atavistiskais pravietis
Jezups Dropings
Jezups Dropings
Pasauli pāršalca nepatikšanu vilnis, bet otrais cēliens briest tepat - Austrumeiropā.
Latvija šobrīd ir bagātās pasaules melnais caurums - šeit pazūd cerības un nauda. Zviedru investoru cerības un vācu nodokļu maksātāju nauda, no kuras galvenokārt sastāv EB aizdevums.
Viens no dzīvotspējīgākajiem un perspektīvākajiem scenārijiem, kā izbrist no šāda nestāvokļa, ir katapultēt Latviju (un vēl slikt-valsti Ungāriju) uz nabadzīgo trešpasaules valstu nometni, kur mēs ieņemtu augšējās pozīcijas un ātri vien izlauztos atpakaļ saulē.
Šāda prakse nav sveša finanšu pasaulē - bankas tagad knaši nodala savus labos aktīvus no sliktajiem, sliktos novietojot atsevišķās bankās (vai sētas fondos) vai pārdodot pa lētu naudu valsts bankai, vai arī apdrošinot tos. Bet labāk, protams, ir atbrīvoties no žurkas uz klāja, nevis barot to ar krējumu un cerēt, ka tā pārvērtīsies par ērgli, tādēļ objektīvi vērtējot situāciju vienīgā labākā izeja no Rietumnieku puses ir anulēt Latvijas un Ungārijas mandātu ES.
Skeptiķus lūdzu pagaidīt, tas vēl nav viss! Balstoties uz līdzību ar slikto aktīvu nopludināšanu vienā aplokā - Eiropa varētu izmantot mūsu lielvasts finanšu kapacitāti savu slikto aktīvu uzkrāšanai. Shēma ir sekojoša - Latvija izstājas no ES, atkabina valūtu no Eiro; Rietumi mums aizdod ārprātā treknu piķa šķēli, par kuru mēs iepērkam kaudzēm toksisku obligāciju no tiem pašiem Rietumniekiem; rezultātā Rietumi iegūst veselīgu kredītu sistēmu, naudu un parādsaistības (jaunu obligāciju paketi ar Latvijas vārdu). Kas notiek ar mums tajā laikā? Nekas slikts, mēs sagaidīsim, kad pie varas nāks vietējais Ataturks, Turkmenbašī, Lukašenko vai Kim-čen-mirs, kurš pasludinās pašpietiekamības režīmu un atmetīs mūsu dzīves līmeni 50 gadu tālā pagātnē, bet mēs visi būsim paēduši un varēsim klausīties Spīdolas radioaparātos pārraides par sviesta eksporta ciparu lēcieniem. Un tā tuvākos 30-40 gadus, kamēr mēs pagūsim izveidot veselīgu attieksmi pret naudas kā tādas iztrūkumu, valsts pāries uz talonu un bartera sistēmu, bet kleptokrāti emigrēs uz Kanādu.
Svarīgi ir neaizmist, ka Rietumiem ir svarīgi, lai Krievijas kaimiņos būtu demokrātiska iekārta, vai, vismaz, to būtu politiski sarežģīti okupēt - arī šai situācijas Trobeles dienests spēj rast ašu risinājumu - mūsu zemītē jāizvieto jaunais Gvantanamo (Ragciemā) un vēl palielāka NATO spēku bāze reģiona drošībai (Alūksnē), pie viena beļģu un nīderlandiešu karapulki varēs patrennēties šaut ar mortīrām, citādi viņu zemē šauj cik akurāti gribi, vienalga kādam trāpīsi.
Vai tas ir sliktākais scenārijs? Nebūt ne, vēl sliktāk ir ļaut visam atrisināties pašplūsmā.
Latvija šobrīd ir bagātās pasaules melnais caurums - šeit pazūd cerības un nauda. Zviedru investoru cerības un vācu nodokļu maksātāju nauda, no kuras galvenokārt sastāv EB aizdevums.
Viens no dzīvotspējīgākajiem un perspektīvākajiem scenārijiem, kā izbrist no šāda nestāvokļa, ir katapultēt Latviju (un vēl slikt-valsti Ungāriju) uz nabadzīgo trešpasaules valstu nometni, kur mēs ieņemtu augšējās pozīcijas un ātri vien izlauztos atpakaļ saulē.
Šāda prakse nav sveša finanšu pasaulē - bankas tagad knaši nodala savus labos aktīvus no sliktajiem, sliktos novietojot atsevišķās bankās (vai sētas fondos) vai pārdodot pa lētu naudu valsts bankai, vai arī apdrošinot tos. Bet labāk, protams, ir atbrīvoties no žurkas uz klāja, nevis barot to ar krējumu un cerēt, ka tā pārvērtīsies par ērgli, tādēļ objektīvi vērtējot situāciju vienīgā labākā izeja no Rietumnieku puses ir anulēt Latvijas un Ungārijas mandātu ES.
Skeptiķus lūdzu pagaidīt, tas vēl nav viss! Balstoties uz līdzību ar slikto aktīvu nopludināšanu vienā aplokā - Eiropa varētu izmantot mūsu lielvasts finanšu kapacitāti savu slikto aktīvu uzkrāšanai. Shēma ir sekojoša - Latvija izstājas no ES, atkabina valūtu no Eiro; Rietumi mums aizdod ārprātā treknu piķa šķēli, par kuru mēs iepērkam kaudzēm toksisku obligāciju no tiem pašiem Rietumniekiem; rezultātā Rietumi iegūst veselīgu kredītu sistēmu, naudu un parādsaistības (jaunu obligāciju paketi ar Latvijas vārdu). Kas notiek ar mums tajā laikā? Nekas slikts, mēs sagaidīsim, kad pie varas nāks vietējais Ataturks, Turkmenbašī, Lukašenko vai Kim-čen-mirs, kurš pasludinās pašpietiekamības režīmu un atmetīs mūsu dzīves līmeni 50 gadu tālā pagātnē, bet mēs visi būsim paēduši un varēsim klausīties Spīdolas radioaparātos pārraides par sviesta eksporta ciparu lēcieniem. Un tā tuvākos 30-40 gadus, kamēr mēs pagūsim izveidot veselīgu attieksmi pret naudas kā tādas iztrūkumu, valsts pāries uz talonu un bartera sistēmu, bet kleptokrāti emigrēs uz Kanādu.
Svarīgi ir neaizmist, ka Rietumiem ir svarīgi, lai Krievijas kaimiņos būtu demokrātiska iekārta, vai, vismaz, to būtu politiski sarežģīti okupēt - arī šai situācijas Trobeles dienests spēj rast ašu risinājumu - mūsu zemītē jāizvieto jaunais Gvantanamo (Ragciemā) un vēl palielāka NATO spēku bāze reģiona drošībai (Alūksnē), pie viena beļģu un nīderlandiešu karapulki varēs patrennēties šaut ar mortīrām, citādi viņu zemē šauj cik akurāti gribi, vienalga kādam trāpīsi.
Vai tas ir sliktākais scenārijs? Nebūt ne, vēl sliktāk ir ļaut visam atrisināties pašplūsmā.
2 komentāri:
labi teikts par tām cerībām un naudu..
Nu vismaz kaut kāds labums mums būs, ja taisnība ir par tiem pilnajiem vēderiem :)
Ierakstīt komentāru