Apetīte rodas ēdot
Galvenais - neaizrīties
Galvenais - neaizrīties
Vecākais statistiķis
Modrais Modris
Modrais Modris
Esošā situācija atgādina ainu no Viktora Peļevina romāna "Generation P", kurā 90to gadu sākumā jaunie krievi aizņēmās naudu no bankas, lai nopirktu sesto žiguli un kasti šņabja. Kad "bizness" bija beidzies (precīzāk - šņabis izdzerts un žigulis sasists), jaunie krievi aizņēmās vēl lielāku kredītu, lai segtu iepriekšējo un nopirktu džipu un kasti Hennesy.
Kā precīzi ir ilustrēts vienā no Dienas Biznesa rakstiem "Cerams, valdība nenovedīs Latviju līdz bankrotam" (02.12.08.) mūsu Finanšu ministra apetīte ir milzīga jeb 2 miljardi nedēļā un dievs pasarg' līdz gada beigām vēl ir palikušas 4 nedēļas.
Šeit būtu jautājums vietā par plānoto aizņēmumu no Starptautiskā Valūtas Fonda: "Vai maz finanšu ministrs zina cik miljardam ir nulles?"
Pirmkārt, šādu jautājumu uzdodu ļoti daudzo neskaidrību dēļ, kas nu jau apvij šo aizņēmumu - kam tērēs? kā tērēs? kāpēc vispār aizņemties?
Otrkārt, jautājumu uzdodu, pēc īsu aprēķinu veikšanas - jeb kādas ir Latvijas reālās iespējas nākotnē parādu atdot. Protams mēs varam dalīt šo summu uz visām "galviņām" un summa sanāktu diezgan pieticīga - aptuveni 1 550 Ls uz vienu Latvijas iedzīvotāju. Tomēr jāatceras, ka diezin vai pensionāri būs spējīgi radīt pievienoto vērtību jeb vispār ko vērtīgu ekonomiskā izpratnē (lai piedod man pensionāri par šo piebildi). Tāpēc izvēloties reālāku ciparu - darbspējīgie iedzīvotāji (1,13 milj. iedz.) jeb iedzīvotāji, kas šo parādu reāli atstrādās - parādu saistības uz vienu darbspējīgo Latvijas iedzīvotāju būs 3000 Ls. Šāda summa ir ekvivalenta 9-10 vidējā latvieša mēnešalgām "uz rokas".
Paredzot, ka ekonomiskā situācija tikai pasliktināsies, dziļi apšaubu tā saucamā "vidējā latvieša" spēju 10 mēnešus dzīvot uz suharikiem. Tāpēc parāda atdošana būs ilgs process, kuru, pierēķinot vēl procentus, mēs maksāsim septiņās paaudzēs.
Aizņemšanos no SVF summu, kas ir mērojama kā 60% no mūsu budžeta, laikā, kad ienākumi no nodokļiem nesedz visus valsts izdevumu, turklāt, nenorādot, kā aizņēmums tiks tērēts, var traktēt kā galēji bezatbildīgu rīcību. Jābilst, rīcība, kas ir tipiska valdošajai kliķei - darīsim tagad, domāsim pēcāk.
Nobeigumā pieņēmums. Iespējams valsts iegrābās Parex bankas sindicētajos kredītos, ko nu tai kā Parex'a aizbildnei nāksies atdot. Tāpēc arī nabaga traktorists sauc ar vien lielākus ciparus.
Kā precīzi ir ilustrēts vienā no Dienas Biznesa rakstiem "Cerams, valdība nenovedīs Latviju līdz bankrotam" (02.12.08.) mūsu Finanšu ministra apetīte ir milzīga jeb 2 miljardi nedēļā un dievs pasarg' līdz gada beigām vēl ir palikušas 4 nedēļas.
Šeit būtu jautājums vietā par plānoto aizņēmumu no Starptautiskā Valūtas Fonda: "Vai maz finanšu ministrs zina cik miljardam ir nulles?"
Pirmkārt, šādu jautājumu uzdodu ļoti daudzo neskaidrību dēļ, kas nu jau apvij šo aizņēmumu - kam tērēs? kā tērēs? kāpēc vispār aizņemties?
Otrkārt, jautājumu uzdodu, pēc īsu aprēķinu veikšanas - jeb kādas ir Latvijas reālās iespējas nākotnē parādu atdot. Protams mēs varam dalīt šo summu uz visām "galviņām" un summa sanāktu diezgan pieticīga - aptuveni 1 550 Ls uz vienu Latvijas iedzīvotāju. Tomēr jāatceras, ka diezin vai pensionāri būs spējīgi radīt pievienoto vērtību jeb vispār ko vērtīgu ekonomiskā izpratnē (lai piedod man pensionāri par šo piebildi). Tāpēc izvēloties reālāku ciparu - darbspējīgie iedzīvotāji (1,13 milj. iedz.) jeb iedzīvotāji, kas šo parādu reāli atstrādās - parādu saistības uz vienu darbspējīgo Latvijas iedzīvotāju būs 3000 Ls. Šāda summa ir ekvivalenta 9-10 vidējā latvieša mēnešalgām "uz rokas".
Paredzot, ka ekonomiskā situācija tikai pasliktināsies, dziļi apšaubu tā saucamā "vidējā latvieša" spēju 10 mēnešus dzīvot uz suharikiem. Tāpēc parāda atdošana būs ilgs process, kuru, pierēķinot vēl procentus, mēs maksāsim septiņās paaudzēs.
Aizņemšanos no SVF summu, kas ir mērojama kā 60% no mūsu budžeta, laikā, kad ienākumi no nodokļiem nesedz visus valsts izdevumu, turklāt, nenorādot, kā aizņēmums tiks tērēts, var traktēt kā galēji bezatbildīgu rīcību. Jābilst, rīcība, kas ir tipiska valdošajai kliķei - darīsim tagad, domāsim pēcāk.
Nobeigumā pieņēmums. Iespējams valsts iegrābās Parex bankas sindicētajos kredītos, ko nu tai kā Parex'a aizbildnei nāksies atdot. Tāpēc arī nabaga traktorists sauc ar vien lielākus ciparus.
1 komentārs:
lobs, baudāms raksts
Ierakstīt komentāru