Lauku tirdziņu apmeklētājs
Salamontius
Ak, cik vēl nesen pirms pārdesmit gadiem Latvijas ekonomiku balstīja viens zelta zirgs- zemniecība. Gadsimtu gaitā noberztas rokas un pie arkla saliektas muguras izveidoja mūsu valsti pirmo reizi un Latvijas lauku iedzīvotāju, pilsētas skarbuma neskartais ideālisms to palīdzēja atjaunot. Un nu, krīzes laikā mēs atkal atceramies mūsu, lauku darbos rūdījušos, zemnieku šķiru.
Vai nav interesanti, ka tieši krīzes laikos Latvijas zemniecība ir aktuāla. Es, piemēram, lai gan personīgi pazīstu tikai 1 zemnieku, esmu pēdējās nedēļas laikā uztvēris vismaz 10 reportāžas par zemniecību. Ar TV un interneta palīdzību pieslēdzoties Latvijas iedzīvotāju informētības pakāpei par šo sabiedrības daļu, vēlos izvirzīt tos faktorus, kas palīdzētu izskaidrot krīzes zemnieku fenomenu.
No sākuma daži iemesli, kāpēc viņi ir tik spējīgi rīkoties tik apņēmīgi:
1. Viņiem ir pārtika. Zemnieku pārtikas krājumi ir neaptverami tiem, kas iepērkas lielveikalā- govs ir pārtika vismaz uz mēnesi. Zemnieki spēj ar šo pārtiku atbalstīt vai arī neatbalstīt jebkādu kustību. Piemēram, patlaban tas tiek darīts piegādājot pilsētniekiem pārtiku caur nelielajiem tirdziņiem. 
2. Viņiem ir traktori. Traktora transporta plūsmas nobloķējošā spēja ir aptuveni tāda pati kā 3-4 vieglajām automašīnām. Iepludinot pilsētas ielās pāris simtu traktoru satiksmes nav. Tas ir gluzi kā stihisks spēks, kas var pretoties jebkurai varai.
3. Viņiem ir zeme. Tas nav prātam aptverami, ka, piemēram, ir iespējams uzcelt simtiem māju uz viena zemnieka zemes. Vai, ja kas, simtiem teltis bēgļiem.
Un protams iemesli, kāpēc tieši krīze ir tas laiks, kad viņi rīkojas:
1. Viņiem ir parādi. Tā kā viņi ir pakļauti visām stihijām un savādiem politiskiem lēmumiem, zemes apsaimniekotājiem bieži ir parādi, lai būtu iespējams turpināt darbību jebkuros apstākļos. Krīzes laikos vienmēr pirmās problēmas rodas parādniekiem. Un tādējādi, tikko rodas krīze, tā uzreiz viņiem ir ko risināt.
2. Zemnieki un valsts ir gluži kā dabiskais cikls, jo ir neglābjami saistīti. Lai gan viņiem ir lielākā daļa no tā, ko vajag, lai izdzīvotu, tomēr viņiem vajag, lai valsts vienmēr palīdzētu. Tādēļ ir arī zemnieku partija, zemnieku saeima un zemnieku subsīdijas
Jebkurā gadījumā, noskaidrojuši jautājumu, kāpēc šī grupa ir tik aktīva krīzes situācija, būtu vēlams atbildēt uz galveno jautājumu: So what?
Pētīt un analizēt šo grupu ir svarīgi, jo tādējādi mēs varam sekot nozīmīgām pārmaiņām un atklāt potenciālās krīzes situācijas. Eksistē plāns izvietot monitoringa punktus zemnieku tuvumā, lai uztvertu pārmaiņas aptuveni tā pat kā seismiskos viļņus. Patlaban, kad krīze ir iestājusies, mēs varam tikai atbalstīt zemniecību, cerot, ka, ja nu kas tad vismaz viņi varēs uzturēt arī pilsētas populāciju.
12 comments:
Situācija beidzot skaidra :)
daudz punktu! man patika -
paldies, ka atgādināji, ka krīze joprojām dusmīgi plosās...
īstenībā man liekas, ka viss krīzes tusiņš ir pagājis un tagad vienkārši notiek meģinājums atskurbt, salasīt naudu biļetei mājup un salāpīties..
Par krīzi- ir tā, ka dažas sabiedrības grupas pat īsti nevar ievērot pirms nav iestājušās sūrdienas. Manu uzmanību pievērsa tas, ka šī šķira ir parādījusies pilsēta, kas ir tādēļ, ka ir ...
Šī "analīze" mani beidzot pierunāja ieblogoties.
Un tagad neliela niansīte. Zemnieki, tātad, atbrauca ar saviem spīzdīgajiem traķiem uz Reigas centru un izcīnīja piķi. Tiktāl malači, gribētos domāt.
Takš nauda budžetā ir tik, cik ir, un neviens pie mums vēl nedzemdē zelta ķieģeļus. Tātad ja vieniem iedod, tad citiem atņem. Būtu jau jauki, ja valdība kā tāds Robins Huds atņemtu naudu bagātajiem, un savā ziņā tā ir arī noticis - nauda atradās Latvijas Mežu peļņas daļā. LMeži ir lielākais valsts eksportētājs.
Taču LMeži jau nav dunduki, un paši zin, kā ar savu naudu rīkoties.
Tad lūk, nonākam pie brašo zemnieku pasākuma jautrākās daļas - šī LMežu peļņa jau bija saplānota attīstības projektiem, no kuriem viens konkrēti bija meža ceļu un stigu ierīkošana Latgalē. Projekti, pat kuriem jau bija noslēgti līgumi... Viena lieta, ka firmas ies uz tiesu un vinnēs prāvas vienos vārtos (kas liks LMežiem meklēt papildus finansējumu soda samaksāšanaI), bet vēl viena blakne ir bez darba palikušie Latgales mežacirtēji.
Tātad ja Mazpisānos dzīvo viens zemnieks un viens mežacirtējs, tad mežacirtējam ir visas tiesības vai nu iet ar cirvīti rokās "parunāties" pie zemnieka, vai pieprasīt pusi no "braši" izcīnītās naudas, vai arī ar savu ģimeni ievākties pie zemnieka, jo šoreiz droši varam teikt, ka mežacirtēja potenciālā alga nonākusi zemnieka kabatā.
Kāds jūsu variants, kungi, kas te tik dikti liela foršos zemniekus, kas paši nespēj sevi uzturēt?
Oho! Man jau bija aizdomas par to, ka tas ir koks ar diviem galiem. Tomēr, kad ootrs gals ir nezināms, tad kaut kā vieglāk visu pieņemt. Tagad Minna visu sakārtoto pasaules skatījumu saplēsusi gabalos.
Būtībā Tu pati jau pateici, kas būtu jādara mežcirtējiem... katram ir tiesības aizstāvēt savas intereses. Es tikai atbalstu. Vienmēr vairāk iegūst skaļākais un bezkaunīgākais.
Visiem zināms fakts - Latvijas zemniekiem ir zemākās subsīdijas Eiropā, kas nostāda viņus neizdevīgākā situācijā kā jebkuru "margaiti" vai "urmasu" tepat aiz robežas. Ja ir tieksme pakļaut valsti stratēģiskiem riskiem, var neatbalstīt zemniekus, tāpēc, ka visi mums apkārt savējos zemnieki tikai turpinās atbalstīt. Mēģinam uzminēt, kas pārdalīs mūsu tirgu? [Tas tā - par to pārdali]
Otrā lieta - mežcirtēji, lai arī visu cieņu "lielākajiem"(*) eksportētājiem, 21.gadsimta Eiropā ir teiksim, ja ne arhaiska parādība, tad vismaz valsts ekonomiskā pašnāvība noteikti [no ekonomikas struktūras viedokļa], kuriem jau sen vajadzēja apmācīties vismaz mēbeļu ražošanā,
Punkts trīs [look for Gman] - pirms gaudot par mežcirtējiem, Latvijas Valsts Mežu peļņa pērn bija 50 miljoni. - Zemniekiem iedeva [ja nemaldos] 26 ļim - vēl paliek 24 ļim.
Nu nevajag stāstīt, ka pa 24.ļim nevar stigu izplēst. Tas ka visi ir pieraduši tikai par štukām pakaļas cilāt nenozīmē, ka neatnāks kāds cits un neizdarīs to 3x lētāk.
Peace...
_____________________________
*Zemāk redzamajā linkā rodama informācija par izmaiņām eksporta struktūrā, kas parādijās pagajušā gada sākumā:
http://www.csb.gov.lv/csp/events/csp/events/?mode=arh&period=03.2008&cc_cat=474&id=5616
nu es, ēbrejs būdams, ierosinātu skatīt šo situāciju no izdevīguma pozīcijas - katrs mežcirtējs arī ir zemnieks, un, ja viņš vēl tāds nav, tad pats vainīgs.
salīdzinājumam - Rīgā daudzi veikali noiet pa grunti, jo nav konkurētspējīgi, nedz vajadzīgi - tāda pati situācija ir ārpus pilsētām.
Situācija mainās strauji - izrādās no Lmežiem ņems tikai 15 miljonus:
http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/article.php?id=586076
Pāri paliek 35 ļim. Viss bumbās un mežcirtēji var droši kaplēt stigu.
Un ko jūs, maskulīnās būtnes, tagad pi...at feniņus? Kur es teicu, ka pa visiem 50 miljoniem peļņas tiks cirsti meži? Es runāju konkrēti par to, ko zinu. Un zinu es tikai par vienu no vairākiem LMežu attīstības projektiem.
Tātad sakrālais jautājums - ar ko pelnīt nespējīgs zemnieks lai būtu labāks par mežacirtēju, kam zemnieka dēļ atņems darbu?
Man patika R.Karnītes komentārs, ka šodien nevis ir jātaupa, bet jāmeklē iespēja nopelnīt. Un tas ir loģiski, jo vienkāŗsi iedodot naudu, ekonomika jau nemainās. Bet ļaujot cilvēkam nopelnīt, tādam,kas to spēj, ir humāni un ar plus zīmi ekonomikā. Savukārt pabalstīt tos, kas jau n-to gadu pierāda, ka nespēj ne kooperēties, ne pelnīt, ir žēluma izrādīšana. Sōre, mēs neesam tik bagāti, lai nodarbotos ar mecenātismu.
Tur jau galu galā ir ta interesantakā lieta, ka tieši zemnieki, kam ir zeme, dzīvnieki, tehnika,pārtika utt. ir neapmierinātā šķira. Vai tas tomēr nav kaut kā savādi. Teorētiski nebūtu jāatbalsta zemnieki ar naudu, tikai ar politiku, gluži kā parastu uzņēmēju.
Īsa atbilde, kāpēc jāatbalsta zemnieki un nevis mežcirtēji:
Apskatīsim piemēru viensētu līmenī:
Pagastā X ir 27 viensētas, kur katras viensētas iedzīvotāji lej sviedrus* diendienā, lai spētu uzkrāt pietiekami daudz pārtika, lai pārdzīvotu nākamo ziemu.
Tomēr dažās viensētās uzcītības ziņā atpaliek no pārējām viensētām, kas nozīmē, ka nākamās ziemas produktus vajadzēs iepirkt no kamiņiem. Turklāt, ja kādas viensētas iedzīvotāji piedzīvo neražu vai nav spējīgi saražot bietes, kartupeļus un citus labumu pietiekamā daudzumā vairākus gadus pēc kārta, tad viņi parādu dēļ var zaudēt savu īpašumu un nonākt kalpībā vai vēl trakāk - nabagmājā.
_____________________
*Subsīdijas [?]
Manis dotais piemērs iekš gov's linka bija norāde uz to, ka koksnes un to izstrādājumu pozīcijas valsts eksportā sāk šķobīties.
Būtībā runa nav par to kurš ir sliktāks vai labāks uzņēmējs, bet par valsts stratēģiskajām interesēm un cilvēktiesībām:
Lai padarītu pārtiku pieejamāku - lētāku iedzīvotājiem; kādreiz, sensenos laikos valdības izdomāja subsidēt zemniekus, tādējādi valsts iedzīvotāji varētu pirkt lētāku maizīti.
Attiecīgi nodokļu maksātāji maksās līdz kapa malai zemniekiem subsīdijas par to, lai visa sabiedrība varētu ēst pēc iespējas lētāku pārtiku.
Mežcirtēji diemžēl tik stratēģiskas intereses kā pārtika mepārstāv.
Ierakstīt komentāru