ceturtdiena, 2009. gada 19. novembris

Van Prezidents - two prezidents.

Eiropas pazinējs,
Indriķis Acīgais.

Jipidī, dipidī dū! Mums ir jauns virsprezidents! Esam gandrīz kļuvuši par štatu. Eiropas Savienības (ES) Padome ceturtdien par pirmo bloka prezidentu iecēla Beļģijas premjerministru Hermanu Van Rompeju.

Visi lielie skeptiķi var mazliet pieklust un atcerēties, ko paši teica, kad skandināja, ka "vajag vienu kopēju Eiropas nostāju Gruzijas jautājumā. Eiropai vajag vienu reprezentatīvu personu!". Tad nu saņemiet. Iekšējās, un te jāpiemin - slēgtās, sarunās tika izvēlēts, kā to kādā ārzemju izdevumā nosauca, kārtīgs klerks, nevis spožs politikānis. Beļģijai ir diezgan neitrāla pieskaņa, tā ir neko neizsakoša un nekur nedzirdama valsts, kas varētu būt kā pluss, tā mīnuss.

Beļģija ir valsts, kuru izgudroja vācieši, lai ieriebtu frančiem.
/Š. de Golls/

Laiks rādīs, vai šī izvēle būs laba un pareiza. Bet vienu lietu gan varu uzreiz izteikt, vadoties pēc sava tīri subjektīvā skatījuma. Visa Eiropa ir tik ļoti satraukusies par impērijas statusu zaudējušās Lielbritānijas aiskarto pašapziņu, ka nepārtraukti ar to auklējās un čubinās. Tagad, kā mierinājuma balva, visdrīzāk būs ES ārlietu dienesta vadītāja postenis, kuru ieņems līdzšinējā ES tirdzniecības komisāre Katrīna Eštona. Nu ko, mūsu kopējo tēlu veidos ar briesmīgu britu izrunu un pagaru dentālo vēsturi apveltīta, bāla būtne. Šī pati būtne vienlaicīgi ir mierinājuma kauls feministēm.

Interesanti būs pavērot, kā sadzīvos divi ES prezidenti, jo divvaldība turpināsies tik ilgi, kamēr būs prezidējošās valsts rotācija. Vai viņi sadzīvos? Kurš iekaros Katrīnas sirdi? To uzzināsim nākošajā diplomātijas piruešu sērijā.

pirmdiena, 2009. gada 16. novembris

Make my day - Leave Riga!


Esam aktīvi iesaistījušies jaunajā Rīgas tēla spodrināšanas akcijā, pieskaņojot logo fantastiskajam oriģinālajam sauklim "Easy to go, hard to live". Grūti ir dzīvot pilsētā, kur nemitīgi dzimst eglītes.

Atļaujam un iedrošinam izplatīt šo saukli un logo uz mašīnām, krekliem, cepurēm, lietussargiem un citiem sadzīves priekšmetiem!

trešdiena, 2009. gada 21. oktobris

Bruģa izmēri

Centrālais bruģētājs,
Indriķis Acīgais.

Grūti laiki, visiem zināms. Cīnamies par katru Valsts maciņā ietaupīto tūkstoti. Algas apcirptas, darbinieki atlaisti, kruīza kuģiem un lidsabiedrībām apgrozījums aug. Viss notiek. Tomēr daudzi joprojām pukojas par augstajām cenām. Kāpēc tās cenas ir tik samilzušas mūsu valstī?! Kādēļ atmaksājas reizi mēnesī braukt uz Poliju pēc pārtikas un saimniecības precēm?

Redz, arī lielos projektos izmaksas palikušas amizantuma līmenī. Aktīva rosība sākusies par un ap pārveidojamo Jūrmalas apvedceļu. Tiek veiktas aptaujas lielceļu laupītāju stilā un piespiedu kārtā šoferi tiek labprātīgi aptaujāti. Interesantākas tomēr ir jaunceļamā ceļa posma izmaksas - aptuveni 11,2 miljoni latu par kilometru. Salīdzinot šo interesanto darījumu ar citiem liela mēroga projektiem varam uzdurties uz Grindex ēkas celtniecības projektu Maskavas forštatē. Šajā gadījumā 24. stāvu augstceltne izmaksātu 36. miljonus latu. Ja to pārrēķinam "autoceļos", sanāks precīzi 3.21 kilometrs Jūrmalas apvedceļa.

Te nu pamazām piezogas atbilde cenu kalamburam:
1. Ja nauda tiek ņemta no kopējās siles - taupība pamatīgi atpaliek no prioritāšu peletona;
2. Cenas veikalos nekritīs, kamēr pircēji par šīm cenām turpinās preces iegādāties.

Visu sasumējot, nonākam pie atziņas, ka trīs reiz lētāk būtu izbruģēt ceļu ar augstceltnēm.

sestdiena, 2009. gada 29. augusts

Starts!

Fitnesa guru,
Indriķis Acīgais.

O, jā! Maratonu vilnis pāršalc Latviju. Rīgas Maratons deva iespēju visiem ieskrieties. Okartes nakts skrējiens pievilināja naktsklubu iemītniekus un monitoru iesauļoto barus, kuru aktīvākā diennaks daļa sakrīt ar pilsētu apgaismojuma iestatījumiem. Memoriālais skrējiens caur trim valstīm sniedza kārtējo devu "a bet mans diņķis ir lielāks par jūsējo" ziņu dienestiem - jā mēs skrienam daudz aktīvāk par leišiem un igauņiem! Tas nu gan ir sasniegums un iespēja pacelt tautas pašapziņu. Katra sevi cienoša pilsētele veido skrējienus, maratonus un tam līdzīgus pasākumus. Hā, mums pat ir "Serpentīnceļa skrējiens 2009", tajā tiek maksimāli izmantoti visi mūsu plakanzemes pauguri, palielinot slodzi uz ceļgalu locītavām.

Tam visam pa vidu, klusi jo klusi, ir aizsācies nu jau tradicionālais "Priekšvēlēšanu maratons"! Aplausi un akceptācija! Šobrīt modē ir opozīcija, tāpēc Tautas Partija no ādas lien ar absurdiem un neko neizsakošiem paziņojumiem. Pie tam TP mēģina izbīdīt "pariju lokomotīvju" ideju, jo izvelkot pussapuvušu labo laiku līderus, tiem ir kaut kādas cerības tikt pāri kārotajai "tiec pie siles" barjerai. Redz, pašizveidotajā "Kā Latvijai izkļūt no ekonomiskās krīzes?" konferencē čukčukbānis Andris Šķēle ar miklām acīm paziņo, ka nodokļi nav jāceļ! Aizkustinošas rūpes par tautu. Andris patiesi jūt tautu un tauta pateicībā piekļaujas vadonim.

Vēl viens dalībnieks ir iesaistījies skrējienā - Rīgas mēra ēnas un dubliera loma tomēr Aināram Leščinskim, ak jā, tagad bratoks saucas Šlesers, nav pa prātam. Agrāk izteiktie teksti par to, ka darbu galvaspilsētas labā viņš netaisoties iemainīt pret deputāta mandātu vai ministra portfeli, tāpēc pat nedomājot par Saeimas vēlēšanām, ir atstāti nebūtībā. Tagad traktors/raķete pauž apņēmību pārņemt varu valstī. Laikam pēc Sirdspukstu skrējiena padot sasvīdušajam Ušakovam dvieli nav tik kārdinoši, tad nu Šleseram padomā pašam paskriet maratonā - šoreiz priekšvēlēšanu. Un, spriežot pēc pašvaldību vēlēšanu kampaņas - šim skrējējam piešķirs atraktīvākā skrējiena dalībnieka tērpa statusu.

Tuvākajā laikā sekos arī pārējie vispasaules naudasmaisu atbalstītie vietējie taukmūļu grupējumi. Katrs nostāsies pozās/pozīcijās un liks sprunguļus spieķos visam, kas būs to redzamības radiusā, ikviens klajā nāks ar tukšiem izsaucieniem. Tā ka turiet acis vaļā - skrējiens ir sācies un tas būs aizraujošs skats.

trešdiena, 2009. gada 17. jūnijs

Kases grāvējs (kese ir sagrauta)


Viņš ir jauns. Viņš ir skaists.


"Čau, drostaliņ! Gribi parotaļāties?"

Viņš ir attapies starp akmeni un cietu vietu...

"Tie ir visapkārt. Tie grib asinis."

...un vienīgais, kas viņam var palīdzēt ir cerība...

"Ak, dievs!!!"

...un viņa pēdējie draugi.

"Palīdzēsi noskūt matus uz pakauša?"


Spriedze, negaidīti pavērsieni, ubagošana, pornogrāfija un vēl vairāk ubagošanas.
Svarīgs Omnipotents šovasar ir
"No nulles līdz pilnīgai nabadzībai"


Soon in a padjezd near you!

otrdiena, 2009. gada 26. maijs

Jezups Dropings - un tavas rūpes izgaisīs!

jeb politiski spēcīga propaganda


6. jūlijā visi balso par

1. sarakstu "Valdemārpils Turbošprice"

Mani sauc Jezups! Sievietes mani satikušas kliedz: "O, jā - Jezups! Vēl!". Un viņām taisnība, jo mani izvēlās drosmīgākie, kārākie un gudrākie Latvijas iedzīvotāji

Bet es neesmu šeit, lai jums stāstītu par teoriju, ķersimies klāt darbiem. Tādēļ es esmu nākamais Valdemārpils mērs, jo:

- es esmu darītājs - es esmu pravietis - es esmu kombains - es esmu klūgas kurvītis -

Es nekad nebārstu vārdus kā veca kule smiltis , to manā vietā dara reklāmists visradošākais! Tādēļ es jums varu apgalvot - Jezups nešķiežās ar solījumiem, Jezups ir bāka vētrā, Jezups ir visapdāvinātākais Valdemārpils baltais lācis un Jezups ir vienīgais īstais kandidāts - Es esmu visu lietu MĒRS! Lai mani sasniegumi runā manā vietā.


Nākotnes sasniegumi (fakti)
*Valdemārpils 2015. gadā atgūs savu vēsturisko nosaukumu - Sasmaka
*Sasmaka kļūs par "Kurzemes trīsstūra" faktisko centru (Dundaga-Roja-Talsi)
*Sasmakas googlemaps satelītuzņēmums ir labāks nekā Roņu salai
*2010. gadā tiks atvērts Latvijas Sasmakas Ekonomikas Institūta (LSEI) projekta izstrādes fāze.
*vēl un vēl

Izdari pareizo izvēli - Sasmaka, ES NĀKU!


1. saraksts "Valdemārpils Turbošprice"

otrdiena, 2009. gada 19. maijs

Šašliks - Rubrika "Gardēdis"

Arī valsts aparāta tuvredzība plānojot darbību ir pārmetusies uz ražotājiem. Kā redzams, uzticīgu klientu piesaiste nav šī uzņēmuma prioritāte. Ar šo video uzsākam rubriku "Gardēdis", kurā apskatīsim interesantākos produktus mūsu veikalu plauktos. Iesākumam pašmāju ražotājs.

svētdiena, 2009. gada 17. maijs

Skrienamdiena

Tautas dziednieks,
Indriķis Acīgais.

Ikdienas sūdu apauguši varam pat nepamanīt, ka iestājies jauna diena, nedēļa, kalendārais mēnesis vai pat jauns gadalaiks. Tad nu atgādināsim, ka ārā teorētiski ir silti un ir ieteicams savas rūpju izvagotās sejas pavērst pretīm mākoņiem, aiz kuriem, tīri teorētiski, spīd saule. Jau kādu laiku vismaz viens kāda mūsu lielpilsētas rajona iedzīvotājs veic pavasara iestāšanās rituālu, katru dienu noskrienot x kilometrus. Es šim faktam nebūtu pievērsis uzmanību, ja vien šis atlēts, pilnā Maximas ekipējumā neskrietu pa zālāju, tieši blakus asfaltam - laikam cietais asfalta segums ir kaitīgs locītavām.

Jācer ka trenniņi gājuši par labu rezultātiem nu jau kārtējā Rīgas maratonā. Un rezultātiem jāaug proporcionāli dalībnieku skaitam. Šogad jau veseli 8593 miesā veseli un ne tik spēcīgi dalībnieki pieteica dalību. Nerimstošā, pārsvarā skopi ģērbto sārtvaidžu masa nepielūdzami virzījās pretim finišam. Tas bija hipnotizējošs skats, katra dalībnieka unikālais skriešanas stils saplūda vienā kopējā unisonā velkot sev līdzi neapsīkstošu sviedru smakas upi, kas deva iespēju skatītājiem saplūst vienā kopējā informācijas plūsmā ar skrējējiem. Aptaujājot atlētus un radikālos smēķēšanas atmetējus atklājās, ka viskaitinošākie bija skrienošie bērni. Tie ne tikai strauji un neprognozējami mainīja kustības virzienu, bet arī bez brīdinājuma apstājās kā iemieti, klupinot un izsitot no ritma augumā garākos. Nākošgad organizatoriem būtu jāizveido atsevišķa bērnu trase - vēlams kaut kur Rīgas nomalē. Grūtākajās, maratona trasēs dubultuzvaru guva baltkrievu pāris.


Tomēr ne jau uzvara ir svarīgākā. Redzot finišējušo dalībnieku pārgurušajās sejās neviltotu smaidu varēja saprast, ka patiesi svarīgākais ir piedalīties. Katrs nosprauž savu mērķi un tas, vai šis mērķis sevī ietver uzvaru maratona distancē, vai tikšanu līdz pirmajam orķestrim, nav svarīgi. Galvenais ir pārvarēt sevi un vienoties ar līdzcilvēkiem lietā, kas rada kopēju prieku. Šādus brīžus nespēj atsvērt ne ekonomiskās recesijas palēlināšanās, ne jauna valdība. Tā ka sākam gatavoties jau nākošajam skrējienam!



__________________________________________________________________

Oficiālā mājaslapa
Maratons skaitļos

pirmdiena, 2009. gada 4. maijs

Mērogošana


Varētu šķist, ka vienas izlases meistarība izsaka veselas nācijas pārākumu, (runa, protams, atkal ir par karstāko tēmu — hokeju ekonomiskās lielķezas apstākļos) taču, samērogojot skaitļus, šī ideja ielas līmeņa kaušļiem ar nacionālo kontrastu varētu vairs nešķist tik pievilcīga.
Bet par visu pēc kārtas.

Drošvien kļūda ir pašos pamatos un vajadzētu izbeigt rīkot čempionātus, kuros komandas sastādīšanas pamatā ir nacionālā un pilsoniskā piederība. Liela daļa pasaules iedzīvotāju gluži vienkārši nav pietiekami izglītoti, lai spētu nošķirt savus sasniegumus personīgajā attīstībā no citu sasniegumiem hokejā, futbolā utt.

Tāpēc, ka tā ir nepraktiska, netverama prātošana, pievērsīšos skaudrajiem faktiem. Statistikai.
Izrēķinot vidējo mērogu Krievijas:Latvijas kvantitatīvajiem priekšnosacījumiem labas hokeja izlases izveidei, iznāca, ka vieni Latvijas izlases gūtie vārti ir savu desmit Krievijas izlases vārtu vērti. Tāds, lūk, ir hokeja valūtas kurss, kurš atklāj hokeja inflāciju Krievijā.

Tas, ko es vēlos teikt, ir, Latvijas izlases faktiskais zaudējums spēlē pret Krievijas izlasi ar rezultātu 1:6 ir arī morāla uzvara ar rezultātu 10:6.

Kaut kā gribētos domāt, ka šādi aprēķini ir apsveicamāki par uzsaucieniem "čo, slabaki? ņefiga zģelaķ ņemožeķi?" garā.
Kaut gan, tā diez vai ir, jo robežu novilkšana un sabiedrības iedalīšana mēs-viņi kategorijās, vienmēr ir bijis vienīgais attaisnojums kara uzsākšanai.

Visi, ķipa, cilvēki.

trešdiena, 2009. gada 29. aprīlis

Biedri, Balsosim!

Anālizators
Modrais Modris

Inovatīvi-stagnātiskais uzņēmums Tīrs Abzolūtas patiesības [turpmāk 3AP] ir noslēdzis iepriekšējo nedēļu aptauju, kurā uzņēmums centās rast atbildi uz jautājumu: "Kas Jūsuprāt ir sociālā krīze?" Aptaujā kopumā piedalījās nieka sešpadsmit, lemtspējīgu internetvides klikšķu*. Aptaujas rezultāti - zemāk redzamajā attelā:



Salīdzinoši zemā aktivitāte liecina par mūsu lasītāju intelekta izauKsmi, demonstrējot pilnīgu izpratni par jautājuma būtību un nepiedaloties aptaujā, ja tā tiešā veidā neskar viņu personisko dzīves sfēru.

Savukārt, tie aptaujas dalībnieki [mūsu lasītāju procentuāli mazākā daļa], kas tomēr piedalījās aptaujā, mēģinot definēt terminu - sociālā krīze, secināja, ka sociālā krīze pa lielam ir saistāma ar tādām sociālām parādībām kā bads un bezdarbs [62%]. SIA 3AP apsveic visus aptaujas dalībniekus, kas intuitīvi izvēlējās tieši šo atbilžu variantu, jo pārējie divi atbilžu varianti vairāk saistāmi ar jēdzienu - "drošības krīze".

Acīmredzot, uzņēmuma 3AP aktīvā darbība, kā arī labais piemērs par aptauju rīkošanu, ir nesis "augļus ". SIA 3AP vadību priecē fakts, ka Latvijas Universitāte ir izvēlējusies tik nozīmīgu sabiedrības plānošanas metodi kā aptauja, ļaujot studentiem ar balsošanas palīdzību sastādīt nākamā semestra kursu sarakstu. To varētu uzskatīt par tiešās demokrātijas uzvaras marša pirmajiem soļiem - savrīgs nav rezultāts - svarīgs ir balsošanas process.
SIA 3AP apņemas tuvākajā laikā iniciēt vairākas balsojumus par dažādiem tematiem: vai beigties krīzei?, metro nē/jā; pensiju apmēri [100Ls/500Ls/1000Ls], kolektīva suverēnās varas nodošana SVF, u.tml.
Līdz ar visu iepriekšminēto uzņēmums 3AP sadarbībā ar dižportālu Trobele.lv vispārējās brīvizvēlības un aptaujāšanās gaisotnē rosina nākamās nedēļas jautājumu:

Vai Jums vajadzētu būt tiesībām balsot par Eiropas konstitūciju?

Atkāpe: Raksta noslēgumā Trobele.lv redakcija savam lasītājam vēlas uzdot retorisku jautājumu: "Vai neliekas dīvaini, ka masu medijos [nospiedošā vairākumā gadījumu] parādās informācija par budžeta samazināšanu divās nozarēs - veselība, izglītība. Kā ir ar informāciju, piemēram, par aizsardzības un ārlietu sfērām?"
_________________________________
* Uzņēmumam 3AP ir radušās pamatotas aizdomas, ka aptaujas rezultāti varētu tikt apšaubīti, jo viena persona ar savu "klikšķi" aptaujā var piedalīties vairākas reizes.

otrdiena, 2009. gada 28. aprīlis

Kokejs

Ja nu vēl kāds nav pamanījis, tad vakar norisinājās pārsteidzoši notikumi. Notikumu atkārtojums skatāms šeit. Ar tik sakarīgu spēli mūsu izlase sen nebija lutinājusi, spriedze bija tik pat jaudīga kā Tajās uzvarētajās leģendārajās spēlēs pret Krieviju un Baltkrieviju. Jācer, ka šonakt mūsu izlases puiši sakrāto adrenalīnu kliedēja maksimums spēlējot zolīti. Uz nākošo spēli nebūtu vēlams ierasties ar uzpampušām acīm un tēvoča Zenona meža elpu mutē.

Trobele.lv pēc Elebort metodes nenogurstoši birstē izlases čakras. Pievienojies!

piektdiena, 2009. gada 24. aprīlis

Elebort - izmēz savu auru.


Jūties noguris? Dzīvē ir problēmas? Naudas nav? Darba nav? Tavam sunim jāveic nierakmeņu skaldīšana ar lāzeri? Nespēj saprast, kāpēc tas viss ar tevi notiek? Tas tādēļ, ka tavas čakras ir NETĪRAS! Tevi var glābt tikai Elebort!

Mēs piedāvājam revolucionāru un, tai pat laikā, Šveices parapsiholoģijas institūtu gadsimtiem pārbaudītu metodi, kas palīdz attīrīt Tavu enerģētisko lauku, piesaistot pozitīvus notikumus Tavai dzīvei! Lai uzsāktu apmācības kursu, ir jāpiesakās uz kursu sēriju. Tās laikā apmācīti un praksē rūdīti profesionāļi Tevi soli pa solim tuvinās spīdošai aurai.

Lekcija 1. Veicot vairākas piruetes, tad koncentrējoties un klausoties ajurvēdisku mūziku, Tu apgūsti spēju saskatīt savu enerģētisko lauku, ieraudzīt cik melns un ar dzīves šmucēm aplipis tas ir. Ja būsi cītīgi strādājis, tad varēsi pat paglāstīt savu auru. Lekcija - 100$, ja atved līdzi divus draugus tad Tu vari nopelnīt 15$ par katru.

Lekcija 2. Nu jau vairs neesi iesācējs. Tagad , kad Tu redzi, varam ķerties klāt attīrīšanas pirmajam līmenim. Šajā lekcijā apgūstam darbu ar zelta stariem. Ar tiem varam dabūt nost lielākos nosēdumus. Nu jau jūti, ka elpot ir vieglāk, jo kosmiskie kanāli vairs nav pilnībā aizdambēti. Lekcija - 150$, ja draugi, kurus Tu atvedi, piesaistījuši vēl cilvēkus, tad par katru tu saņem 5$.

Lekcija 3. Tagad jau ķeramies klāt spēcīgajiem sudraba stariem. Ar tiem glāstam savu enerģētisko lauku, attīrot to no vidējiem un maziem pleķiem. Tu jau jūti, kā apvienojies ar kosmisko plūsmu vienā kopējā līganā dejā. Nu jau esi pietiekoši apgarots, lai varētu uztvert Lielajā Elebort Grāmatā rakstīto. Tā kļūs par Tavu rokasgrāmatu, no kuras Tu smelsies spēku un gudrību jebkurai dzīves situācijai, ar tās izturīgo apvalku var pat naglas dzīt sienā, bet komplektā esošais rokturis padarīs to par viegli pārvietojamu labāko draugu. Lekcija - 250$, Lielā Elebort Grāmata - 300$ (komplektā nāk fitnesa kluba abonaments trim dienām).

Lekcija 4. Nu jau ir sasniegta augstākā pakāpe, kad esi uzsūcis sevī visas Lielās Elebort Grāmatas 1437. lapaspuses, tad Tev tiek dota iespēja strādāt ar balto staru. Tas ir visspēcīgākais stars no visiem staru stariem. Ar to izbraucot caur savu enerģijas lauku, čakrām un kosmiskajiem kanāliem, iegūsi neaprakstāmu laimes sajūtu, atstumsi slimības un pievilksi sev klāt visuma pozitīvo enerģiju. Tava dzīve būs tik sakārtota, ka tev nevajadzēs neko citu, kā Lielo Elebort Grāmatu, mūsu piedāvātos uztura bagātinātājus (informācija par tiem bukleta otrajā pusē) un vēlmi pastāstīt par savām brīnumainajām pārvērtībām pēc iespējas kuplākam cilvēku skaitam (par katru piesaistīto 15$). Lekcija - 500$, Tibetas meistaru darināts atslēgu piekariņš un bampera uzlīme ar Elebort simboliku - 20$, Elebort svētglezna - 50$ (rāmis - papildus 20$).

Nekunkstiet par grūtajiem laikiem - rīkojieties, savienojieties ar kosmisko plūsmu un pie viena nopelniet! Padarīsim mūsu un mūsu tuvinieku dzīvi daudz gaišāku un pozitīvas enerģijas pārpilnu ar unikālo Elebort staru metodi.

otrdiena, 2009. gada 21. aprīlis

Innovative solutions for W8 countries

Spec. cor. to UN
Yuzuf al`Yusufovich





April 20th, Vecpils. Yesterday the quiet and obscure city of Dobele was stacked with less than more prominent politicians forming the weak economies bottom 8 (W8). On the days agenda was finding the way out of never ending state of failures, we present the extract. Amongst guests as mentors or expierenced advisors were invited economists from Swiss institute of Non-conventional solutions (SINCOS) and two of top notch men from oil rich countries (they wore white pajamas). All attention was driven to them, since they spoke with weird accent and solutions they offered for the swelling economic drama were better than the gloomy silence or mumble of moldovian comunists. Together with swiss collegues arabs presented few possible plots how to survive this unique age of opportunities. As for Latvia - one of the leading failstates, they sought for ultimate challange to become a mecca for international business. Respectively, African bussiness. One should never underesimate opportunities the black continent offers for open minded and risk loving enterpreneurs, the market is allmost non existing so as the rule of law and managment of the goods. Since Baltic region is poor in everything except pine trees and bad weather, all efforts should be put in snatching the slice of african pie.
"Colonization is not an option", grudgingly admitted Juris Dobelis, official representative for Latvia, and he is right. In the light of events Latvia couldnt bare another countries legislative functoins, only invest in prosperous bussiness. As the strategic partners are chosen Republic of Chad and Somalia, or eventually Somalias neighbouring country Erithrea in case if bilateral talks with Somalias tribal leaders reach a dead end.
Chad is rich in oil, but poor in anything else. Joint experts proposed that Latvia should become a parent, the big brother of a kind to technologically and politically inferior Chad in exchange for some exclusive rights to develop oil refining, electricity, sewer system or even medicine not to mention education and culture. The scheme was clear only to advisers, yet they discussed details behind closed doors.
In the case of coastal Somalia/Erithrea - choice of either of these countries become clear when you see the big picture. These countries are strategic as jump points for privateering, maritime loading, hiding political refugees and loundering money. All of above mentioned are cornerstones on which the new economic order should be built.
The world is watching closely. Stakes are higher than ever.


svētdiena, 2009. gada 19. aprīlis

Grand Tourismus

Plānotājs Salamontius


Neguļot naktis un domājot par to, kā glābt Latvijas ekonomiku, esmu nācis klajā ar ģeniālu plānu, šķirstot tīmekli, uzdūros vikipēdijai ar apkopotajām apciemotākajām atrakcijām pasaulē. Kā redzams pirmajā desmitniekā 4 vietas aizņem Disnejlenda. Attiecīgi ir saprotams, uz ko es te mērķēju. Pa vidu vaimanašanai par to, ka mūsu tūrisms iet uz dibenu un to, ka mūsu draudzīgo galvaspilsētu pamet labakie bāru klienti l-britanijas puišu bandas, vērts pievērsties nākotnes plāniem un padomāt, ko te varētu darīt.
Vienkārši runājot ir tikai viens veids, kā izglābt Latviju- uzbūvēt Disnejlendu. Tādēļ vēlos mūsu politiķu acis pievērst uz investoru piesaistīšanu un sarunām ar Disney Cooperation. Un mēs te runājam par lielu naudu, kas varētu būt pat lielāka par kādreiz plānoto zaķusalu. Miljoni no ieguvumiem no IIN un uzņēmumu peļņas. Te ir runa par vislielāko iespējamāko projektu Latvijas vēsturē.
Tā kā nevajag aizņemties no valūtas fonda, bet veikt pārrunas ar Disney par dažādu likumu piemērošanu apmaiņā pret vienu projektu no viņu puses. Zeme par kapeikām un likumi, kas ļautu mūsu zemē brīvi iebraukt ex-Padomju bloka tūristiem. To tak mūsu politiķi māk!
Savukārt tiem, kas domā, ka mūsu valsti nevajadzētu atdot ārzemnieku koorporācijām, atgādināšu, ka ir pa vēlu. Un ja ne mēs, tad kāds cits.

piektdiena, 2009. gada 17. aprīlis

Bārdainais velns

Šovinists un vispār - cūka,
Indriķis Acīgais.

Labrīt, ir jauna diena! Saule patīkami silda, vējiņš liegi glāsta slinki gulšņājošo kaķu spalvu un... feministes uzsāk kārtējo marazmu. Labrīt, šī, kā izrādās, ir ļaunā vīriešu pasaule.

Daudziem ziņa par to, ka Francijā kāds protestē nu nekādi neizsauc pat mazāko interesi. Jā, šobrīd varžēdāju zvejnieki bloķē lielākās savas valsts ostas* un esmu pārliecināts, ka vairāku rūpnīcu darbinieki šobrīd tur gūstā sava uzņēmuma valdi, dedzinot vecu dīvānu un riepas pie vārtiem**. Tomēr viena ziņa gan liek aizķerties, kaut vai aiz tās nepierastā skanējuma. Francijas feministu kombatantu atzars ir uzsācis protestu akciju pret visiem labi zināmo firmu L'Oreal. Iemesls tam esot, ak jēl, disproporcija uzņēmuma valdē. Redz, no 14 uzņēmuma valdes locekļiem, tikai trīs ir sievietes!*** Ak jēl! Tā nu gan ir netaisnība. Tad nu pārlapojot dažādu nozaru sarakstus, esmu atradis līdzīgus mērķus šīm censonēm, kur nepieciešama dzimumu proporciju izlīdzināšana - kalnrūpniecība, mežizstrāde, metālapstrāde, transports, automehānika, galdniecība, utt., utjp. Es jau redzu feministes, idejas un vienlīdzības vārdā, rokam grāvjus kabeļu ielikšanai. Aidā! Es gan neredzu nevienu aktīvisti protestējam pret vīriešu trūkumu pirmsskolas izlītības iestādēs vai telefonu operatoru rindās. Lecot vienā galējībā, otru arī nebūtu gudri piemirst.

Nabadziņš - vīrieša lepnumu aizskāra, varētu nodomāt, tāpēc arī tik skaudrs raksts. Bet lieta tāda, ka vienlaicīgi pārmetumiem ir arī dzirdama neapmierinātība ar to, ka vīrieši paliek raksturā vājāki, manieres pazūd un bruņnieciskums izzudis. Bet tas ir loģiski, ja vīrietim ir trīs reizes jāpārdomā, vai padot nepazīstamai sievietei roku pie trolejbusa durvīm, lai tā varētu pārlēkt paļķei, vai palaist kādu kundzi durvīs pa priekšu un tikt dēļ tā nosauktam par šovinistu cūku. Uztvere mainās un tam līdzi arī dzimumu modeļi, kuri vienmēr bijuši atšķirīgi. Vienu lietu gan būtu franču feministēm jāierauga pašu acīm - tas ir Rīgas tramvaju un trolejbusu vadītāju sastāvs, kur dāmas joprojām ir kuplā skaitā.

____________________________________________________________________
* Franču ostu blokāde
** Sagūsti priekšnieku
*** Feministes vs. L'Oreal

ceturtdiena, 2009. gada 16. aprīlis

Statatistika

Šis te ir īss sacerējums ar spēcīgu nezinīša diskursu.

Pie tekošā konta deficīta, kad imports drastiski pārsniedz eksportu, importa pieauguma saglabāšana diezzin vai būtu veselīga ekonomikai, jo tas noplacina centrālās bankas rezerves, kas teorijā skaitās kā ceļš uz valsts bankrotu.

Taču, ja valstiņas valūta ir piesaistīta citas, lielākas valsts vai valstu grupas valūtai, un inflācija šajā valstiņā ir savas trīs reizes augstāka nekā valstī, kuras valūtai tā ir piesaistīta, tad, teiksim, piens šajā valstiņā kļūst dārgāks ātrāk nekā aiz robežas, un, tā kā valūtas kurss nemainās, tad pašmāju piens kļūst sasodīti nepievilcīgs attiecībā pret ārzemju pienu. Tiek iedrošināts imports.

Es neesmu nosaucis nevienu valsti. Visa nekonkrētā statistika ir izdomāta un jebkāda sakritība ar jebkuru pasaules valsti ir netīša.

Bez tam, neesmu diplomēts ekonomists, tāpēc pat tad, ja kaut kur uz pasaules apstākļi ir līdzīgi, viss patiesībā ir daudz sarežģītāk, un nevienai pasaules valūtai visticamāk nedraud devalvācija.

Iepriekšējais taču nav kļuvis par kaut kādu tabu vārdu, ko?

trešdiena, 2009. gada 15. aprīlis

Brumm, brummm!

Ļaudis mēdz lietot aipodus un citas skaņu ierīces ar ausu skandām tāpēc, lai nebūtu jāklausās apkārtējo troksni. Parasti tiešais mērķis gan ir klausīties kaut ko tīkamāku par vides skaņām, bet idejiski tas ir viens un tas pats.
Tad, lūk, motocikli, kurus tautā sauc par čoperiem, vienā mierā spēj pārspēt jebko, kas skan. Mp-trīs vai gramofons, mocīts bez klusinātāja to atstās nepamanītu.
Cieņā (pēc noklusējuma) pret cilvēkiem, izvirzu divas teorijas: motocikli ar motora trokšņa slāpētājiem ir pārāk dārgi; uzmanības trūkums ir populāra sērga.

Nedaudz paokšķerējot lietotu motociklu tirgū, izrādījās, ka neizlēcošs sporta vai pilsētas mocis vidēji ir ievērojami lētāks par izpūtēju spridzinātāju.
Tātad tomēr uzmanības deficīts.

Tāpēc ar šo aicinu itin visus piedalīties sociālajā kampaņā "Dāvā uzmanību".
Kampaņas mērķis ir likt ikvienam sajusties pamanītam neatkarīgi no tā, vai viņam jau ir skaļš motocikls.
Viss, kas jums jādara, ir, jāpievērš uzmanību potenciālajiem moču īpašniekiem un arī tiem, kas ar tādiem jau braukā, protams, tieši brīžos, kad viņi ar saviem metāla zirgiem nebrauc.

Ir nepieciešams pielikt kopīgas pūles, lai ielas, kuras ir aiz mūsu logiem un kurās mēs visi tik bieži izejam kļūtu mierīgākas.

Paldies par uzmanību!
Es vairs skaļu motociklu nevēlos.

pirmdiena, 2009. gada 13. aprīlis

Reklāmas gaidās

Reklāmupuris
Salamontius



Tuvojoties kārtējām vēlēšanām, ir iestājies neliels klusums pirms vētras, kad tauta vēl dzīvo ar nepareizu priekšstatu par mūsu politiķiem. Reklāmas vēl nav sāktas un ir joprojām grūti novērtēt to, cik labi mūsu politiķi ir strādājuši. Tomēr jau ir parādījušies klusi mēginājumi ietekmēt sabiedrisko domu. Man piemēram Jaunais Laiks atgādināja, ka par vēlešanām ir jāsāk domāt, iemetot man nelielu reklāmiņu pastkastītē. Bet vairāk man patīk iepazīstināšana ar politiķiem.

Nesen es uzdūros rakstam, kur Segliņš pārdomā situāciju Latvijā ar latviešu valodu un solās ko mainīt, jo viņam veikalā netbildēja latviski, citreiz Segliņš savukārt uztraucas par to, ka kredītņēmējiem ir problēmas un, ka izcils reklāmas klips ir laba lieta. Šādi raksti nav nemaz tik svarīgi un paliek jautājums "kāpēc man tas ir jāzin?". Pārsteidz arī tas, ka nav citi politiķi, kas izteiktos par šādiem jautājumiem. Vai nu Segliņš vienkārši nevar apklust vai arī te slēpjas Tautas partijas pozicionēšana nost no vecajiem bukiem, kuriem partija neuzticas. Bet varbūt Segliņš vienkārši veido savu popularitāti, lai varētu izveidot savu produktu līniju.

Katrā ziņā, paredzu, ka saistībā ar nelielo naudiņu(TP -500 tkst., savukārt pārējiem mazāk par 140), kas pieejama partijām, šogad mums varētu būt arī dažādas virtuvē taisītas reklāmas, kā tas jau ir noticis ar privāto sektoru. Tomēr cerēsim uz skaistiem pārsteigumiem, jo par politisko reklāmu var būt šausmīgāka tikai viena lieta- slikta politiskā reklāma.



ceturtdiena, 2009. gada 9. aprīlis

Latvija starp vissattīstītākajām valstīm!!!

UJPP
Ierindas Pirāts

Urā, tas ir noticis Latvija ir līdzās Lielbritānijai un Vācijai!!!!!
Kā ziņo masu saziņas līdzekļi YouTube ir bloķējusi Latvijas IP adreses mūzikas video sadaļām. Jau ieprieks tika ziņots par to ka AKKA/LAA sākusi pieprāsīt naudiņu no Latvijas blogeriem, kas izmantojot "embedēto" saiti savos blogos ievieto mūzikas video no YouTube. Šķiet AKKA/LAA alkatība ir bijusi tik liela, ka YouTube ir izvēlējusies bloķēt Latvijas IP adreses, nevis maksāt pieprasīto naudiņu.

otrdiena, 2009. gada 7. aprīlis

Laiki mainās

ieradumi paliek

Masu traumatologs
Modrais Modris

Noslēgusies iknedēļas aptauja, ko nu jau tradicionāli rīko uzņēmums Trīs Absolūtas patiesības [3AP]. Uzņēmums minētajā aptaujā centās rast atbildi uz jautājumu - "Kā krīze ietekmē Jūsu paradumus?" Aptaujā piedalījās veseli 20, prātiņā un garā veseli Trobeles pastāvīgie apmeklētāji no visas plašās passaules [pēc jaunākajiem datiem Trobeli lasa pat Alžīrijā] Aptaujas rezultāti redzami zemāk:



Aptaujas rezultāti liecina par vispārējas misijas apziņas veidošanos sabiedrībā, kurā ir nostiprinājusies izpratne par fiskālās politikas nozīmi valstī. Iedzīvotāji spītīgi turpina grimt patērētājsabiedrības amorālajā zampā [85%] un maitā savu veselību uz nebēdu [85%], lai tikai ar dažādu nodokļu palīdzību piedalītos budžeta pildīšanā, tādējādi solidarizējoties ar mazāk aizsargātajām sociālajām grupām. Vientiesība ir uzvarējusi!

Pārējie aptaujas rezultāti ["retāk izeju sabiedrībā, retāk iepērkos"] liecina nevis par izteiktu finansiālo līdzekļu trūkumu, kā tas sākotnēji varētu šķist bet gluži par ko citu - pilnīgi jaunu sociālu fenomenu. Trobele.lv satraukti ziņo, ka publiskajā telpā, masu medijos, bez visādām de[val]vācijām*, finanšu un ekonomiskajām krīzēm, ir pārādījusies konceptuāli svaiga krīze - "sociālā krīze", par kuras raksturu masu mediji sīkākus komentārus nesniedz. Vien' ir zināms, ka tā savās izpausmēs pārspēs divas iepriekšminētās. Iespējams, ka tieši šīs izpausmes formas liedz iedzīvotājiem vēlu vakaros doties ārpus mājām, bet pagaidām tie ir tikai minējumi. No otras puses - šo "krīzi", protams, var uzskatīt par kārtējo masu mediju pīli.

Aptaujas rezultāti liecina arī par masveidīgu naudas aizplūšanu no Latvijas - ja jau nauda netiek tērēta dažādiem patēriņa produktiem, kā arī netiek veidoti uzkrājumi, tad atliek jautāt: "Kur tad tā paliek?"

Uzņēmums 3AP, steidzoties priekšā notikumiem, ir sagatavojis nākamās nedēļas aptaujas jautājumu: Kas Jūsuprāt ir soiālā krīze?
_______________________
*Atgādinājums drošības iestādēm, ka burtu un simbolu salikums - "de[val]vācija* šeit nav lietots kā publiska neuzticības izteikšana nacionālajai valūtai.

pirmdiena, 2009. gada 6. aprīlis

Dzīves citums

Alternatīvologs
Salamontius

Aizvien populārak pēdējā laikā ir meklēt alternatīvas darbam Latvijā un pieversties citādākiem un labākiem dzīves modeļiem. Apskatīsim tuvāk vienu no tiem-cietumu.

Kā zināms cietums ir sods par sliktiem darbiem, jo elle ir pārāk tālu. Attiecīgi cietumnieki ir tie, kas cieš un katru dienu, nožēlodami nes grūto krustu, ierobežoti savās tiesībās un varēšanā. Tomēr laiki mainās un paskatoties savā tukšajā maciņā ļaudis secina, ka viņi ir tik pat ierobežoti, kā tie, kas tikuši aiz restēm, ja ne vēl vairak.
Valsts aparāts šajā gadījuma darbojas gluži kā bezapziņa, atbalstot "sliktos puišus no filmām". Par piemēru var ņemt kādu skolotāju ar viņa aptuveno 200.- Ls algu un cietumnieku, kas strādā.
Skolotājs var brīvi ar savu 200.- Ls algu brīvi izvēlēties vai, pēc rēķinu samaksāšanas, braukt uz Jūrmalu, iet uz teātri, operu un pirkt jaunu grāmatu, vai nu ēst.
Cietumniekam nav izvēles, viņam jāēd cietumsargu uzspiestais ēdiens, jādzīvo cietuma telpas, kuras nodrošina valsts un atlikusī minimālā alga jātērē par cigaretēm un jāsūta sievai. Princips acīmredzot ir " Mēs Tev par to samaksāsim" nevis "Tu mums par to samaksāsi".
Protams, tie, kuri pielna tos 200.- Ls var atļauties daudz vairāk un nodrošina sev augstāku līmeni nekā cietumnieki. Vai nē?...

Galu galā reālais cietumnieks paliek tas, kas bērniem stāsta par "Staburaga zēniem" un kas tad tas par piemēru skolēniem? Mācies- izaugsi būsi tik pat gudrs kā skolotājs. Cietumā sēž tie, kas zin par ko, saņemdami to, kas pienākas. Tie kas netiek galā ar finansēmm sēž VVZ par ko saņemdami to, kas atliek.
Ko var rosināt? Atrast kādu nelielu un nesāpīgu krimināllikuma punktu, kas nodrošina atpūtu 3-5 gadus līdz labakiem laikiem.

svētdiena, 2009. gada 5. aprīlis

Samitu nedēļa

Šonedēļ, kad viens pēc otra, lai svarīgās lietas padarītu pirms drīzajām brīvdienām, notika vairāki globalizēto pasauli raksturojoši pasākumi – NATO 60. Gadadiena un vienlaicīgi tās ģimenes paplašināšanās ar Rietumbalkānu dalībniekiem un ‘globālo līderu’ sanāksme Londona.

Kā jau tradicionāli pieņemts samitu laikā, gan Londonā gan Strasbūrā notika anti-globalizācijas aktīvistu priekšnesumi. Bez tam, Londonas samita dalībnieki (globālie līderi) nonākuši pie vienošanās, ka ir nepieciešams palielināt finansiālo atbalstu augošajām ekonomijām, finanšu resursus, kuri ir pieejami SVF dalībvalstīm, kā arī citiem mērķiem, kopumā injicējot panīkuso ekonomiku attīstībā 1.1 triljonu eiro. Lielbritānijas premjerministrs G. Brauns, nākamās nedēļas svētku noskaņās apgalvo, ka līdz ar šo sanāksmi iesācies ‘new world economic order[1]’. Ko tas nozīmēs manā un Tavā reālajā dzīvē viņš nepateica.

Jāatzīmē, ka līdz šim pieņemts, ka šāda veida pasākumos dzemdina tādus cēlus mērķus, kā, piemēram, “make poverty history[2].” Par spīti tam globālā ekonomika ir nonākusi šodienas situācijā, kad bezdarba līmenis ES valstis pieaug.
Skaidrs, ka tikai ar laiku būs redzams, kādus augļus ir nesis Londonas samits un vai aiz skaistajiem vārdiem slēpjas arī konkrēti efektīvi soļi.
[1] Jauna pasaules ekonomikas kārtība (ang. val.)
[2] Padarīt nabadzību par vēsturi (ang. val.)
Informācijas avoti:

sestdiena, 2009. gada 4. aprīlis

...basta...ja domājāt ka padošos...

Jau kādu laiku Jūs (mūsu lasītāji) esat bijuši pazīstami ar Jefistāfiju Spalvu. Lāga jaunietis, bet tā kā paslinks mazliet... kā lielākā daļa latvju zēnu. Nevaru lepoties ar gariem rakstiem un domu plūsmām, bet ko varu Jums sestdienās piedāvāt???

Idejas par gaišāku nākotni. Idejas kuras atšķirsies no tā ko redzam šodien un tā ko redzēsim rīt. Gramatika nebūs lieta ko es pārzināšu, bet ko rakstīšu rakstīšu no sirds.

Šonedēļ mēs ar Modri Modro varējām pārbaudīt mūsu elegantās valstiņas birokrātisko aparātu. Pārbaudes rezultātā nācās secināt divas lietas:

1) Mēs nesaprotam ko darām;
2) Nav lielāku ekspertu kā mūsu mediķi.

Lai kā arī nebūtu... personīgā pieredze nav arguments realitātē kurā dzīvojam.

Secinājumu izdarīšana Jūsu ziņā dārgie lasītāji.

Ar cieņu,

Jefistāfijs Spalva

piektdiena, 2009. gada 3. aprīlis

Sadzīves ainiņas

Ziņa no Sanktpēterburgas:

Krīze izrāvusi dižajam vadonim bikšdibenā caurumu.

trešdiena, 2009. gada 1. aprīlis

Aprīlis pirmais


Šodiena par spīti tradicionālajai jokošanās paražai un lieliskajiem laika apstākļiem ir visai nemierīga vairāku iemeslu un nesenu notikumu dēļ.

1.aprīlis tika uzskatīts par datortārpa Conficker aktivācijas datumu.
Drauds jau ir inficējis lielu skaitu datoru visā pasaulē un tas ir kā Domakla zobens, kurš pagaidām vēl nav notrūcis.
Datoru drošības sfērā prominentas personas jau no pusnakts sēž uz krēsla maliņas, saspringti gaidot, kas notiks un vai vispār notiks. Pastāv aizdomas, ka drauda izstrādātāji pagaidām spēlējas ar pretinieku uzmanību, nogaidot, kad tā samazināsies, lai nodarītu pēc iespējas lielāku ļaunumu, taču šī maksimālā ļaunuma iespēja nav viennozīmīgi pieaugoša, jo datoru aizstāvji ik minūti pieliek lielas pūles, lai samazinātu Conficker potenci.
Iznāk tāds kā maziņš aukstais kariņš. Slikti cilvēki noteikti vēlētos redzēt, uz ko tāds datora tārps ir spējīgs. (Trobele.lv, protams, negatīvi nedomā nemaz un par minēto vēlmi redzēt haosu uzzināja no konfidenciāliem avotiem.)
Ar minēto tārpu inficētie datori nevarot apmeklēt McAfee un tamlīdzīgas mājas lapas.

Honda ir paziņojusi par robotu, kuru var vadīt ar tiešu prāta iedarbību.
Runa šeit nav par mazu neērtu tālvadības pulti ar pogām, bet gan par neparocīgi lielu mēbeli ar tai piestiprinātu sensorķiveri. To pārvietot nav viena cilvēka spēkos, bet, sēžot tajā, nav nepieciešams ne aci pamirkšķināt, lai liktu robotam veikt kādu primitīvu darbību, piemēram, nokrist un saplīst.

Kāds Fox 5 žurnālists, iespējams, meklējot sensāciju, tādu ir radījis, notriecot policijas zirgu.
Dzīvniekam vārdā Manhatana lieli miesas bojājumi nav nodarīti, taču žurnālistam tagad būs problēmas ar skaidrošanos par braukšanu dzērumā un to, kurš kuru īsti notrieca.

The Guardian ir centies radīt iedvesmas vilni, kuram vajadzētu paaugstināt ticību paša spēkiem... ieslodzītajiem. Portāls ir publicējis caur un caur pozitīvu lieliskāko cietuma izlaušanās sarakstu.

Galu galā, Krievijas un ASV prezidenti uzsākšot sarunas par kodolgalviņu arsenāla samazināšanu līdz nieka cilvēci joprojām iznīcināt spējīgam 1500 gabalu (katrai pusei) apmēram.
Sarunās, iespējams, tiks skarti arī jautājumi par Irānu un citām reaktīvajām valstīm.
Pamata bažām par to, ka lielvalstis savu arsenālu samazinās, ieročus pārdodot valstīm, kuras kvēli kāro tos iegūt, nav.


________________________________________
Informācija rakstam ņemta no The Guardian, Infoworld, Daily News un New York Times.

otrdiena, 2009. gada 31. marts

Back to the basics*

Ierēdņulogs
Modrais Modris


Noslēgusies analītiskā uzņēmuma Tīrs abzolūtas patiesības [turpmāk tekstā 3AP] rīkotā iknedēļas aptauja. Aptaujā piedalījās veseli 25, garā un miesā veseli blogosfēras dīkdieņi, mēģinot atbildēt uz jautājumu: "Vai, Jūsuprāt, valsts aparāts var ietekmēt notiekošos procesus?" Aptaujas rezultāti redzami attēlā:

Kā liecina aptaujas dati - 84% iedzīvotāju nav izpratuši jautājuma būtību. Šīs aptaujss mērķis bija pārbaudīt esošo vēlētāju zināšanas par demokrātiskas iekārtas uzbūvi, nevis mēģinājums izzināt katra vēlētāja nievājošo attieksmi pret birokrātisko aparātu ar dažādiem atbilžu variantiem: "protams, ka viņi ietekmē ... un tikai uz sliktu", "ietekmēt ietekmē savu naudas maku" [un līdzīgās atbildes]. Uzņēmums 3AP apsveic visus tos aptaujas dalībniekus [16%], kas uz aptaujas jautājumu atbildēja noliedzoši.
Attiecīgi 3AP atgādina, ka vienīgā demokrātiskā sistēmas sastāvdaļa, kura spēj ietekmēt ir informēts vēlētāju kopums un no tā izrietošā suverēnā vara, kas ar vēlēšanu palīdzību var tikt deleģēta tautas interešu pārstāvjiem.
Teorija vēsta - ne velti izpildvara tiek saukta par izpildvaru, jo tās virsuzdevums ir izpildīt tai uzliktos uzdevumus, nevis kaut ko ietekmēt.
Demokrātiskās sistēmas pamatatziņu nepārzināšana raisa tālāku iedzīvotāju neizpratni par savas atbildības nozīmību visas sabiedrības priekšā.

Ar to jāsaprot, ka caur gadiem polit-bāleliņu konstruētās shēmas nav šo "priekšstāvju" ietekmes apliecinājums, bet gan sabiedrības politimpotences*** tiešs pierādījums. Iedzīvotāju neticība politiskajai elitei, kā arī to vadītajai ierēdniecībai patiesībā raksturo paša vēlētāja politisko bezspēcību, kā arī polit-kūtrumu. Plašāk šīs fenomens ir pazīstams kā "Baltijas bāreņu sindroms" jeb BBS.

Nav iemesla kāpec gan labais nevarētu triumfēt tikpat bieži kā ļaunais. Triumfa pamatā ir organizētība. Ja nu gadījumā pastāv tāda lieta kā eņģeļi, tad es ceru, ka tie ir tikpat organizēti kā mafija.
[K.Vonnegūts]
Noslēgumā SIA 3AP piedāvā nākamās nedēļas jautājumu: Kā krīze ietekmē Jūsu paradumus?
_______________________________
* Mugura uz pamatiem [tulk., angļ.val.]
**Karikatūra iegūta šeit
***Termins politimpotence ir oficiāli apstiprināts Valsts Terminoloģijas komisijā

sestdiena, 2009. gada 28. marts

aloha Latvijā...

Mums ir vajadzīga tikai uzvara!

Šodiena ir iesākusies ar tādiem visai nepatīkamīem laikapstākļiem un ar tik pat cerīgām prognozēm par Latvju zemes nākotni. Tā domājot par jaukajiem laikapstākļiem un Jums lasītāji saņēmos un secināju, ka jāuzraksta kāda rindiņa.
Par mūsu valstiņas gaišo nākotni runājam mēs visi - virtuvēs, darbā ar kolēģiem utt. jebšu atgriežamies pie vie virtuves demokrātijas, kas bija mums raksturīga 80.gados. Pie otrā cēliena "virtuves demokrātijas" pamatiem, kas nu ir paplašinājušies ar e-vidi un mūsu visu skricelējumiem latvju mājsaimnieces ar strādniekiem reizēm izrādās pievēršas arī kādiem aktīvākiem demokrātijas veidiem - piemēram "bruģa demokrātijai". Bet neba par to mums būtu jārunā. Brīžos kad samazinās pieeja dažādu krāsu papīrīšiem (naudai) būtu laiks pārdomāt par mūsu individuālo atbildību savu ģimeņu un valsts priekšā. Tā nu ir sanācis, ka pārmetam atbildības trūkumu 100 "gudrajām" galvām, bet mūsu pašu līdzdalība politiskajos procesos aprobežojas ar bruģa vai virtuves deomkrātijas metodēm. Atgādinu viesiem - mēs ne tikai drīkstam paust savu viedokli (kas var arī nesakrist ar pārējo sabiedrību), bet tas ir mūsu pienākums pirmām kārtām jau pret sevi un sev tuvajiem, otrām kārtām pret sabiedrību un valsti kopsumā.
Lai arī sevi uzskatu par samērā aktīvu iedzīvotāju, kas savu iespēju robežās piedalās politiskajos procesos ne tikai ar vārdiem es arī vēlētos aicināt visus cilvēkus atcerēties, ka pašreizējās situācijas mainīšana vistiešākā veidā ir atkarīga no mums un ne tikai no Pētera vai Jāņa, kas gozējas kādā Jēkaba ielas namā. Mēs protams varam visu prasīt no 100 "gudrajiem", bet es domāju, ka tā mēs varam palaist garām to sarkano līniju, kuru pārkāpjot vairs nebūs mūsu valstiņas kā mēs viņu šodien uz kartes redzam.

jauku dienu vēlot
Jūsu politproktologs

Jefistāfijs Spalva

piektdiena, 2009. gada 27. marts

Bīsties nē!

Pozitīvismus,
Indriķis Acīgais.

"Bīsties nē!"*, šāds ir šīs nedēļas sauklis! "Kāpēc tāds optimisms?", Jūs jautāsiet, tad redz pasaulē viss pamazām sāk iegulties normalitātes sliedēs. Ir vairāki notikumi, kas liecina, ka tomēr lielais, vārdā nenosaucamais, globālais briesmonis tomēr nespēj apturēt nedz progresu, nedz cilvēku izdomu un iniciatīvu.

Kāds soms ir nopietni apņēmies uzstellēt Titānika kopiju Oulu reģionā, kas atrodas Somijas ziemeļu daļā. Toivo Sukari nav nemaz tik traks dīvainis, kā var šķist uz pirmo acs uzmetienu. Kuģa kopijā, kuru veidos pēc iespējas līdzīgāku oriģinālajam slīkonim, tiks izveidotas vairākas viesnīcas, restorāni, kā arī tirdzniecības centrs. Kā apgalvo pats idejas autors, tad 40 miljonus vērtais veidojums piesaistīs kuplu apkārtnē slēpojošu japāņu tūristu skaitu, kad jaunais Titāniks vērs vaļā durvis 2011. gada novembrī.

Britu zinātnieki nejūt nepieciešamību pēc tik konkrētu lietu pētīšanas, kā "algoritms, pēc kura datorvadi aizgaldē samudžinās", vai "ķirmju grauzšanas saistība ar morzas ābeci", tāpēc viņi joprojām cenšas atrast veidu, kā izārstēt gejiskumu. Kā teica mana vecmāmiņa "aiz neko darīt kaķis sev pautus laiza".

Laikam jau jaunais ASV prezidents ar komandu iedvesis līdzpilsoņu sirdīs ticību, kas sekmējis māju tirdzniecību. Ledus laikmets mājokļu tirgū ir sācis atkāpšanos. Nu jau par gandrīz pieciem procentiem pieaugot apgrozījumam. "Yes, we can!"**

Visbeidzot laba ziņa atpūsta no Dānijas-Vācijas krastiem. Dāņi nolēmuši uzsliet teju vai 20 km garu tiltu pāri Fēmarnbelta jūras šaurumam! Jāatzīst, ka tas ir spļāviens mūsu "Zelta tilta" oranžajās vantīs, projekta vērtībai sasniedzot 3,9. miljardus latu. Lai gan nav korekti šos projektus salīdzināt, tilts pār kuģojamu jūras šaurumu pat tuvumā nestāv mūsmāju lielceltnei. Kad jaunais tilts tiks pabeigts 2018. gadā, tas saīsinās ceļu no Kopenhāgenas uz Hamburgu par pus stundu, palielinās tūrisma plūsmu, vēl vairāk sabremzēs ūdens plūsmu Baltijas jūrā, un mulsinās migrējošos putnus, kā arī tilta dzelzceļa atzars uzlabos preču apmaiņas iespējas starp valstīm. Uzmanības vērts ir fakts, ka visu projektu finansē Dānijas puse. Prieks, kur rodies - kāds naudu izmanto racionāli!

Atliek vien novēlēt mūsmāju ekscentriķiem, vēl palikušajiem zinātniekiem, vienkāršajiem mirstīgajiem un pie varas esošajiem taukģīmjiem sākt domāt ar to galu, kurš paredzēts domāšanai un sekot labajiem piemēriem no ārpasaules. Nav jau nekāda māksla savārīt sūdus un, neatzīstot savu vainu, visu novelt uz vispasaules ļaunajiem procesiem. Ja jau citviet var darīt lietas ar pozitīvu pievienoto lādiņu, tad arī mēs to varam. Vajag tikai gribēšanu, bet ja gribēšanas nav, tad jācitē pamatskolas latviešu valodas skolotājas vārdi "Es tevi piespiedīšu mīlēt Raini". Tāpēc, dārgo Trobele.lv lasītāj, BĪSTIES NĒ un sāc kaut ko mainīt mūsu kopējā valstiskā veidojuma ietvaros!
___________________________________________________________________
* Fear not! (ang.)
** Jā, mēs varam! - Baraka Obamas priekšvēlēšanu sauklis.

Somu Titāniks
Britu zinātnieki vs. gejiskums
Britu zinātnieki vs. elle

ASV mājas sāk pirkt
Dāņu-Vāciešu tilts

ceturtdiena, 2009. gada 26. marts

Darbi/nedarbi

Politologs*
Modrais Modris


Pavasarais jaušams gaisā, līdzīgi kā pēc kūts smakojošo vēlēšanu tuvums, kas nāks ar siekalainiem solījumiem un vēl apšaubāmākām "jaunajām sejām". Lai neapjuktu priekšvēlēšanu solījumu grēdā Trobele.lv uzsāk jaunu rubriku "Darbi/Nedarbi", kurā mēģinās retrospektīvi pētīt politiķu darbus un nedarbus.
Šīs dienas izpētes objekts - Šlesers. Šauri specializēts polit-bāleliņš, kura atrašanās Satiksmes ministra amatā ir neviennozīmīgi vērtējama. Turklāt, šo polit-bāleliņu raksturo pilnīgs izpratnes trūkums par to, kas ir politiskā kultūras un labas pārvaldības principi.




Šī rubrika, galvenokārt, tapusi kā pretreakcija dažādu reklāmas aģentūru solījumiem debilizēt Latvijas nāciju. Ja atceramies viens no šiem solītajiem pirms 9.Saeimas vēlēšanām bija pacenties radīt pozitīvisma kampaņu, sakot aptuveni šādus vārdus: mums ir piecu gadu plāns un desmit gadu stratēģija, lai cīnītos ar sabiedrībā valdošo negatīvismu.
Izrādījās viss teiktais bija vien pupu mizas. Kā gan savādāk?



_______________________
*Ar ko raksta autors nelepojas

Raksta sagatavošanā izmantoti materiāli no portāliem - www.apollo.lv un www.db.lv

Satversme ir slima!

id-10-t5
Jezups Dropings


Mēs visi zinam, ka tuvojas tā saucamā muļķu diena - pirmais aprīlis. Šīs dienas laikā visi ļaujās izjokoties un pat aizsīkstējuši prāti reizēm atļauj sev kādu vaļību un parauj uz zoba blakuscilvēkus. Tomēr ir kāds izņēmums - tautas apvienība "Pērkoņkrusts". Šīs organizācijas, kuras saknes meklējamas pirmās Latvijas laikā, biedri un lielākie locekļi pirmajā aprīlī grasās pulcēties un maršēt izritinātiem karogiem par godu tās dibinātāja (kāda Celmiņa kungs) 110. dzimšanas dienai post mortem. Šis nodibinājums jau no pašiem pirmsākumiem ir uzskatījis, ka Latvija ir latviešu valsts, savukārt Celmiņa kungaprāt Satversme bija atceļama (varu nododot bāliņu rokās) un nelatviešiem bija jāpiešķir otršķirīgu pilsoņu statuss ar tam piederīgiem ierobežojumiem veikt uzņēmējdarbību, iegūt izglītību un veselības aprūpi, lietot sabiedriskās iestādes un transportu.


Lūk, tāds īstens Latvijas patriots un korporācijas Selonija filistrs jurists un ekvilibrists G. Celmiņa kungs bija. Un atmiņas par viņa eksistenci neviens nespēs izdzēst no gaišo acu īpašnieku prātiem.
Interesanti liekas tas, ka šos patriotus valsts jau izsenis nav spējusi pienācīgi saprast un novērtēt, un, tā vietā, lai atvērtos dialogam, tās biedrus likusi cietumos un izraidījusi no valsts. Tas ir škandāls! Es pievienošos nesen no cietuma izlaistajam Pērkoņtēvam Šiškina kungam, neveiksmīgam pirotehniķim-Uzvaras monumenta spridzinātājam, ka savējie jāpiemin... tikai nevajag pērcensties, jo ziņas cilveki tajā dienā klausīsies ar zināmu rezervi.

Atkāpe.
Runājot par spridzināšanu, jāievēro daži pamatprincipi, seko mani padomi:
1. Pārliecinieties, ka jums ir atbilstošā tehnika - smagais boris, vairākas galviņas, ģenerators.
2. Iegūstiet savā īpašumā atbilstošu daudzumu atbilstošās sprāgstvielas
3. Veiciet izmēģinājumus Lestenē, Liepājā vai kur citur.
4. Pa objekta perimetru izveitojiet šuheri un izdomājiet atkāpšanās ceļu.
5. Neļaujiet vienam no saviem idiotiem uzspridzināties.
Piebilde - lielus stabus, tādus kā tas augstākminētais monuments, nav iespējams saspridzināt apjožot tos ar dinamītu, plastīdu, benzīna kannām - sprāgstviela ir jāievieto pirmīt sagatavotās, izborētās atverēs, kuras ir vismaz 2/5 diametra dziļumā.
Atkāpes beigas.


Jebkurā gadījumā, es priecājos, ka mēs esam tik civilivizēti, ka nenonākam līdz cauruļbumbām minoritāšu saietos un zarīna prikoliem sabiedriskajā transportā.
Raksts tapa sadarbība ar Romas Katoļu saiti www.sedes.va - ticībā ir spēks, mēs tacu ticam savam ārstam, bankas kartei, diētai un prātam - tāpat var ticēt idioloģijai un reliģijai.

HEIL ULTRANAZIONALISTISCH IDIOTISMUS!

trešdiena, 2009. gada 25. marts

Bībeles panti


"Tie pirmie būs tie pēdējie
Un tie pēdējie būs tie pirmie"

Meksikas narko-pisķiko krīze

Meksika šobrīd ir "the place to be" (ang. v. vieta, kur būt). Par iemeslu tam nav ne liels atkailināšanās karnevāls, nedz pasaules līmeņa simfonisko orķestru koncerti.
Kontroli ir zaudējusi narkotiku nozare — šobrīd liela daļa tās darbinieku nēsājas apkārt pa Meksiku un šauj visos virzienos, kuros kāds izskatās lodes vērts. Kas sākotnēji uzrāva šo narkodīleru iekšējo kašķi, nav droši zināms, taču, iejaucoties varas iestādēm, ballīte tikai uzņēma apgriezienus.
Drošības iestādēm cenšoties izrādīt varu un apliecināt spējas, tika noķertas vairākas "lielās zivis", bet prātiņš tomēr izrādījās pa īsu (šeit, lūk, žilbinoši darbojas žurnālistika — asa kritika par lietām, kurās neesmu kompetents)...
Noceļot astoņkājim galvu, kājas paliek mētājamies. Organizētā noziedzība nav astoņkājis. Vēl jo vairāk, vidusmēra pilsonim vieglāk ir sadzīvot ar organizētu noziedzību nekā neorganizētu visaptverošu bandu izrēķināšanos.
Šobrīd Meksikā "piramīdās" notiek plūsma uz augšu, jo pašos galos dažviet neviena nav, un tā kā vieta nedrīkst palikt tukša, pretendentu netrūkst, bet likumdošanas šajos varas koridoros nav, pretendentus var izkonkurēt, paliekot dzīvam.
Pat nacionālo bruņoto spēku iesaistīšana nav mazinājusi šī konkursiņa dalībnieku entuziasmu, jo ikkatra bruņota puikas sirdī ir sapnis par grezno Meksikas Karalienes titulu.
Amerikāņi pa to laiku stiprina robežu, grauž nagus par nākamo narkotiku piegādi un skatās televizorus cerībā noskaidrot šī televīzijas vēsturē apjomīgākā izdzīvošanas šova uzvarētājus.
"Vai tas būs Karloss vai Rodrigezs, vai varbūt Migels?!"
"Migels, Migels, Migels, jāāāāāā!"


______________________________
...sadarbībā ar Mother Jones.

otrdiena, 2009. gada 24. marts

Viss pa vecam

Latvologs
Modrais Modris


Nodēgusies iknedēļas aptauja, kas tapusi sadarbībā ar analītisko uzņēmumu "Trīs absolūtas patiesības" [3AP]. Aptaujā kopumā piedalījās veselas 20, garā veselas elektroniskās dvēseles*. Aptaujas rezultātu apkopojums redzams attēlā:




Aptauja noslēdza trīs nedēļu ilgušo polemiku par vidējā latvieša identitāti. Kā liecina rezultāti - satraukumam nav pamata - latvieši ir palikuši "savās vietās". Vienvārdsakot, viss aizvien ir pa vecam - mēs aizvien dzīvojam Austrumeiropā un skatamies uz pasauli caur dihotomajām "slikts/labs" brillēm. Azvien savējie mēģina glābt savējos, piemēram, pieņemot regulējošos aktus, kas varētu līdzēt kādam izbēgt no soda.

Visbeidzot - AKKA/LAA aizvien cenšas "izkrāpt" no mierīgajiem iedzīvotājiem pēdējos santīmus, ko tie labprātāk būtu tērējuši dažādu imagināru [bet tomēr sociālu] atribūtu iegādei, piemēram, populārajā interneta vietnē draugiem.lv.




Vienīgais izņēmums, kas vairs gluži nebūs kā "pa vecam" - Valsts Ugunsdzēsības dienests publiski ir paudis iespējamību, ka pavasarī varētu nedzēst kūlas ugunsgrēkus. Līdz ar šādu notikumu pavērsienu analītiskais uzņēmums 3AP piedāvā nākamās nedēļas jautājumu: Vai, Jūsuprāt, valsts aparāts var ietekmēt notiekošos procesus?

_________________________
*Uzņēmums 3AP negarantē aptauju autentiskumu, jo pēc sižeta par AKKA/LAA noskatīšanās, SIA 3AP mēģina noskaidrot savas darbības legalitāti internetā.

pirmdiena, 2009. gada 23. marts

Par mēbelēm

Mēbeļo-izglitībologs
Salamontius
Īsumā situācija ir tāda: ieejam veikalā, pasūtam, piemēram, virtuves mēbeļu komplektu ar transportu un uzstādīšanu, samaksājam naudu un slēdzam līgumu ar turpinātiem maksājumiem. Tad kādu dienu mums saka, ka netiks izgatavots galds, saistībā ar to, ka kaut kāds kretīns ir ietriecies firmas transporta busiņā un viņam pat apdrošināšas nav. Cena tomēr paliks tāda pati, savādāk beigta balle un neko nedabūsim(a nauda ta iemaksāta). Pēc tam izrādās, ka, tā kā busiņš ir ļoti dārgs un bojājumi dziļi, mums to mēbeli ari nevarēs uzstādīt un atvest, kā arī neizgatavos 1 skapi. Mēs sakām, ka tas ir absurds, bet mums skaidro, ka firma nav vainīga, ka brauc pa ielām visādi, lai mēs priecājamies, ka vispār kaut ko dabūnam, jo citādāk vajadzētu stāties rindā kā kreditoram.
Es, līdz šim domāju, ka mani ieteikumi no pagājušās nedēļas ir aizgājuši visiem gar ausīm un vairākums pat nepadomāja, bet tomēr nē. Raugi mūsu izglītības ministre acīmredzot ir lasījusi un pati padomājusi. Padomājusi, ka tomēr kaut kā negodīgi, ka ir studenti, kas mācās par valsts naudiņu un pretim neko nedod. Tā nu arī šis jautājums tiks virzīts.
Nu tā no malas skatoties- mazliet padomju analoģija. Tu nemaksā par mācībām, bet ej tur, kur valsts Tevi sūta. Nu sanāk, ka, ja es, īstenodams savu mūžseno sapni- kļūt par izcilu ekonomistu, muļķīgi kļūdīšos un nepaņemšu kredītu no bankas, man „spīd” karjera kādā valsts iestādē vai kā ekonomikas skolotājam. Un alga- hmm, vai es tiešām varu uz ko lielu cerēt?
Perspektīva liek šķobīties vīzijām, ka mans bērns, mācoties izcili iekļūst labā skolā bez maksas un izmanto savas zināšanas, lai liktu pamatu savai finansiālajai neatkarībai, jo alga nebūs balstīta uz zināšanām, bet uz rūpīgiem aprēķiniem par to, cik vajadzētu izmaksāt viņa darbam, lai tas būtu izdevīgi valstij. Nu un arī man neliela sāpe. Nodokļus maksāju? Maksāju! Pretīm ko saņēmu? Nesaņēmu. Galu galā ir tikai divas lietas, ko man gribētos, lai valsts man ilgtermiņā garantētu: pensiju un iespēju maniem bērniem. Pateicoties īstermiņa problēmām arī pensiju man čakarē ilgtermiņā. Bet galvenais jau ka pret valsti godīgi.

svētdiena, 2009. gada 22. marts

Suminājums.

Piemiņas glabātājs,
Indriķis Acīgais.

Mūsu draudzīgais kolektīvs novēl mūsu Valsts lielākajam VALDIM daudz laimes viņa 54. dzimšanas dienā! Cerams, ka Briselē, kur šobrīd prezidents atrodas kādā, droši vien, svarīgā forumā, arī var pasūtīt vienu svecīti un piecdesmit četras tortes, kā arī ka foruma dalībnieki pratīsies nodziedāt apsveikuma dziesmu!

Neaizmirsīsim, ka šodien visas valstis, kuru krastus vētru laikā, demoniski smiedamās, izskalo mare Balticum, svin Baltijas jūras dienu. Pie mums šī diena saucas "ūdens diena". Visi tiek aicināti noskalot seju ūdenī, kurā hlors ir nokļuvis tikai nejaušības pēc.

piektdiena, 2009. gada 20. marts

Negācijas mērcē peldot

Ziņu inkvizitors,
Indriķis Acīgais.

Vakardien Panorāmas vadītājs ar sev raksturīgo smīniņu pieteica sižetu, kas lika uz brīdi aizdomāties. Nav jau vainas smīniņā, tas jau tāds tradicionāls un būtībā šarmants. Svarīgāks gan bija sižeta saturs, kurā tika stāstīts par to, ka ir bijusi drūmo nozares ekspertu sanāksme, kuras rezultātā tika arī masu medijiem izteikts publisks "fui" par krīzes un sasmakuša valsts tēla radīšanu.
Patiesi, negatīvā ziņu plūsma mūs ielenc, tikko vēlamies iegūt kaut mazāko nojausmu par to "kas notiek" visapkārt. Tomēr pavērojot mūsmāju žurnālistu vēlmi atrast sensācijas, var arī uzdurties uz pērlēm. Tā, piemēram, aizvakar "Bez tabu" ar visu nopietnību analizēja samilzušo problēmu uz kādas daudzdzīvokļu mājas balkona. Centrālāis tēls ir LIGZDOJOŠAIS BALODIS! Tiek intervēta mājas saimniece un kaķis, kā arī pieaicināts eksperts. Viss, kas pietrūka, bija kāda Hičkoka filmas cienīga mūzika. Tad nu atmiņā uzaust visi tie mūsmāju televīziju ziņu sižeti par, ak jēl, NOLŪZUŠO KOKU Sasmakā un par VĀRNU TERORISTI Jelgavā. Jāsaka, ka mūsmāju provinciālais stils skriet pakaļ lielajiem vispasaules ziņu spīdekļiem ir novedis pie tā, ka Andreja Volmāra jestri noformētie stāsti par mākslas un sabiedrisko dzīvi nu jau ir retums un Jāņa Dimanta saulainie sižeti par lauku dzīvi ir gājuši nebūtības taku.
Ne jau sižeti mums nepareizie, nepareiza ir pieeja kā pasniegt tos. Vēlme panākt, ka katrs sižets iepleš acu zīlītes un paātrina sirdsdarbību tā, ka jāķeras pie Korvalola, ir novedusi pie tā, ka cilvēki vairs neuztver ziņas kā tādas, bet gan sajūt kopējo negatīvo fonu.

Tāpēc arī mēs, TROBELE.LV, nenogurstoši strādājam, lai sniegtu jums pašas izmeklētākās ziņas, ietverot to šķietamā bezrūpības mērcē. Apsveicam ar pavasara iestāšanos nu jau kārtējo reizi un aicinam atcerēties laikus, kad pavasarī visa saime stādīja kartupeļus draudzīgi cilpojot pa vagu pakaļ traktoram un rudenī, pēc kartupeļu talkas perioda, katram pieliekamie lūza no pašu sagādātiem lauku labumiem. Neceļot paniku, atgādinam, ka nākošā ziema var būt visnotaļ neganta ne tikai masu mediju dēļ.

____________________________________________________________________
Pavasaris

Daži citi vaininieki

Šie arī vainojami
Intervija ar Jāni Dimantu

ceturtdiena, 2009. gada 19. marts

Irāku ultras

pūļa psihologs
Jezups Dropings


Irākā notiek šausmu lietas - tiek spridzināti ceļu posteņi, vecas tantes autobusos, tiek apmētāti ar spridzekļiem jaunās valdības karavīri, pa starpu šiīti šauj uz sunnītiem un otrie nepaliek parādā... un spēlēs laikā tiek nolaists no kājām futbolists.


Notikumi attīstījās Hillā, kur irākieši bija sapulcējušies uz vietējo komandu spēli. Apmeklējums bija kuplāks nekā mūsu izlases spēlēs, bet līmenis nebija visai augsts. Viena lieta gan Hillas futbolistiem bija izdevusies - viņi uzturēja intrigu līdz spēles beigām, jo spēle ritēja vienmērīgi neizteiksmīgi un vārti netika gūti. Tuvojoties fināla svilpei viens no spēlētājiem pamodās un vēlējās izrādīt iniciatīvu un varonību izrāvās viens pret viens pret vārtsargu lielā ātrumā un tieši tajā mirklī kādam fanam šķita, ka viņš māk labāk aizsargāt savas iemīļotās komandas vārtus un raidīja trāpīgu šavienu pa pretinieku komandas spēlētāju. Šāviens ķēra spēlētāju un viņš notikuma vietā izlaida garu - tā, lūk irākieši soda izlecējus.

Tiesa, izlecējs bija ari šāvējs, tādēļ viņš uzreiz, un ne bez pūļa palīdzības, tika aizturēts un saslēgts - jo, saprotiet, nevar uzbūvēt jaunu un veiksmīgu demokrātisku sabiedrību uz individuālistu fundamentiem, bet gan uz fundamentālistu indivīdiem.

_____________

raksts tapa sadarbībā ar ziņu aģ. Reuters

trešdiena, 2009. gada 18. marts

Apbedīšanas biroja īpašais piedāvājums

Liekais svars un smēķēšana

Vecākais veselologs
Jefistāfijs Spalva


Tā teikt neba pirmo dienu ar smēķi uz jumta - sabiedrības pēdējo desmitgažu viens no lielākajiem ienaidniekiem ir liekais svars. Ko tikai daiļais dzimums nav izdomājis, lai notievētu un atbilstu visur kultivētajiem "Svētā meža" standartiem. Nav vērts uzskaitīt visus diētu un notievēšanas veidus, kas radīti lai mēs atbilstu standartiem.
Šodien apskatīsim vienu no ekskluzīvākajiem un senākajiem stereo tipiem, kas saglabājušies - smēķēšanu kā tievuma priekšnosacījumu.
Šis murdziņš, ko daiļais dzimums Latvijā uzskata par aizvien lielāku patiesību (spriežot pēc statistikas) nav nekas jauns un unikāls. Paradoksāli, ka mūsdienās dāmas tik ļoti rūpējas par savu izskatu (lai veselīgi izskatītos), ka nesmādē neko, ko pamet saplosīšanai popkultūras māktās lapeles t.i. krāsainā presse. Nenoliedzot to, ka liekais svars nepaaugstina iespējas izveidot normālu ģimenes dzīvi, tomēr vēlētos atgādināt, ka Aušvicas nāvinieku cienīgi skati arī nebūtu labākais risinājums.
Dārgās dāmas trobele.lv kolektīvs aicina (lūdzu nevilkt paralēles ar Veselības ministrijas akcijām) padomāt pirms ķerties pie notievēšanas radikālajiem līdzekļiem - tabakas izstrādājumiem.
Ja tomēr izšķiraties par to iesakām arī pievērsties šādām nodarbēm, kas būtu visai noderīgas izdarot šādu izvēli:
1. Sāciet krāt naudiņu zārkam (naglas nevajag - izmantosiet cigaretes);
2. Nokrāsojiet mājās sienas dzeltenas - pēc kāda laika skaisti saskanēs ar Jūsu smaida krāsu.
3. Laicīgi norezervējiet vietu pie onkologa, jo var nākties stāvēt rindās.
4. Neaizmirstiet nolīgt šuvēju un kopēju savam potenciālajam mazulim, jo diez vai viņš piedzims bez defektiem;
5. Ja vēl neskatieties, varbūt ir vērts apdomāt pievēršanos seriālu vietā šausmu filmām, pēc gadiem 10 varēsiet spēlēt galvenās lomas bez grima.




otrdiena, 2009. gada 17. marts

26 stundas

Mistēriķis
Modrais Modris


Pētot Latvijas ziņu arhīvus Trobele's.lv redakciju pāršalca satraucoša ziņa, kuras priekšā nobālēja pat finansiālā krīze - dārgākais tilts pasaulē sabruks tuvāko 26 stundu laikā. Tā diena ir klāt, kad Trobele.lv kopā ar saviem lasītājiem sāk sekot līdzi Dienvidu tilta pastāvēšanas pēdējām stundām. Atsaucoties uz ietekmīga parēģa Pāvela Globas teikto - "ka Dienvidu tilta būvēšanā neesot ņemti vērā visi apstākļi, tāpēc trīs četrus mēnešus pēc tā pabeigšanas varot notikt liela nelaime".


Tā kā pareģojums nepiepildījās 18.februārī - atliek secināt, ka 18.marts ir pēdējais datums, kad tilts vēl var paspēt sabrukt. Cerēsim uz to labāko!

Identitātes meklējumi [2]

Latvologs
Modrais Modris


Oficiāls paziņojums - tiek slēgta iepriekšējās nedēļas aptauja. Mega-king-kong-domas uzņēmums 3AP [Trīs Absolūtās patiesības] ir veicis rezultātu apkopojumu aptaujai, kurā uzņēmums centās rast atbildi uz jautājumu: "Vai krīze Jums ir devusi ko pozitīvu?" Aptaujā piedalījās veseli 20, prātiņā veseli webinātori. Aptaujas rezultāti redzami attēlā:



Aptaujas rezultāti pilnībā apgāza iepriekšējā nedēļā izvirzīto hipotēzi par Latvijas iedzīvotāju identitātes tiekšanos jautājošās austrumu kultūras virzienā. Tomēr aptaujas rezultāti liecina par tālāku respondentu psihes transformēšanos un tālākiem indentitātes meklējumus.
Respondentu noskaņojums bezgalīgi drūmajā krīzes laikā ir pārlieku pozitīvs, turklāt, iespējams raksturo iedzīvotāju vēlmi aizbēgt no "skarbās" ikdienas realitātes.
Tomēr dati, kā jau minēts, ir skaidrojami arī ar jauniem indentitātes meklējumiem - mēģinājumiem noliegt savu piederību ziemeļnieciski depresīvajam reģionam. Latvietis ir devies jaunos identitātes meklējumos, kas, iespējams, slēpjas kaut kur starp optimas līnijas produckijas plauktiem un gerimai.

Lai rosinātu tālāku diskusiju par identitātes meklējumiem, uzņēmums 3AP piedāvā nākamās nedēļas jautājumu: Kur Jūs dzīvojat?

pirmdiena, 2009. gada 16. marts

Akšn plen

Domātājs, kas domās dzīvo
Salamontius
Domāju par to, kas notiek Latvijas zemē un neliek mani doma mierā par to, ka nu neviens nezin, kur ejam un kur patiesībā nonāksim. Stratēgijas ir tikai teorētiskas un taktikas ir īslaicīgas. Visi brauc pa ceļu un izvairās no bedrēm, tomēr nespēj saņemties un ceļu salabot.
Krīze ir beigusi kļūt par draudu "Krīze nāk!" un ir kļuvusi par rutīnu. Un tad nu jautājums par to, kādas iespējas mums paveras? Pus pa jokam un pus nopietni, jautājums: "Ko darītu Tu, ja Tu būtu JAUNAIS premjers?"
Idejas? Ierosinājumi? Nu gaidīšu ar nepacietību un varbūt, kad savāksies pietiekami daudz tādu konkrētu lietu, ko teikt arī aizrakstīšu Valdim un Valdim, lai tie varētu saprast, kas vajadzīgs Latvijas tautai un uztaisītu stratēgiju.
Sākšu es...
1. Piedraudēt zviedriem, ka, ja viņi mums nedos vēl naudu, mēs devalvējam latu un nogremdējam viņu bankas un līdz ar to ekonomiku.
2. Atrisināt policistu algu problēmu atļaujot viņiem paturēt lietiskos pierādījumus savām vajadzībām.
3. Atgādināt ārstiem, ka pateicības ir likumīgas, citādi viņi to jau aizmirsuši kopš prezidenta ievelēšanas. Pārējam medicīniskajam personālam ieviest pakalpojumus, kurus tie var nedarīt bez pateicības.
4. Ieviest bezmaksas zupas virtuves sadarbībā ar bazīcu un krišnaītiem priekš studentiem, lai viņiem nebūtu vajadzīga stīpa.
5. Ieviest sevišķo "bezdarbnieka" kredītu, kuru cilvēks atdos tad, kad beigsies krīze.
6. Noņemt algas visiem ierēdņiem un samaksu dot precēs, kas ietilpst mistiskajā iztikas minimumā, tas tā, jo ierēdņiem tak galvenais nav nauda, bet gan palīdzīt valstij un tautai.
7. Veidot attālināto valsts pārvaldi, kur ieredņiem nav ofisu, bet tikai interneta pieslēgums. Tā nu tiešām ietaupīs uz visu.
Pagaidām pietiks, bet gaidīšu ar nepacietību Jūsu versijas. Bl.. jūtos Ķīlīgi...

sestdiena, 2009. gada 14. marts

Labdien solījumu dienā!

Jau kādu laiku mūsu zemes ārēs virmo skaudri vēji. Šodien pulcēšanos organizēja vairāku mūsu 100 gudro galvu mātes organizācijas, lai smeltos iedvesmu nākamajam pārmaiņu laikam. Ja cāļus skaita rudenī, tad partijas solījumus sāk dalīt jau pavasarī.
Šobrīd aktuālās balvas, kas piedāvātas izcīnīt ir vietas pašvaldībās un Eiroparlamentā. Naskās gudrās galvas tagad skrien steigt kalt gudros solījumus, ko pavēstīt ne tik gudrajām galvām, jo no spējas sapņot ar vaļā acīm būs atkarīga viņu eksistence līdz nākamajai vietu izsolei pēc dažiem gadiem. Šoreiz ir paaugstināta grūtības pakāpe - auksts ziemeļu vējš Latvijas ekonomikā (t.i. klīniskā nāve).
Par to kā būs veicies ar sacerējumiem šīm gudrajām galvām ziņosim šīs dienas gaitā.

No notikumu vietas,

Jefistāfijs Spalva

piektdiena, 2009. gada 13. marts

Who is sorry now?!

Jeb mazie cinīši un ex-okupantu gaudas

Finanso-reģionāl-polit-ologs
Modrais Modris

Kā ziņo International Herald Tribune* - zviedri ir paspējuši nograuzt nagus lidz asinīm, vērojot notikumu attīstību Baltijas valstīs un it īpaši - Latvijā.
Nav noslēpums, ka zviedru bankas ir paspējušas "iegrābties" Baltijas tirgū, kur dažādiem projektu attīstītājiem ir miljoniem lieli aizņēmumi un tukšas kabatas. Piemēram, Swedbankai 17% no kopējiem ienākumiem [nu jau pagātnes izteiksmē] nāk tieši no Baltijas reģiona.
Zviedrijas finansu ministrs Andress Borgs satrauktu seju vien spēj nomurmināt: "Tā ir mūsu atbildība - darīt jebko, lai viņiem palīdzētu." Tikmēr Zviedru pralaments ir nobalsojis** par 173 miljardu ASV dolāru piešķiršanu pašmāju banku glābšanai. Noprotams, ka daļa no šī bezizmēra "kāposta" ieplūdīs arī Zviedru banku filiālēs Baltijā.
Kurš gan vainīgs esošajā situācijā? Protams, paši zviedri - nenosakot finanšu riskus Baltijā, kur nu jau katram otrajam bezgala maksātspējīgajam pusaudzim ir Porche Cayenne. Kāds zviedru finansists par šādu notikumu attīstību Baltijas reģionu izteicās: "Tas ir līzdīgi kā dzert šņabi un jautāt: "Jēziņ, kā lai izvairās no paģirām? Protams, nekā."
Kas mums no tā? Tikmēr Latvijas politbāleliņi var priecīgi berzēt rokas - "mēs esam situācijas noteicēji un varam izvēlēties ātrumu ar kādu noraut "dibenā" visu draudzīgo brāļu saimi.


___________________
*Raksts sagatavots izmantojot International Herald Tribune materiālus.
**Jāatminas, ka Latvijā balsojums par Parex glābšanu nav noticis.