''Ko es teiktu Svētku runā pa TV'':
Multidisciplīnu
sociāl-kultūrists
Jezups Dropings
Laiks veikt nelielu atskatu uz padarīto darbu, sasniegtajām virsotnēm un ts. lietām, kuras ir pagājušas, proti vēsturiskajām tendencēm, kas vēl ir par svaigu, lai uzkatītu tās par vēsturiskām, bet pārāk nozīmīgas, lai taptu vienkārši aizmirstas.
Sāksim ar padarīto darbu. Runājot par Latviju - mums ir tautas pieciests premjers (saukļi ''Guodmaņis svinja'' gūst mazāku rezonansi nekā, piemēram, ''Kālvitis svinja'') - ilgspēlētājs; jauni, skaidrāki apvāršņi valsts naudas lietās, sak, pirms trim mēnešiem ne tuvu nebija tik lielas skaidrības, kurā virzienā doties, kā attīstīties - tagad, ar gudru ārpuslatvijas padomu un palīdzību, esam tikuši skaidrībā paši ar sevi. Auksta-duša-uzlabo-asinsriti princips. Kārtējais labais darbs ir vēlme celt žurnālistikas un vispār rakstniecības kā tādas kvalitāti. Fanātiskie skribenti (kuri raksta slavai, ne naudai) neizmirs nekad, bet viduvējību skaits (peļņaskārie asinssūcēji-sētas pornogrāfi) jebkurā drukātajā mēdijā vienkārši dabiskās atlases ceļā samazināsies. Gaidāms kārtējais viduvēji izglītotā darbaspēka pieplūdums, jo tiek gatavots jaunais metiens mūszemes augstkolās (izglītības reforma ir simtreiz mazsvarīgāka par robežu bīdīšanas reformu), kā arī darbavietas zaudēs mazāk efektīvie darbinieki.
Jaunas virsotnes skatīsim globālāk. Visa pasaule gluži vai sadevusies rokās Lielā Aptumsuma brīdī. Alegoriski varētu to visu salīdzināt ar rokmūzikas koncertu, kura laikā sāk krist žurkas lieluma krusas graudi un neapdomīgs cilvēku bars apdullušas jautrības vilnī mēģina patverties mazā brezenta teltī, kas uzcelta nogāzē. Pateikt precīzi, cik draudzīgi visi līdīs ārā no šīs nosacītās telts, ir pacietīgas novērošanas spēkā. Atkāpjoties no piezemīgām lietām, īsteni septiņjūdžu soļi sperti zinātnē un domā - Šveicē dziļā pazemē pūlis akadēmiķu taisa melnos caurumus CERM Lielājā Rezistorā; anglosakši pieteikuši kandidatūru uz labākās visu laiku filozofijas pleķi ar savu (ne tikai) analītisko filozofiju; Eiropā jau simtkārtējo reizi zvana trauksemes signālu, ka baltie iezemieši kā tādi izmirs, jo jauni dzimst mazāk, nekā vecie mirst; Krievija parādīja, ka ES ir nespējīga izveidot stingrāku par galertu ārpolitiku, smagi ciešot sakāvi Gruzijas un Īslandes gadījumos; Āfrikas kartē, pateicoties fanātiskiem vai ļoti izmisušies sensāciju medniekiem, ir iezīmējusies jauna militāro konfliktu kopaina, secinājums viens - tas ir p..ģ..s, kas tur notiek.
Lietas, kuras mums šķiet mazsvarīgas, bet ir nozīmīgas - paskatieties ārā. Ir 2008. gada nogale, kurā piedzima vesels metiens ar jauniem abu dzimumu cilvēkiem, no kuriem daži būs ģēniji, daži būs literāti vai zinātnieces, citi - diktatori, jaunas pasaules cēlāji, kuriem būs 21.gs. vidū uz ko atskatīties - uz grandiozu sociālistiskas valsts modeļa izgāšanos, uz aristokrātijas pagrimumu, uz dievekļiem/elkiem parastāko cilvēku formā, uz līko un mākslīgo vispasaules demokrātiju un tās plešanu, uz naudas varenību, kā arī jēla fiziska pārspēka nozīmi attiecībās.
Ko šī jaunā paaudze darīs ar visām šīm zināšanām, paliek viņu spēkos - zinu vien to, ka apgūt to visu viņiem būs grūtāk - nāksies rūpīgi atlasīt labākos vēstures gabaliņus. Tas būs radikāli pretējs tam, kas bija jāapgūst juristiem un grāmatvežiem Hammurapi laiku Divupē, jo vēl nebija Romas, nebija pat Grieķijas.
Ja man būtu jāsaka runa televīzijā, kuru noklausītos daudzi mūsu valsts iedzīvotāji svētku noskaņās, es viņus nebiedētu ar liesiem vai trekniem laikiem, es ierosinātu svētku siltumu gūt kārtīgi sējot to, kas pēc 9 mēnešiem sāktu prasīt mātes pienu - varbūt tieši jums tādi izdotos ieiet vēsturē kā kāda ģēnija vecākiem.
Sāksim ar padarīto darbu. Runājot par Latviju - mums ir tautas pieciests premjers (saukļi ''Guodmaņis svinja'' gūst mazāku rezonansi nekā, piemēram, ''Kālvitis svinja'') - ilgspēlētājs; jauni, skaidrāki apvāršņi valsts naudas lietās, sak, pirms trim mēnešiem ne tuvu nebija tik lielas skaidrības, kurā virzienā doties, kā attīstīties - tagad, ar gudru ārpuslatvijas padomu un palīdzību, esam tikuši skaidrībā paši ar sevi. Auksta-duša-uzlabo-asinsriti princips. Kārtējais labais darbs ir vēlme celt žurnālistikas un vispār rakstniecības kā tādas kvalitāti. Fanātiskie skribenti (kuri raksta slavai, ne naudai) neizmirs nekad, bet viduvējību skaits (peļņaskārie asinssūcēji-sētas pornogrāfi) jebkurā drukātajā mēdijā vienkārši dabiskās atlases ceļā samazināsies. Gaidāms kārtējais viduvēji izglītotā darbaspēka pieplūdums, jo tiek gatavots jaunais metiens mūszemes augstkolās (izglītības reforma ir simtreiz mazsvarīgāka par robežu bīdīšanas reformu), kā arī darbavietas zaudēs mazāk efektīvie darbinieki.
Jaunas virsotnes skatīsim globālāk. Visa pasaule gluži vai sadevusies rokās Lielā Aptumsuma brīdī. Alegoriski varētu to visu salīdzināt ar rokmūzikas koncertu, kura laikā sāk krist žurkas lieluma krusas graudi un neapdomīgs cilvēku bars apdullušas jautrības vilnī mēģina patverties mazā brezenta teltī, kas uzcelta nogāzē. Pateikt precīzi, cik draudzīgi visi līdīs ārā no šīs nosacītās telts, ir pacietīgas novērošanas spēkā. Atkāpjoties no piezemīgām lietām, īsteni septiņjūdžu soļi sperti zinātnē un domā - Šveicē dziļā pazemē pūlis akadēmiķu taisa melnos caurumus CERM Lielājā Rezistorā; anglosakši pieteikuši kandidatūru uz labākās visu laiku filozofijas pleķi ar savu (ne tikai) analītisko filozofiju; Eiropā jau simtkārtējo reizi zvana trauksemes signālu, ka baltie iezemieši kā tādi izmirs, jo jauni dzimst mazāk, nekā vecie mirst; Krievija parādīja, ka ES ir nespējīga izveidot stingrāku par galertu ārpolitiku, smagi ciešot sakāvi Gruzijas un Īslandes gadījumos; Āfrikas kartē, pateicoties fanātiskiem vai ļoti izmisušies sensāciju medniekiem, ir iezīmējusies jauna militāro konfliktu kopaina, secinājums viens - tas ir p..ģ..s, kas tur notiek.
Lietas, kuras mums šķiet mazsvarīgas, bet ir nozīmīgas - paskatieties ārā. Ir 2008. gada nogale, kurā piedzima vesels metiens ar jauniem abu dzimumu cilvēkiem, no kuriem daži būs ģēniji, daži būs literāti vai zinātnieces, citi - diktatori, jaunas pasaules cēlāji, kuriem būs 21.gs. vidū uz ko atskatīties - uz grandiozu sociālistiskas valsts modeļa izgāšanos, uz aristokrātijas pagrimumu, uz dievekļiem/elkiem parastāko cilvēku formā, uz līko un mākslīgo vispasaules demokrātiju un tās plešanu, uz naudas varenību, kā arī jēla fiziska pārspēka nozīmi attiecībās.
Ko šī jaunā paaudze darīs ar visām šīm zināšanām, paliek viņu spēkos - zinu vien to, ka apgūt to visu viņiem būs grūtāk - nāksies rūpīgi atlasīt labākos vēstures gabaliņus. Tas būs radikāli pretējs tam, kas bija jāapgūst juristiem un grāmatvežiem Hammurapi laiku Divupē, jo vēl nebija Romas, nebija pat Grieķijas.
Ja man būtu jāsaka runa televīzijā, kuru noklausītos daudzi mūsu valsts iedzīvotāji svētku noskaņās, es viņus nebiedētu ar liesiem vai trekniem laikiem, es ierosinātu svētku siltumu gūt kārtīgi sējot to, kas pēc 9 mēnešiem sāktu prasīt mātes pienu - varbūt tieši jums tādi izdotos ieiet vēsturē kā kāda ģēnija vecākiem.
2 komentāri:
"kuda idjom mi s pitochkom - boljshoj, boljshoj sekret"
Nu tad lai mūsu sekrēcijas dziedzeri strādā uz pilnu klapi!
šķaidam sēklu neievērojot robežas :P
Ierakstīt komentāru