varbūt tomēr oranžo brīnumu partijai informācijai - pasaku varoņi lai paliek grāmatām.


Ar cieņu,

Pasaku grāmatu cienītājs

Jefistāfijs Spalva