Rāda ziņas ar etiķeti finanses. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti finanses. Rādīt visas ziņas

piektdiena, 2009. gada 13. marts

Who is sorry now?!

Jeb mazie cinīši un ex-okupantu gaudas

Finanso-reģionāl-polit-ologs
Modrais Modris

Kā ziņo International Herald Tribune* - zviedri ir paspējuši nograuzt nagus lidz asinīm, vērojot notikumu attīstību Baltijas valstīs un it īpaši - Latvijā.
Nav noslēpums, ka zviedru bankas ir paspējušas "iegrābties" Baltijas tirgū, kur dažādiem projektu attīstītājiem ir miljoniem lieli aizņēmumi un tukšas kabatas. Piemēram, Swedbankai 17% no kopējiem ienākumiem [nu jau pagātnes izteiksmē] nāk tieši no Baltijas reģiona.
Zviedrijas finansu ministrs Andress Borgs satrauktu seju vien spēj nomurmināt: "Tā ir mūsu atbildība - darīt jebko, lai viņiem palīdzētu." Tikmēr Zviedru pralaments ir nobalsojis** par 173 miljardu ASV dolāru piešķiršanu pašmāju banku glābšanai. Noprotams, ka daļa no šī bezizmēra "kāposta" ieplūdīs arī Zviedru banku filiālēs Baltijā.
Kurš gan vainīgs esošajā situācijā? Protams, paši zviedri - nenosakot finanšu riskus Baltijā, kur nu jau katram otrajam bezgala maksātspējīgajam pusaudzim ir Porche Cayenne. Kāds zviedru finansists par šādu notikumu attīstību Baltijas reģionu izteicās: "Tas ir līzdīgi kā dzert šņabi un jautāt: "Jēziņ, kā lai izvairās no paģirām? Protams, nekā."
Kas mums no tā? Tikmēr Latvijas politbāleliņi var priecīgi berzēt rokas - "mēs esam situācijas noteicēji un varam izvēlēties ātrumu ar kādu noraut "dibenā" visu draudzīgo brāļu saimi.


___________________
*Raksts sagatavots izmantojot International Herald Tribune materiālus.
**Jāatminas, ka Latvijā balsojums par Parex glābšanu nav noticis.

trešdiena, 2009. gada 11. marts

...ar putniem

Iepirkumu analizators
Modrais Modris


Lai arī cik nogurdinoši tas nebūtu, masu mediji ikdienas cilvēku burtiski piespiež nomainīt neērto - "laikapstākļi" pret trilleriskāku sarunu tematu - krīze. Daži no mediju nogurdinātajiem līdzpilsoņiem mēģina bēgt no krīzes, aizbildinoties ar bezpersoniskiem izteicieniem, ka "krīze jau ir tikai galvās". Kā valsts iepirkumu pētniekam, dažkārt, liekas, ka krīzes saknes varbūt tiešām ir tikai galvās. Un šī vārda vistiešākajā nozīmē - krīzi izraisīja krīze galvās.
Šāds iespaids rodas sastopoties ar Baložu pilsētas iepirkumu, kas 10.martā publicēts Iepirkumu uzraudzības biroja mājas lapā - "Strūklakas ar Baložu pilsētas simboliku izbūve"



Domājams iepirkumu vairs nav iespējams atcelt, jo iespējams nauda tās celtniecībai tika ieplānota Valtera Pletenberga valdīšanas laikā, kā rezultātā - nepieciešamība un nepacietība ir sasniegusi savu apogeju. ...pat neraugoties uz tādu sīkumā kā nepieciešamību valstī ieekonomēt 700 miljonus latu.
Nobeigumā jāpiebilst, ka tautas labklājība ir proporcionāli apgriezta salūtā izšautā pulvera daudzumam; līdzīgi kā ar šo strūklaku, kas brīnumainā kārtā tiek celta priekšvēlēšanu laikā.

pirmdiena, 2009. gada 2. marts

Ministru sadalīšanās

Ūberteorētiķis

Salamontius

Nupat ir bijis raksts pat to, ka piedāvat Godmanim ņemties par un ap lauksaimniecību ir klajš grēks, ņemot vērā šamā nopelnus Latvijas labā un man pēkšņi radās jautājums par to, kas tad vispār ir piemērots šim pasaules glābējam. Un vēl, kāpēc tad īsti ir šī ķīvēšānās par ministrijām.
Man, kā cilvēkam, kas skatās ziņās, protams, nav skaidrs, ko dara ministri un kāpēc viena ministrija ir sliktāka par otru, jo viņām visām būtu jābūt nozīmīgām. Bet kāpēc visi grib Satiksmes ministriju un neviens negrib Lauksaimniecību? Kāpēc Finanšu un ekonomikas ministrijas ir tik ūberpārākas par kultūras un izglītības ministrijām?
Teorētiski valstij tak ir svarīga vispārēja attīstība. Tā nu, pēc vairāku pozitīvu grāmatu izlasīšanas, esmu pārņēmis iniciatīvu savās rokās, kļuvis par sava likteņa saimnieku un piedāvāju alternatīvu risinājumu, ko noteikti iekļaušu savā partijas programmā, tikko atradīšu savu partiju (izvēle tik liela, ka ne saprast, kuru pirkt).
Sadalīt visas ministrijas pēc prioritātēm. Šādi uzreiz būs skaidrs, kur man vajag savus ļaudis, kur gudrākos, kur veiklākos un pārējās ministrijas mazliet degradēt un pabāzt apakšā. Šeit būs shēma:
Un tā Naudas un lietu kārtošanas ministrijā ir visi savējie, kas visu izbīdīs, ko vajadzēs. Tautas mierināšana atliek kaut kādiem bezpartejiskiem profesionāļiem, kurus var viegli nomainīt bez redzamām politiskām sekām un mazsvarīgo lietu ministriju var droši uzticēt kādiem radagabaliem vai tiem, kas vēlēsies.