Vecākais Speciālists
Finanšu krīzes un
Grūtniecības jautājumos
Salamontius

"Krīze, krīze un vēlreiz krīze", nav pat iespējams mūsdienās aprunāties ar kādu, kad sākās krīzismi:
"Es jau gribetu ko savu, bet krīze..."
"Darbu gan grūti atrast- krīze..."
"Gribeju dzīvokli pirkt, bet tagad ir kā ir. Velns viņu zin, kur tā krīze novedīs"
"Sekss nespīd- krīze, nevar pat uz bāru aiziet"

Viens jautājums: "Ko pie velna Jūs gaidījāt?"
Gudrās makroekonomikas grāmatās ir rakstīts, ka ir uzplaukums, kura laikā cilvēki ir optimistiski un pērk un pārdod kā uz pasaules galu un t.s. recesija alias krīze, kuras laikā visi ir depresīvi un neko nedara. Un katru reizi, tā vietā, lai veicinātu stabilitāti, cilvēki, nezin par ko uzķeras uz uzplaukumu. Un ir pārsteigti, ka tomēr ierodas arī krīze. Tas ir apmēram tas pats kas regulāri nodarboties ar seksu bez prezervatīva un domāt, ka grūtniecība nekad neiestāsies. Vai man vienīgajam tas liekas tuvredzīgi?

Kāpēc vajadzīgs atļaut finanšu instrumentus, ja to vienīgais mērķis ir gūt individuālu peļņu?
Ak, atmiņas par skaisto laiku, kad latvieši neuzticējās bankām...