Plīstošo ziepju burbuļu opera
Vecākais korespondents
Finanšu krīzes jautājumos
Modrais Modris
Finanšu krīzes jautājumos
Modrais Modris
Līdzīgi kā jebkurā pasakā* ar laimīgām beigām, arī šajā pasakā uzvarēja visalkatīgākie varoņi. Piemēram, pasakā par Sniegbaltīti Ļaunā pamāte nebija pietiekami alkatīga, jo kā beigās izrādījās – Sniegbaltīte ieguva 7 rūķīšus plus vienu senilu-tālumā-aizdauzījošos princi un kalnu raktuves. Proti, Ļaunā pamāte nebija pietiekami centīga. Tāda nu, lūk, ir galvenā atšķirība starp Ļauno pamāti un dažādiem Volstrītas brokeriem, jo vismaz pēdējos 7 gadus Volstrītas brokeri ir bijuši ļoti alkatīgi un neatlaidīgi.
Bet nu pie lietas – īsajā ilustrācijā mēģināsim izsekot mazajai pasaciņai par plīsušo finanšu burbuli ASV, kas kā apgalvo Latvijas speciālisti “nekādā” (atkārtoju lieliem burtiem) “NEKĀDĀ VEIDĀ NEIETEKMĒS LATVIJAS EKONOMIKU”.
Kā jebkura laba pasaka, arī šī sākas ar vēlmi, cerību ko iegūt. Piemēram, kaut kādu komā guļošu jaunavu stikla kalna galā, kuru jau sāk aplidot maitu lijas. Šajā gadījumā vēlmes bija piezemētākas – nekustamais īpašums.
1.Etaps. Kā jebkurš prātīgs amerikānis, kurš vēlas iegūt nekustamo īpašumu, bet kuram nav naudas, viņš dodas uz Banku Nr.1 pēc kredīta, ko arī tā gādīgi sniedz – apmēram 100$.
2.Etaps. Šeit sākas īstā pasaka, jo tālāk stāstītais balstās tikai un vienīgi uz pliku, alkatīgu fantāziju. Kādā brīdī Banka Nr.1. izdomā nedaudz nopelnīt, izlaižot hipotēku ķīlu zīmi par nopirkto māju, un pārdodot to Bankai Nr.2.
3.Etaps Banka Nr.2 uzpērkot veselu kaudzi ar šādiem papīriņiem, izdod jaunu “vērtīgu” papīriņu – derivatīvu (latviskāk – atvasinātu finanšu instrumentu), kura vērtību vairs nesedz konkrēta māja, bet gan iepriekš minētās “vērtīgās” hipotēku ķīlu zīmes. Rezultātā, viss balstās uz ilūziju, imaginārām cerībām, jo analītiķi paredz strauju nekustamā īpašuma tirgus attīstību, kā rezultātā Bankas Nr.1 nopirktā māja maksās 200$, tādējādi Banka Nr.2 varēs segt savas saistības.
4.Etaps. Eiropas un ASV investīciju fondi uzpērk no Bankas No2 derivatīvus un ar dažādu manipulāciju un mahināciju palīdzību panāk, ka izlaisto “vērtspapīru” cena ir sasniegusi 300$, attiecībā pret māju, kura tika nopirkta par 100$.
5.Etaps. Šajā momentā krīt nekustamā īpašuma cena, pateicoties nekustamā īpašuma tirgus pārkaršanai, ko atkal izraisīja imagināras cerības par milzonīgo peļnu.
6.Etaps. Amerikāņa ieķīlātā māja tagad maksā nevis 100$, bet gan 50$. Bankas parādi investīciju fondiem ir pieauguši līdz 250$ (kopējā parādu saistība mīnus mājas vērtība). Pat pārdodot svešu īpašumu banka neizlīstu no parādsaistībām. Lūk, arī pie durvīm klauvē bankrots!
7.Etaps. Seko ķēdes reakcija. Tā kā nauda tika radīta uz iedomu pamata - tā burtiski pazuda kā uz burvju mājienu. Attiecīgi, bankas vairs nevar aizdot naudu ekonomikai kredītu formā – te arī sākas lielas KA BUM! – finansu krīze pārtop ekonomiskajā krīzē jeb Pelnrukšķīte pārveršas neglītā Ķirbī.
_____________________________
*Latvijā kā par jebkuru sabiedrībā nopietnu problēmu diemžēl nedrīkst runāt atklāti, jo tas apdraud valsts drošību un vēl pāris idiotu atalgojumu. Tāpēc atliek runāt pusvārdos un puspatiesībās.
Bet nu pie lietas – īsajā ilustrācijā mēģināsim izsekot mazajai pasaciņai par plīsušo finanšu burbuli ASV, kas kā apgalvo Latvijas speciālisti “nekādā” (atkārtoju lieliem burtiem) “NEKĀDĀ VEIDĀ NEIETEKMĒS LATVIJAS EKONOMIKU”.
Kā jebkura laba pasaka, arī šī sākas ar vēlmi, cerību ko iegūt. Piemēram, kaut kādu komā guļošu jaunavu stikla kalna galā, kuru jau sāk aplidot maitu lijas. Šajā gadījumā vēlmes bija piezemētākas – nekustamais īpašums.
1.Etaps. Kā jebkurš prātīgs amerikānis, kurš vēlas iegūt nekustamo īpašumu, bet kuram nav naudas, viņš dodas uz Banku Nr.1 pēc kredīta, ko arī tā gādīgi sniedz – apmēram 100$.
2.Etaps. Šeit sākas īstā pasaka, jo tālāk stāstītais balstās tikai un vienīgi uz pliku, alkatīgu fantāziju. Kādā brīdī Banka Nr.1. izdomā nedaudz nopelnīt, izlaižot hipotēku ķīlu zīmi par nopirkto māju, un pārdodot to Bankai Nr.2.
3.Etaps Banka Nr.2 uzpērkot veselu kaudzi ar šādiem papīriņiem, izdod jaunu “vērtīgu” papīriņu – derivatīvu (latviskāk – atvasinātu finanšu instrumentu), kura vērtību vairs nesedz konkrēta māja, bet gan iepriekš minētās “vērtīgās” hipotēku ķīlu zīmes. Rezultātā, viss balstās uz ilūziju, imaginārām cerībām, jo analītiķi paredz strauju nekustamā īpašuma tirgus attīstību, kā rezultātā Bankas Nr.1 nopirktā māja maksās 200$, tādējādi Banka Nr.2 varēs segt savas saistības.
4.Etaps. Eiropas un ASV investīciju fondi uzpērk no Bankas No2 derivatīvus un ar dažādu manipulāciju un mahināciju palīdzību panāk, ka izlaisto “vērtspapīru” cena ir sasniegusi 300$, attiecībā pret māju, kura tika nopirkta par 100$.
5.Etaps. Šajā momentā krīt nekustamā īpašuma cena, pateicoties nekustamā īpašuma tirgus pārkaršanai, ko atkal izraisīja imagināras cerības par milzonīgo peļnu.
6.Etaps. Amerikāņa ieķīlātā māja tagad maksā nevis 100$, bet gan 50$. Bankas parādi investīciju fondiem ir pieauguši līdz 250$ (kopējā parādu saistība mīnus mājas vērtība). Pat pārdodot svešu īpašumu banka neizlīstu no parādsaistībām. Lūk, arī pie durvīm klauvē bankrots!
7.Etaps. Seko ķēdes reakcija. Tā kā nauda tika radīta uz iedomu pamata - tā burtiski pazuda kā uz burvju mājienu. Attiecīgi, bankas vairs nevar aizdot naudu ekonomikai kredītu formā – te arī sākas lielas KA BUM! – finansu krīze pārtop ekonomiskajā krīzē jeb Pelnrukšķīte pārveršas neglītā Ķirbī.
_____________________________
*Latvijā kā par jebkuru sabiedrībā nopietnu problēmu diemžēl nedrīkst runāt atklāti, jo tas apdraud valsts drošību un vēl pāris idiotu atalgojumu. Tāpēc atliek runāt pusvārdos un puspatiesībās.
