...ar putniem

Iepirkumu analizators
Modrais Modris

Lai arī cik nogurdinoši tas nebūtu, masu mediji ikdienas cilvēku burtiski piespiež nomainīt neērto - "laikapstākļi" pret trilleriskāku sarunu tematu - krīze. Daži no mediju nogurdinātajiem līdzpilsoņiem mēģina bēgt no krīzes, aizbildinoties ar bezpersoniskiem izteicieniem, ka "krīze jau ir tikai galvās". Kā valsts iepirkumu pētniekam, dažkārt, liekas, ka krīzes saknes varbūt tiešām ir tikai galvās. Un šī vārda vistiešākajā nozīmē - krīzi izraisīja krīze galvās.
Šāds iespaids rodas sastopoties ar Baložu pilsētas iepirkumu, kas 10.martā publicēts Iepirkumu uzraudzības biroja mājas lapā - "Strūklakas ar Baložu pilsētas simboliku izbūve"

Domājams iepirkumu vairs nav iespējams atcelt, jo iespējams nauda tās celtniecībai tika ieplānota Valtera Pletenberga valdīšanas laikā, kā rezultātā - nepieciešamība un nepacietība ir sasniegusi savu apogeju. ...pat neraugoties uz tādu sīkumā kā nepieciešamību valstī ieekonomēt 700 miljonus latu.
Nobeigumā jāpiebilst, ka tautas labklājība ir proporcionāli apgriezta salūtā izšautā pulvera daudzumam; līdzīgi kā ar šo strūklaku, kas brīnumainā kārtā tiek celta priekšvēlēšanu laikā.

Latvju tautas varonis- Gman

Dārgie skatītāji,

Mūsu valsts situācija, iespējams, neliekas rožaina un principā liekas ļoti draņķīga, bet mums vēl ir palikuši varoši varoņi, kas spēj izglābt situāciju. Šis ir stāsts par vienu no viņiem - Gmanu, kas ir apveltīts ar neierobežotām darba spējām un izdara mūsu darbus mūsu vietā katru dienu.

Aukstais karš

Valsts iepirkumu pētītājnieks
Modrais Modris

Vispārējās histērijas un grandiozā tautsaimniecības šļūciena pa reni laikā, cīņai kājās ceļas valsts nodrošināti ierēdņi. Viņi, acīmredzot, sāk gatavoties krīzes apkarošanai. Aukstajam karam.

Runa ir par Alūksnes rajona podomes izsludināto karu... (atvainojos)... iepirkumu, kura ietvaros padome vēlas sporta kompleksa vajadzībam iegādāties sniega lielgabalus. Lieki piebilst, ka ziemas laikā, kad sniegu var gūt par pliku velti, šādas ierīces nepieciešamība ir apšaubāma. Tomēr uzticoties ierēdņu godprātam un tālredzīgumam valsts lietās, Trobele.lv meklēja valstiskos motīvus šī iepirkuma rīkošanā.

Un šādi motīvi arī tika atrasti. Līdzīgi kā vienā no aizokeānijas valstīm, kurā bieži tiek izsludināts karš* pret dažādām sociālām parādībām, acīmredzot, arī Latvijā sāks piekopt līdzīgu stratēģiju. Domājams iepirkums slēpj cēlus mērķus - gatavošanās karam pet krīzi (War on Crisis!). Lai slava Alūksnes Rajona Padomei par Latvijas ekonomikas glābšanu!

Trobele.lv ar prieku paziņo, ka šī gada 18.novembra militārajā parādē krastmalā, Rīgā mūsu diviem tankiem pievienosies vēl viens kaimiņvalstu iebiedēšanas mega-rīks - sniega lielgabals.
____________________________________
ASV - "War on homelessness"; "War on poverty"; "War on terror" utt.

Lietderīguma celšana

ziņo
Efektologa vietnieks uz Zemes
Jezups Dropings

Ir pieņemts jaunais budžets. Lai slavēts darba ražīgums! Post factum vēlos aplūkot šo krīzes laiku prioritātes un kalkulēšanas loģiku. Valsts grasās ietaupīt uz sociālajiem rēķiniem (procentuāli samazinot palielinājumu), apcērpot abnormālās prēmijas, saīsinot dažu nogrēkojušos minitriju budžetus un laipojot starp bezkaunīgo žurnālistu norādījumiem, kur un kas tiek darīts nepareizi, piemēram, valžu un padomju uzturēšanā, dienesta transporta izmantošanā, pēdējā mirkļa prēmēšanā u.c. Tātad mūsu lieso gadu valsts tēriņi tiek kvantitatīvi pārskatīti, līdztekus gan tiek ņemts ļoti apjomīgs kredīts pie Feijerbergiem un Špicmahiem, lai ar naudas dušu atmodinātu Latvijas ekonomiku. Vienvārdsakot, nākotne mums ir intriģējošā miglā tīta.

Es arī vēlos mest pagali pagātnē pieņemto lēmumu kritizēšanā, šoreiz pievērsīsimies kvalitātei. Jau izsenis katram rūpniekam un uzņēmējam ir nostiprinājusies atziņa, ka darba ražīgumu var celt uzlabojot satiksmi un darba veicēju kvantitāti, vai ieguldīt ražošanas tempu paātrināšanā ceļot darbnieku kvalifikāciju vai iekārtu ātrdabību. Paklanamies Šķēles ("valsts ir uzņēmums") un Šlesera (liels lidostu fans) kungu virzienā. Savukārt es uzskatu, ka spiedīgos apstākļos nonākušo valsti var glābt vienīgi ar vērienīgu sociālo programmu. Tūdaļ paskaidrošu sīkāk. Lai gūtu peļņu un attīstītu veselīgu tirgu ir jāattīsta ražošana, jāpalielina vietējo iedzīvotāju pirktsēja un jāpanāk, lai ekporta bilance ir pozitīva vai jākāš piķis no caurbraucošajiem pārvadātājiem.

Vēlos ierosināt spiest uz valsts naudas ieguldīšanu perpektīvos un pelnošos pasākumos, jeb attīstīt kādu no sevi pierādījušajiem risinājumiem. Viens no tādiem ir darbs brīvā tipa cietumos, jeb senākā mēlē runājot - darba nometnes. Tas ir vienkāršs darbs darbnīcās šujot apģērbus, čības, taisot mēbeles, ražojot sarkanus plastmasas spaiņus vai kurpju mēlītes ar uzrakstu "made in Latvia", kas ne tikai vairos valsts ienākumus, bet arī palielinās patriotiskās jūtas, kad iedzīvotāji tos iegādāsies Ikea Varšavā, utt., turklāt tas viss notiek pa lielai daļai no mūsu, nodokļu maksātāju kabatām - ēd un guļ šo uzņēmumu strādnieki valsts finansētās kojās.


Stāsts iegūst pasakainu piesitienu vien tad, kad aptveram (pēc provizoriskām aplēsēm), ka viens cietumnieks ir valstij finansiāli izdevīgāks nekā viens ierēdnis, jo viņa saražotā/patērētā labuma koeficients (ko aprēķinam pēc formulas,



kuru izstrādājusi zviedru endokrinologu finansistu darba grupa) ir augstāks par vidējā ierēdņa pienesumu valsts kasei. Šo tēmu tālāk var attīstīt bezgalīgi - tīrīgas darba nometnes par valsts līdzekļiem studējošajiem, armijniekiem, jaunajām māmiņām, māksliniekiem un visiem nevienaldzīgajiem mūsu lielvalsts pilsoņiem.

Bezizejas situācijā tomēr mēs neesam nonākuši, jo vienmēr ir manis piedāvātais plāns B valsts ilgtspējas glābšanai, galu galā šādi tiks sperts plats solis pretim Vecās Eiropas plašākajai kustībai - kapitālsociālismam.