Rāda ziņas ar etiķeti SVF. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti SVF. Rādīt visas ziņas

otrdiena, 2008. gada 23. decembris

Plāns plāns

Spožākais anāl-līķitis
Modrais Modris

Noslēgusies aptauja saistībā ar valdības izstrādāto ekonomikas stabilizācijas plānu. Aptauju rīkoja neatkarīgi-analītiskā pētījumu grupa "3AP"* (Trīs Absolūtās Patiesības). Aptaujas jautājums bija: "Kāpēc Jums patīk jaunais ekonomikas stabilizācijas plāns?".
Aptaujā kopumā piedalījās veseli 17, prātā veseli Latvijas iedzīvotāji, kuru atbildes sadalījās bezpersoniski pelēkā pelnu pīrāgā:

No atbildēm var secināt, ka lielākajai daļai Ekonomikas stabilizācijas plāns nepatīk, jo tikai 41% respondentu ir atbildējuši, ka viņiem plāns patīk, no kuriem 12% tas "vienkārši patīk". Savukārt, 29% resporndentu ir pauduši viedokli, ka topošais plāns "patīk, jo (plānam) nav alternatīvas", tādējādi tupi solidarizējoties ar medņiem kokā, nevi zīlēm rokā (vai nu kā tur tas izteiciens bija).

Izejot no pieņēmuma, ka pārējiem respondentiem stabilizācijas plāns nepatīk (59%), liekas dīvaini, ka lielākais lērums respondentu (41%) ir izvēlējušies tieši atbildi "plāns ir plāns", lai arī semantiski ar šo atbilžu variantu bija domāta paša plāna eksistence - plāns ir! jeb tas gluži vienkārši ir plāns, nevis aprakstošās kvalitātēs - biezs, vidējs, plāns. Bet to "vidējais" latvietis diemžēl nespēja atšifrēt.

No negatīvi noskaņotajiem 59% - 18% respondentu izvēlējās atbilžu variantu "plāns ir stabilizējošs", tādējādi, uz brīdi grimstot nostaļģiskās atmiņās par Garantitātes Stabiliem un Stabiliem Garantētājiem. Acīmredzot, Tautiņ' Partijas elektorāts.

Uzņēmums 3AP Ltd un CO piedāvā jaunu aptauju: Kā Tu sagaidīsi jauno gadu?

__________________________________________
*Iepriekšējās nedēļas laikā radoši-pētniciski-argumentatīvais uzņēmums 3AP saņēma pārmetumus par rīkotās aptaujas neprofesionalitāti, jo tā ietver sociāli vēlamas atbildes. Uzņēmums 3AP jau ir vērsies Drošības Policijā ar sūdzību pret sūdzības cēlāju, kā aŗi Eiropas Cilvēktiesību tiesā pret Latvijas valsti. Pret Latvijas valsti - vienkārši tā pat.

ceturtdiena, 2008. gada 4. decembris

Parādu matemātika 2

Vai vajadzēja glābt Parex'u? (turpinājums)


Vice-Spekulants
Modrais Modris


Latvijas pārvalde nebūtu Latvijas valsts pārvalde, ja tās veiktās darbības pagātnē neatstātu dziļi sāpīgas sekas mūsdienās tikai ar to mazo piebildi - veiktās darbības nemaz nav tik senas. Runa, protams, atkal būs par Parex'u.

Situācija ārkārtīgi atgādina mēģinājumus pieliet cauru spaini, jo, pirmkārt, valsts ir uzņēmusies svešas parādsaistības, otrkārt, naudas aizplūšana no bankas turpinās. Kā liecina Neatkarīgajā rīta avīzē publicētā informācija - no Parex bankas pēdējo 17 dienu laikā ir aizplūduši 260 miljoni latu. Tas, protams, ir, neņemot vērā faktu, ka valdība šajā projektiņā burtiski iegāza 200 miljonus latu. Divi simti miljoni latu, kas nu ir "ierakstāmi skurstenī". Projekta kopējā bilance: mīnuss 60 miljoni. Maksātājs: iedzīvotāji.

Īsam kopsavilkumam: izskatās ka ielāpi arī turpmāk būs mazāki par caurumiem. Tāpēc starptautiskās aģentūras Fitch Ratings aplēses par aizdevumu nepieciešamību 13 miljardu apmērā varbūt nemaz nav tik nereālas.

otrdiena, 2008. gada 2. decembris

Parādu matemātika

Apetīte rodas ēdot
Galvenais - neaizrīties


Vecākais statistiķis
Modrais Modris


Esošā situācija atgādina ainu no Viktora Peļevina romāna "Generation P", kurā 90to gadu sākumā jaunie krievi aizņēmās naudu no bankas, lai nopirktu sesto žiguli un kasti šņabja. Kad "bizness" bija beidzies (precīzāk - šņabis izdzerts un žigulis sasists), jaunie krievi aizņēmās vēl lielāku kredītu, lai segtu iepriekšējo un nopirktu džipu un kasti Hennesy.


Kā precīzi ir ilustrēts vienā no Dienas Biznesa rakstiem "Cerams, valdība nenovedīs Latviju līdz bankrotam" (02.12.08.) mūsu Finanšu ministra apetīte ir milzīga jeb 2 miljardi nedēļā un dievs pasarg' līdz gada beigām vēl ir palikušas 4 nedēļas.
Šeit būtu jautājums vietā par plānoto aizņēmumu no Starptautiskā Valūtas Fonda: "Vai maz finanšu ministrs zina cik miljardam ir nulles?"

Pirmkārt, šādu jautājumu uzdodu ļoti daudzo neskaidrību dēļ, kas nu jau apvij šo aizņēmumu - kam tērēs? kā tērēs? kāpēc vispār aizņemties?

Otrkārt, jautājumu uzdodu, pēc īsu aprēķinu veikšanas - jeb kādas ir Latvijas reālās iespējas nākotnē parādu atdot. Protams mēs varam dalīt šo summu uz visām "galviņām" un summa sanāktu diezgan pieticīga - aptuveni 1 550 Ls uz vienu Latvijas iedzīvotāju. Tomēr jāatceras, ka diezin vai pensionāri būs spējīgi radīt pievienoto vērtību jeb vispār ko vērtīgu ekonomiskā izpratnē (lai piedod man pensionāri par šo piebildi). Tāpēc izvēloties reālāku ciparu - darbspējīgie iedzīvotāji (1,13 milj. iedz.) jeb iedzīvotāji, kas šo parādu reāli atstrādās - parādu saistības uz vienu darbspējīgo Latvijas iedzīvotāju būs 3000 Ls. Šāda summa ir ekvivalenta 9-10 vidējā latvieša mēnešalgām "uz rokas".
Paredzot, ka ekonomiskā situācija tikai pasliktināsies, dziļi apšaubu tā saucamā "vidējā latvieša" spēju 10 mēnešus dzīvot uz suharikiem. Tāpēc parāda atdošana būs ilgs process, kuru, pierēķinot vēl procentus, mēs maksāsim septiņās paaudzēs.

Aizņemšanos no SVF summu, kas ir mērojama kā 60% no mūsu budžeta, laikā, kad ienākumi no nodokļiem nesedz visus valsts izdevumu, turklāt, nenorādot, kā aizņēmums tiks tērēts, var traktēt kā galēji bezatbildīgu rīcību. Jābilst, rīcība, kas ir tipiska valdošajai kliķei - darīsim tagad, domāsim pēcāk.

Nobeigumā pieņēmums. Iespējams valsts iegrābās Parex bankas sindicētajos kredītos, ko nu tai kā Parex'a aizbildnei nāksies atdot. Tāpēc arī nabaga traktorists sauc ar vien lielākus ciparus.