Vecākais eksperts
psiholoģijas jautājumos
Modrais Modris
psiholoģijas jautājumos
Modrais Modris
Šūpošanās finanšu tirgos pēdējo mēnešu laikā raisa zināmas bažas pasaules iedzīvotāju sejās, bet paldies, dieviem, pašmāju pīļu dīķa eksperti, analītiķi un pārējie dogmatiskie visgudrīši ļauj uzelpot: "krīzes nav un nebūs".
Nu, labi, to, ka krīze nebūs, ekspert-analītiķi teica šī gada sākumā. Šobrīd tā tiek saukta par "krīzi, kas ir cilvēku galvās" jeb pieļāvums, ka kaut kādas problēmas tomēr pastāv. Jāņem vērā, ka šajā brīdī tiek pieņemts budžets ar diezgan attālinātu priekšstatu par pasaulē notiekošajiem procesiem. Pieņemt budžetu ar deficītu apstākļos, kad pasaulē pieejamie finanšu līdzekļi ir ierobežoti, būtībā ir nopietna kļūda. Kāds kā vienmēr var klaigāt: "Bet savādāk nevar!" Mana atbilde ir: "Varēja. Varēja savādāk un turklāt pēdējos 17/18 gadus varēja."
Notiekošais atgādina psiholoģijā zināmu nolieguma teoriju (Kübler-Ross). Šī teorija paredz piecus attīstības ciklus, kur pirmais ir pilnīgs noliegums par problēmas esamību, kam seko dusmas un neizpratne par problēmas cēloņiem. Turpmāk seko tirgošanās, depresijas un atzīšanas fāzes (šīs fāzes mēs vēl neesam sasnieguši).
Būtībā šī analoģija liek domāt, ka "mīkstā" piezemēšanās mums vēl ir priekšā, bet tas jau mums neliedz sociālantrapologa Ķīļa vārdiem pēķšņi kļūt bezgala "radošiem un konkurētspējīgiem".
Nu, labi, to, ka krīze nebūs, ekspert-analītiķi teica šī gada sākumā. Šobrīd tā tiek saukta par "krīzi, kas ir cilvēku galvās" jeb pieļāvums, ka kaut kādas problēmas tomēr pastāv. Jāņem vērā, ka šajā brīdī tiek pieņemts budžets ar diezgan attālinātu priekšstatu par pasaulē notiekošajiem procesiem. Pieņemt budžetu ar deficītu apstākļos, kad pasaulē pieejamie finanšu līdzekļi ir ierobežoti, būtībā ir nopietna kļūda. Kāds kā vienmēr var klaigāt: "Bet savādāk nevar!" Mana atbilde ir: "Varēja. Varēja savādāk un turklāt pēdējos 17/18 gadus varēja."
Notiekošais atgādina psiholoģijā zināmu nolieguma teoriju (Kübler-Ross). Šī teorija paredz piecus attīstības ciklus, kur pirmais ir pilnīgs noliegums par problēmas esamību, kam seko dusmas un neizpratne par problēmas cēloņiem. Turpmāk seko tirgošanās, depresijas un atzīšanas fāzes (šīs fāzes mēs vēl neesam sasnieguši).
Būtībā šī analoģija liek domāt, ka "mīkstā" piezemēšanās mums vēl ir priekšā, bet tas jau mums neliedz sociālantrapologa Ķīļa vārdiem pēķšņi kļūt bezgala "radošiem un konkurētspējīgiem".
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru