Ledus laikmets Latvijas ekonomikā -mēs pingvīni.

UJPP

Ultra Jauns Poh-Popujists

Latvijas valdība ir “veiksmīgi“izstrādājusi un sākusi ieviest dzīvē Ekonomikas stabilizācijas plānu (ESP). Rodas daži jautājumi - ko šis plāns stabilizē, un kādas sekas tam var būt?

Sākumā jāatbild uz jautājumu, kāpēc mēs maksājam nodokļus – lai valsts un pašvaldība var nodrošināt sociālo pakalpojumu paketi, ko privātuzņēmēji nespēj vai negrib nodrošināt:

1. pensijas un sociālie pabalsti;
2. sociālā aprūpe, medicīnas pakalpojumu;
3. pilsoņu drošības nodrošināšana policisti, armija;
4. utt,

Tātad, ja valsts palielina nodokļu slogu, eventuālu mums vajadzētu saņemt lielāku vai kvalitatīvāku sociālo pakalpojumu paketi. Savukārt, ja valsts samazina birokrātiskā aprāta lielumu un atalgojumu, mums būtu jāmaksā mazāk nodokļu.

1.Jo mazāki nodokļi, jo lielāka uzņēmēju aktivitāte - vairāk darbavietu un ilgtermiņā lielāki nodokļu ieņēmumi.

2.Jo lielāks ir nodokļu slogs, jo vairāk darbinieku valsts var algot un lielākas naudas no valsts darbiniekiem un pasūtījumiem nonāk atpakaļ tirgū un tas viennozīmīgi veicina ekonomisko aktivitāti.

Tātad iespējamās sekas birokrātiskā aparāta un atlikušo birokrātu algu apcirpšanai, papildus tam, ka nodokļu slogs palielinās, ir strauja pirktspējas krišanās patērētāju vidū un ļoti daudzu privātuzņēmēju bankrots. Tam sekos milzīgs bezdarbs (iespējams pat ap 25%) un ekonomiskā Ledus laikmeta iestāšanās Latvijā.
(URĀ!!! mēs būsim īsti ekonomiskie PINGVĪNI.)

Ko darīt, lai neiestātos ekonomiskais ledus laikmets Latvijā un mēs nekļūtu par pingvīniem? Manuprāt veicamo darbību klāsts ir milzīgs, tas nav aprakstāms vienā blogā, bet ir iespējams ieskicēt veicamos darbus. Dažās jomās tas pārklāsies ar lielā Pingvīna piedāvātajām darbībām, dažās ies pilnīgi pretēji, bet manuprāt tas ir tas darbību kopums, kas būtu jāveic, lai mēs nenonāktu vietā, ko angļi sauc par “asshole”, un pats paradoksālākais - tur nebūs silts.

Nodokļu politika.

1. Samazināt PVN no 21% uz 15 % (ir strauji nepieciešams palielināt naudas kustību tirgū);
2. Samazināt nodokļu slogu, kas ir saistīts ar uzņēmēja izmaksām algojot darbinieku, līdz tādam līmenim, ka, ja uzņēmums maksā darbiniekam pateicības no dividendēm, tas līdzinās tām pašām izmaksām, kā maksājot visu oficiāli (ir jāpanāk, lai visiem uzņēmumiem būtu vienādi spēles noteikumi);
3. Piešķirt nodokļu brīvdienas tiem uzņēmumiem, kas ir nonākuši objektīvās finanšu grūtībās (lai netiktu papildinātas bezdarbnieku rindas un tas papildus negultos uz nodokļu maksātāju pleciem tiešā veidā);
4. Jāizveido mehānisms, kā atvieglot jaunu privātuzņēmēju rašanos, dažāda vieda pirmā vai pirmo gadu nodokļu brīvdienas un citi mehānismi (lai tie cilvēki, kas zaudējuši darbu nevis izvēlētos zagt vai laupīt, bet gan uzsāktu privātuzņēmējdarbību).

Valsts pārvalde.

1. Krasi samazināt valsts aģentūru skaitu, pavienojot, pārdalot un sadalot izpildāmās funkcijas, dažu aģentūru izpildāmos uzdevumus kā valsts pasūtījumus nodot privātuzņēmēju rokās (lai samazinātu uzskaites, grāmatvedības, telpu īres, IT infrastruktūras uzturēšanas un citus izdevumus);

2. Ieviest informāciju tehnoloģijas, lai atvieglotu, vienkāršotu un automatizētu veicamos darbus (tas ļaus samazināt darbinieku un telpu izmaksas);

3. Valsts pasūtījumiem veidot tiešām caurspīdīgus konkursus, lai novērstu valstī negodīgus konkursa rezultātus;

4. utt

Tiesību sargājošās iestādes un kriminālā atbildība.

1. Jāizveido sistēma, kā ātri atrast un atklāt naudas atmazgāšanas shēmas, palielināt sodus tiem cilvēkiem, kas organizē un piedalās naudas atmazgāšanās shēmās - vismaz līdz tādam līmenim, kā par piedalīšanos masu nekārtībās (eventuāli samazinātos naudas atmazgāšanas gadījumi);

2. Jāuzsāk pārbaudes notikušajos lielāku un mazāku Latvijas valsts uzņēmumu privatizācijas procesos, lai noskaidrotu to leģitimitāti un sauktu pie atbildības tos cilvēkus, kas ir bijuši tur iesaistīti (ir nepieciešams pārskatīt Latvijas miljonāru sarakstu, lai nākotnē negodīgiem cilvēkiem nebūtu vēlme izmantot savu dienesta stāvokli vai pazīšanos);

3. utt

Kopsavilkums.

Protams, manis piedāvātās izmaiņas nav ideālas un daudzi noteikti teiks - populisms vai suņa murgi, jo veicot kaut daļu no šīm izmaiņām ir nepieciešamas investīcijas, bet valstij naudas nav. Protams, lai veiktu kādas izmaiņas, ir nepieciešams veikt sīku un ļoti profesionālu izpēti par konkrēto izmaiņu lietderību un makroekonomisko efektu tautsaimniecībā, bet alternatīva - "nothing special" - Latvijā ekonomiskais ledus laikmets un mēs pingvīni.

Aukstais karš

Valsts iepirkumu pētītājnieks
Modrais Modris

Vispārējās histērijas un grandiozā tautsaimniecības šļūciena pa reni laikā, cīņai kājās ceļas valsts nodrošināti ierēdņi. Viņi, acīmredzot, sāk gatavoties krīzes apkarošanai. Aukstajam karam.

Runa ir par Alūksnes rajona podomes izsludināto karu... (atvainojos)... iepirkumu, kura ietvaros padome vēlas sporta kompleksa vajadzībam iegādāties sniega lielgabalus. Lieki piebilst, ka ziemas laikā, kad sniegu var gūt par pliku velti, šādas ierīces nepieciešamība ir apšaubāma. Tomēr uzticoties ierēdņu godprātam un tālredzīgumam valsts lietās, Trobele.lv meklēja valstiskos motīvus šī iepirkuma rīkošanā.

Un šādi motīvi arī tika atrasti. Līdzīgi kā vienā no aizokeānijas valstīm, kurā bieži tiek izsludināts karš* pret dažādām sociālām parādībām, acīmredzot, arī Latvijā sāks piekopt līdzīgu stratēģiju. Domājams iepirkums slēpj cēlus mērķus - gatavošanās karam pet krīzi (War on Crisis!). Lai slava Alūksnes Rajona Padomei par Latvijas ekonomikas glābšanu!

Trobele.lv ar prieku paziņo, ka šī gada 18.novembra militārajā parādē krastmalā, Rīgā mūsu diviem tankiem pievienosies vēl viens kaimiņvalstu iebiedēšanas mega-rīks - sniega lielgabals.
____________________________________
ASV - "War on homelessness"; "War on poverty"; "War on terror" utt.

Modernā biznesa ētika?

izziņa

Biznesa ētikas profesionālis
Modrais Modris

"Pastāsti kas ir tavi draugi un es pateikšu, kas esi tu pats" mūžvecaiss teiciens, kurš nu jau ir bezgala viegli piemērojams statptautiskajam biznesam - "Pastāsti, kas ir tavi klienti un es pateikšu kāds liktenis tevi sagaida". It īpaši, ja zināms, ka tavi klienti ir Krievijas oligarhi finanšu krīzes laikā.
Tieši šāda liksta piemeklēja Austrijas bankas "Bank Medici" vadītāju Sonju Kūnu (Sonja Kohn), kuras banka nesen cieta smagus zaudējumus - domājams, ka cienījamā vecuma dāma pa ilgiem laikiem atkal nedaudz samitrināja apakšbikses uzzinot, ka Valstrītas "ģenija" Madofa afērā viņa zaudēja 2,1 miljardu dolāru. Turklāt, jāņem vērā, ka lielie Krievijas investori vērsa cerību pilnus skatienus Rietumu virzienā pēc Krievijas akciju tirgus sabrukšanas, bet viss velti. Arī Rietumos priekšā bija Ponzi
Domājams, ka arī krievijas biznesa elites izpratne par biznesa ētiku nav mainījusies ne par mata tiesu, jo nu jau pāris nedēļas Sonja nav atrodama. Tiek pieļauts, ka cienījamā dāma ir devusies "bēgļu gaitās" nu jau otro reizi savas dzīvbes laikā.
___________________________________________
*Materiāls no International Herald Tribune

Finansu Empātija

Vecākais anāl-līķītis
Modrais Modris

Sākoties jaunai nedēļai, piedāvājam pagājušās nedēļas aptaujas apkopojumu. Trobeles.lv pasūtītās aptaujas laikā kompānijā SIA „3AP” (3 Absolūtās Patiesības) meklēja atbildi uz jautājumu: „Vai valstij finanšu krīzes apstākļos vajadzētu finansēt privātus uzņēmējus?”

Aptaujā piedalījās veseli, garā veseli deviņi respondenti, kuru atildes sadalījās attiecīgi – 33% respondentu uz jautājumu atbildēja: „Jā vajadzētu glābt tikai bankas.” Turpretī, 67% respondentu uzskata, ka valstij vajadzētu finansēt bankas (skat. 1.att.)


(1.attēls)
Aptaujas rezultāti liecina par vispārēju iedzīvotāju emocionālu solidarizāciju ar grimstošo banku sektora pārvaldītājiem un spēju iejusties citu nelaimīgo ādā, neraugoties uz savu dzīves līmeņa pazemināšanos. No aptaujas, protams, var secināt, ka vidējā latvieša izpratne par banku sektora nozīmi tautsaimniecībā ir plašāka un detalizētāka, kā tas tika uzskatīts līdz šim.

Sākoties jaunai nedēļai – piedāvājam jaunu SIA „3AP” izstrādātu aptauju: „Kāpēc Jums patīk jaunais ekonomikas stabilizācijas plāns?”

Orkāns pīļu dīķī

“Vai valstij vajadzēja glābt Parex’u?”

Vecākais ornitologs
Modrais Modris

Beidzot arī pīļu dīķi ir notikusi būtiska sakustēšanās – privāta banka nonākusi valsts rokās. Lai veiktu mazu ieskatu notiekošajā ir nepieciešams īss faktu savārstījums:
- Oficiālie mediji ziņo, ka no bankas ir aizplūduši aptuveni 100 miljoni latu.
- Valsts grasās pārņemtajā bankā ieplūdināt 200 miljoni latu, lai stabilizētu situāciju.
- Feiferis ziņo, ka valsts no šī darījuma būs ieguvēja.
- Karginam un Krasovickim tiek saglabāta iespēja atpirkt banku par tādu pašu summu.
Lai arī cik dinamiski neattīstītos notikumi tomēr tie rada zināmas pārdomas. Turklāt, kā jebkuru kaut cik Latvijā padzīvojušu un politikai sekojošu iedzīvotāju uzmanīgu dara tieši Feifera paziņojums par valstij “neizmērojami izdevīgo darījumu”.

Īsumā apdomājot, šajā situācijā attīstības scenāriji par Parex banku ir divi - Eiropeiskais un Latvijas scenārijs (jeb scenārijs "latvietis tipiskais").

Pirmais scenārijs sevī iekļauj patiesus mēģinājumus glābt gan banku, gan rezidentu noguldījumus tajā, vienlaicīgi meklējot variantus pasaules finansu krīzes laikā piesaistīt bankai jaunus investorus.
2.Scenārijs jeb tipiski latviskais. Jāatceras, ka tā ir klaja fantāzija, bet kapēc nepafantazēt? Piemēram, valsts bez konkursa no it kā “savas” Parex bankas aizņemas naudu dažādām monstrozām būvēm – kāpēc gan ne jaunai koncertzālei. Pēc kā banka tiek atdota atpakaļ tās iepriekšējiem īpašniekiem burtiskā nozīmē par diviem latiem, bet nu jau ar neizmērojamām parādsaistībām, kas valstij (pareizāk sakot, nodokļu maksātajiem) ir jāatmaksā. Rezultātā vēl uzvārās kāds politiskajai elitei tuvu stāvošs būvniecības uzņēmums. Tā sacīt: “Visiem labi un visiem jauki.”

Noslēgumā varu vienīgi atbildēt uz sākumā uzdoto jautājumu - vai valstij vajadzēja glābt Parex'u? Un atbilde skan: "Bet protams, ka vajadzēja. Turklāt, otrais scenārijs ir pilnībā neiespējams, jo mūsu tautas priekšstāvji par mums visiem ļoti rūpējas."

ASV Finanšu krīzes vēsture

Plīstošo ziepju burbuļu opera

Vecākais korespondents
Finanšu krīzes jautājumos
Modrais Modris

Līdzīgi kā jebkurā pasakā* ar laimīgām beigām, arī šajā pasakā uzvarēja visalkatīgākie varoņi. Piemēram, pasakā par Sniegbaltīti Ļaunā pamāte nebija pietiekami alkatīga, jo kā beigās izrādījās – Sniegbaltīte ieguva 7 rūķīšus plus vienu senilu-tālumā-aizdauzījošos princi un kalnu raktuves. Proti, Ļaunā pamāte nebija pietiekami centīga. Tāda nu, lūk, ir galvenā atšķirība starp Ļauno pamāti un dažādiem Volstrītas brokeriem, jo vismaz pēdējos 7 gadus Volstrītas brokeri ir bijuši ļoti alkatīgi un neatlaidīgi.

Bet nu pie lietas – īsajā ilustrācijā mēģināsim izsekot mazajai pasaciņai par plīsušo finanšu burbuli ASV, kas kā apgalvo Latvijas speciālisti “nekādā” (atkārtoju lieliem burtiem) “NEKĀDĀ VEIDĀ NEIETEKMĒS LATVIJAS EKONOMIKU”.

Kā jebkura laba pasaka, arī šī sākas ar vēlmi, cerību ko iegūt. Piemēram, kaut kādu komā guļošu jaunavu stikla kalna galā, kuru jau sāk aplidot maitu lijas. Šajā gadījumā vēlmes bija piezemētākas – nekustamais īpašums.

1.Etaps. Kā jebkurš prātīgs amerikānis, kurš vēlas iegūt nekustamo īpašumu, bet kuram nav naudas, viņš dodas uz Banku Nr.1 pēc kredīta, ko arī tā gādīgi sniedz – apmēram 100$.



2.Etaps. Šeit sākas īstā pasaka, jo tālāk stāstītais balstās tikai un vienīgi uz pliku, alkatīgu fantāziju. Kādā brīdī Banka Nr.1. izdomā nedaudz nopelnīt, izlaižot hipotēku ķīlu zīmi par nopirkto māju, un pārdodot to Bankai Nr.2.



3.Etaps Banka Nr.2 uzpērkot veselu kaudzi ar šādiem papīriņiem, izdod jaunu “vērtīgu” papīriņu – derivatīvu (latviskāk – atvasinātu finanšu instrumentu), kura vērtību vairs nesedz konkrēta māja, bet gan iepriekš minētās “vērtīgās” hipotēku ķīlu zīmes. Rezultātā, viss balstās uz ilūziju, imaginārām cerībām, jo analītiķi paredz strauju nekustamā īpašuma tirgus attīstību, kā rezultātā Bankas Nr.1 nopirktā māja maksās 200$, tādējādi Banka Nr.2 varēs segt savas saistības.



4.Etaps. Eiropas un ASV investīciju fondi uzpērk no Bankas No2 derivatīvus un ar dažādu manipulāciju un mahināciju palīdzību panāk, ka izlaisto “vērtspapīru” cena ir sasniegusi 300$, attiecībā pret māju, kura tika nopirkta par 100$.



5.Etaps. Šajā momentā krīt nekustamā īpašuma cena, pateicoties nekustamā īpašuma tirgus pārkaršanai, ko atkal izraisīja imagināras cerības par milzonīgo peļnu.


6.Etaps. Amerikāņa ieķīlātā māja tagad maksā nevis 100$, bet gan 50$. Bankas parādi investīciju fondiem ir pieauguši līdz 250$ (kopējā parādu saistība mīnus mājas vērtība). Pat pārdodot svešu īpašumu banka neizlīstu no parādsaistībām. Lūk, arī pie durvīm klauvē bankrots!



7.Etaps. Seko ķēdes reakcija. Tā kā nauda tika radīta uz iedomu pamata - tā burtiski pazuda kā uz burvju mājienu. Attiecīgi, bankas vairs nevar aizdot naudu ekonomikai kredītu formā – te arī sākas lielas KA BUM! – finansu krīze pārtop ekonomiskajā krīzē jeb Pelnrukšķīte pārveršas neglītā Ķirbī.
_____________________________
*Latvijā kā par jebkuru sabiedrībā nopietnu problēmu diemžēl nedrīkst runāt atklāti, jo tas apdraud valsts drošību un vēl pāris idiotu atalgojumu. Tāpēc atliek runāt pusvārdos un puspatiesībās.