“Vai valstij vajadzēja glābt Parex’u?”
Vecākais ornitologs
Modrais Modris
Modrais Modris
Beidzot arī pīļu dīķi ir notikusi būtiska sakustēšanās – privāta banka nonākusi valsts rokās. Lai veiktu mazu ieskatu notiekošajā ir nepieciešams īss faktu savārstījums:
- Oficiālie mediji ziņo, ka no bankas ir aizplūduši aptuveni 100 miljoni latu.
- Valsts grasās pārņemtajā bankā ieplūdināt 200 miljoni latu, lai stabilizētu situāciju.
- Feiferis ziņo, ka valsts no šī darījuma būs ieguvēja.
- Karginam un Krasovickim tiek saglabāta iespēja atpirkt banku par tādu pašu summu.
Lai arī cik dinamiski neattīstītos notikumi tomēr tie rada zināmas pārdomas. Turklāt, kā jebkuru kaut cik Latvijā padzīvojušu un politikai sekojošu iedzīvotāju uzmanīgu dara tieši Feifera paziņojums par valstij “neizmērojami izdevīgo darījumu”.
Īsumā apdomājot, šajā situācijā attīstības scenāriji par Parex banku ir divi - Eiropeiskais un Latvijas scenārijs (jeb scenārijs "latvietis tipiskais").
Pirmais scenārijs sevī iekļauj patiesus mēģinājumus glābt gan banku, gan rezidentu noguldījumus tajā, vienlaicīgi meklējot variantus pasaules finansu krīzes laikā piesaistīt bankai jaunus investorus.
2.Scenārijs jeb tipiski latviskais. Jāatceras, ka tā ir klaja fantāzija, bet kapēc nepafantazēt? Piemēram, valsts bez konkursa no it kā “savas” Parex bankas aizņemas naudu dažādām monstrozām būvēm – kāpēc gan ne jaunai koncertzālei. Pēc kā banka tiek atdota atpakaļ tās iepriekšējiem īpašniekiem burtiskā nozīmē par diviem latiem, bet nu jau ar neizmērojamām parādsaistībām, kas valstij (pareizāk sakot, nodokļu maksātajiem) ir jāatmaksā. Rezultātā vēl uzvārās kāds politiskajai elitei tuvu stāvošs būvniecības uzņēmums. Tā sacīt: “Visiem labi un visiem jauki.”
Noslēgumā varu vienīgi atbildēt uz sākumā uzdoto jautājumu - vai valstij vajadzēja glābt Parex'u? Un atbilde skan: "Bet protams, ka vajadzēja. Turklāt, otrais scenārijs ir pilnībā neiespējams, jo mūsu tautas priekšstāvji par mums visiem ļoti rūpējas."
- Oficiālie mediji ziņo, ka no bankas ir aizplūduši aptuveni 100 miljoni latu.
- Valsts grasās pārņemtajā bankā ieplūdināt 200 miljoni latu, lai stabilizētu situāciju.
- Feiferis ziņo, ka valsts no šī darījuma būs ieguvēja.
- Karginam un Krasovickim tiek saglabāta iespēja atpirkt banku par tādu pašu summu.
Lai arī cik dinamiski neattīstītos notikumi tomēr tie rada zināmas pārdomas. Turklāt, kā jebkuru kaut cik Latvijā padzīvojušu un politikai sekojošu iedzīvotāju uzmanīgu dara tieši Feifera paziņojums par valstij “neizmērojami izdevīgo darījumu”.
Īsumā apdomājot, šajā situācijā attīstības scenāriji par Parex banku ir divi - Eiropeiskais un Latvijas scenārijs (jeb scenārijs "latvietis tipiskais").
Pirmais scenārijs sevī iekļauj patiesus mēģinājumus glābt gan banku, gan rezidentu noguldījumus tajā, vienlaicīgi meklējot variantus pasaules finansu krīzes laikā piesaistīt bankai jaunus investorus.
2.Scenārijs jeb tipiski latviskais. Jāatceras, ka tā ir klaja fantāzija, bet kapēc nepafantazēt? Piemēram, valsts bez konkursa no it kā “savas” Parex bankas aizņemas naudu dažādām monstrozām būvēm – kāpēc gan ne jaunai koncertzālei. Pēc kā banka tiek atdota atpakaļ tās iepriekšējiem īpašniekiem burtiskā nozīmē par diviem latiem, bet nu jau ar neizmērojamām parādsaistībām, kas valstij (pareizāk sakot, nodokļu maksātajiem) ir jāatmaksā. Rezultātā vēl uzvārās kāds politiskajai elitei tuvu stāvošs būvniecības uzņēmums. Tā sacīt: “Visiem labi un visiem jauki.”
Noslēgumā varu vienīgi atbildēt uz sākumā uzdoto jautājumu - vai valstij vajadzēja glābt Parex'u? Un atbilde skan: "Bet protams, ka vajadzēja. Turklāt, otrais scenārijs ir pilnībā neiespējams, jo mūsu tautas priekšstāvji par mums visiem ļoti rūpējas."
1 komentārs:
abi scenaariji straadaa vienam meerkjim- abu ebreju taustas paarstaavju bagaatiibas notureesjanai. Ar blakus efektiem kas izdeviigi kadam vienaa vai otraa variantaa.
veiksmi Latvijas Valstij apkjiilaajot K&K nepiederosjos iipasjumus. Ofshori ir taalu rocinjas ir iisas.
Ierakstīt komentāru