Meksikas narko-pisķiko krīze

Meksika šobrīd ir "the place to be" (ang. v. vieta, kur būt). Par iemeslu tam nav ne liels atkailināšanās karnevāls, nedz pasaules līmeņa simfonisko orķestru koncerti.
Kontroli ir zaudējusi narkotiku nozare — šobrīd liela daļa tās darbinieku nēsājas apkārt pa Meksiku un šauj visos virzienos, kuros kāds izskatās lodes vērts. Kas sākotnēji uzrāva šo narkodīleru iekšējo kašķi, nav droši zināms, taču, iejaucoties varas iestādēm, ballīte tikai uzņēma apgriezienus.
Drošības iestādēm cenšoties izrādīt varu un apliecināt spējas, tika noķertas vairākas "lielās zivis", bet prātiņš tomēr izrādījās pa īsu (šeit, lūk, žilbinoši darbojas žurnālistika — asa kritika par lietām, kurās neesmu kompetents)...
Noceļot astoņkājim galvu, kājas paliek mētājamies. Organizētā noziedzība nav astoņkājis. Vēl jo vairāk, vidusmēra pilsonim vieglāk ir sadzīvot ar organizētu noziedzību nekā neorganizētu visaptverošu bandu izrēķināšanos.
Šobrīd Meksikā "piramīdās" notiek plūsma uz augšu, jo pašos galos dažviet neviena nav, un tā kā vieta nedrīkst palikt tukša, pretendentu netrūkst, bet likumdošanas šajos varas koridoros nav, pretendentus var izkonkurēt, paliekot dzīvam.
Pat nacionālo bruņoto spēku iesaistīšana nav mazinājusi šī konkursiņa dalībnieku entuziasmu, jo ikkatra bruņota puikas sirdī ir sapnis par grezno Meksikas Karalienes titulu.
Amerikāņi pa to laiku stiprina robežu, grauž nagus par nākamo narkotiku piegādi un skatās televizorus cerībā noskaidrot šī televīzijas vēsturē apjomīgākā izdzīvošanas šova uzvarētājus.
"Vai tas būs Karloss vai Rodrigezs, vai varbūt Migels?!"
"Migels, Migels, Migels, jāāāāāā!"


______________________________
...sadarbībā ar Mother Jones.