Slīkstošo glābšana ir pašu slīkstošo darīšana.

Jaunākais navālais inspektors

Indriķis Acīgais.

Domāsiet, ka te kāda metafora, vai asprātīgs salīdzinājums? Redz, ka nav gan. Vakardien, 2. Decembrī pie Latvijas krastiem apskaut dzelmi devās zvejas kuģis „Beverīna” ar visu tā apkalpi. Diemžēl sešu cilvēku dzīvība dzēsta piecus kilometrus no ieejas Liepājas ostā.

Tomēr viss notikums ir biezā nesaprotamu notikumu miglā tīts. „Zvejas kuģa "Beverīna" apkalpe jūrā bija devusies bez glābšanas vestēm un glābšanas plostiem, turklāt otrdien glābšanas operācijas laikā zvejnieki atteikušies no evakuācijas, ko piedāvāja Jūras spēki, pastāstīja aizsardzības ministrs Vinets Veldre (TP)”. Tā raksta delfi.lv.

Dīvaini liekas vairāki fakti :

– kuģis iziet jūrā, lai gan sinoptiķi prognozē spēcīgu vēju (sasniedzis pat 29 metrus sekundē), kas zveju nu nekādi nesekmē,

– uz kuģa, pēc oficiālām ziņām, neesot bijis komandas glābšanai paredzētais ekipējums,

– zvejas kuģa ekipāža esot atteikusies no krasta apsardzes kuģa palīdzības trīs stundu garumā, bet to tomēr palūdz minūti pirms noiet pa burbuli kuģis,

– tiek iesaistīts zvejas kuģis „Gints”, kuram pazūd radiosakari velkot „Beverīnu” uz Liepājas ostu, vilkšana tiek pārtraukta,

– Ar glābšanas akcijā iesaistīto Zviedrijas Krasta apsardzes dienesta helikopteru saistīts „vienīgais paradokss” - tas vēlējies uzpildīties Liepājā, „bet degvielas tur neesot bijis. Nācies lidot uz Ventspili.”,

– Neviens no sešiem „Beverīnas” apkalpes locekļiem netiek izglābts, lai gan kuģa noslīkšanas faktu paša acīm redz „Virsaiša” kapteinis.

Mans nodoms nav kādu nopelt, tā vietā esmu izstrādājis vairākus notikušā iemeslus - lai apsteigtu versiju izvirzītājus un kā tādu kā špikeri izmeklētājiem:

1. Sākšu ar spilgtāko – sazvērestības teorija. Zvejas kuģa apkalpe centās izvest slepenu informāciju, kas saistīta ar Lata stabilitāti uz Zviedriju, kuru grasījās arī publicēt Zviedrijas runas brīvības apvītajā presē. Kuģis tiek torpedēts un apkalpe slepeni arestēta. Te arī rodams izskaidrojums zviedru helikoptera „netīšajai” aizkavēšanai.

2. Kuģa apkalpe nodarbojās ar nelegālu mencu nozveju (firma, kuras īpašumā bija kuģis, jau trīs reizes šogad tikusi par to sodīta) un trīs stundu laikā prioritāte nebija motortelpas atbrīvošana no ūdens, bet gan zivju mešana pār bortu.

3. „Beverīnas” apkalpe bija kārtīga padomju rūdījuma produkts, kuri kopējo mantu vērtēja augstāk pār pašu dzīvībām, tāpēc nepadevās līdz galam.

Kā tas noticis patiesībā, to tad arī droši vien neuzzināsim. Iespējams, tas noticis skopuma rezultātā, jo Krasta apsardzes palīdzība maksā naudu, iespējams tā bijusi muļķīga un bravūrīga situācijas un savu spēju izvērtēšana, varbūt tas noticis aiz sliktas glābšanas darbu koordinēšanas, bet visdrīzāk tā ir neveiksmīgu notikumu sakritība, kas ievieto Beverīnu blakus Burtnieku, Buses un citām leģendām apvītām pilīm, kuras pēdējo atdusas vietu atradušas dzelmē. Diemžēl šis notikums prasījis sešu vīru dzīvības un tā vairs nav nekāda pasaka vai leģenda...