Lietderīguma celšana

ziņo
Efektologa vietnieks uz Zemes
Jezups Dropings

Ir pieņemts jaunais budžets. Lai slavēts darba ražīgums! Post factum vēlos aplūkot šo krīzes laiku prioritātes un kalkulēšanas loģiku. Valsts grasās ietaupīt uz sociālajiem rēķiniem (procentuāli samazinot palielinājumu), apcērpot abnormālās prēmijas, saīsinot dažu nogrēkojušos minitriju budžetus un laipojot starp bezkaunīgo žurnālistu norādījumiem, kur un kas tiek darīts nepareizi, piemēram, valžu un padomju uzturēšanā, dienesta transporta izmantošanā, pēdējā mirkļa prēmēšanā u.c. Tātad mūsu lieso gadu valsts tēriņi tiek kvantitatīvi pārskatīti, līdztekus gan tiek ņemts ļoti apjomīgs kredīts pie Feijerbergiem un Špicmahiem, lai ar naudas dušu atmodinātu Latvijas ekonomiku. Vienvārdsakot, nākotne mums ir intriģējošā miglā tīta.

Es arī vēlos mest pagali pagātnē pieņemto lēmumu kritizēšanā, šoreiz pievērsīsimies kvalitātei. Jau izsenis katram rūpniekam un uzņēmējam ir nostiprinājusies atziņa, ka darba ražīgumu var celt uzlabojot satiksmi un darba veicēju kvantitāti, vai ieguldīt ražošanas tempu paātrināšanā ceļot darbnieku kvalifikāciju vai iekārtu ātrdabību. Paklanamies Šķēles ("valsts ir uzņēmums") un Šlesera (liels lidostu fans) kungu virzienā. Savukārt es uzskatu, ka spiedīgos apstākļos nonākušo valsti var glābt vienīgi ar vērienīgu sociālo programmu. Tūdaļ paskaidrošu sīkāk. Lai gūtu peļņu un attīstītu veselīgu tirgu ir jāattīsta ražošana, jāpalielina vietējo iedzīvotāju pirktsēja un jāpanāk, lai ekporta bilance ir pozitīva vai jākāš piķis no caurbraucošajiem pārvadātājiem.

Vēlos ierosināt spiest uz valsts naudas ieguldīšanu perpektīvos un pelnošos pasākumos, jeb attīstīt kādu no sevi pierādījušajiem risinājumiem. Viens no tādiem ir darbs brīvā tipa cietumos, jeb senākā mēlē runājot - darba nometnes. Tas ir vienkāršs darbs darbnīcās šujot apģērbus, čības, taisot mēbeles, ražojot sarkanus plastmasas spaiņus vai kurpju mēlītes ar uzrakstu "made in Latvia", kas ne tikai vairos valsts ienākumus, bet arī palielinās patriotiskās jūtas, kad iedzīvotāji tos iegādāsies Ikea Varšavā, utt., turklāt tas viss notiek pa lielai daļai no mūsu, nodokļu maksātāju kabatām - ēd un guļ šo uzņēmumu strādnieki valsts finansētās kojās.


Stāsts iegūst pasakainu piesitienu vien tad, kad aptveram (pēc provizoriskām aplēsēm), ka viens cietumnieks ir valstij finansiāli izdevīgāks nekā viens ierēdnis, jo viņa saražotā/patērētā labuma koeficients (ko aprēķinam pēc formulas,



kuru izstrādājusi zviedru endokrinologu finansistu darba grupa) ir augstāks par vidējā ierēdņa pienesumu valsts kasei. Šo tēmu tālāk var attīstīt bezgalīgi - tīrīgas darba nometnes par valsts līdzekļiem studējošajiem, armijniekiem, jaunajām māmiņām, māksliniekiem un visiem nevienaldzīgajiem mūsu lielvalsts pilsoņiem.

Bezizejas situācijā tomēr mēs neesam nonākuši, jo vienmēr ir manis piedāvātais plāns B valsts ilgtspējas glābšanai, galu galā šādi tiks sperts plats solis pretim Vecās Eiropas plašākajai kustībai - kapitālsociālismam.