Rāda ziņas ar etiķeti ekonomika. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti ekonomika. Rādīt visas ziņas

otrdiena, 2009. gada 7. aprīlis

Laiki mainās

ieradumi paliek

Masu traumatologs
Modrais Modris

Noslēgusies iknedēļas aptauja, ko nu jau tradicionāli rīko uzņēmums Trīs Absolūtas patiesības [3AP]. Uzņēmums minētajā aptaujā centās rast atbildi uz jautājumu - "Kā krīze ietekmē Jūsu paradumus?" Aptaujā piedalījās veseli 20, prātiņā un garā veseli Trobeles pastāvīgie apmeklētāji no visas plašās passaules [pēc jaunākajiem datiem Trobeli lasa pat Alžīrijā] Aptaujas rezultāti redzami zemāk:



Aptaujas rezultāti liecina par vispārējas misijas apziņas veidošanos sabiedrībā, kurā ir nostiprinājusies izpratne par fiskālās politikas nozīmi valstī. Iedzīvotāji spītīgi turpina grimt patērētājsabiedrības amorālajā zampā [85%] un maitā savu veselību uz nebēdu [85%], lai tikai ar dažādu nodokļu palīdzību piedalītos budžeta pildīšanā, tādējādi solidarizējoties ar mazāk aizsargātajām sociālajām grupām. Vientiesība ir uzvarējusi!

Pārējie aptaujas rezultāti ["retāk izeju sabiedrībā, retāk iepērkos"] liecina nevis par izteiktu finansiālo līdzekļu trūkumu, kā tas sākotnēji varētu šķist bet gluži par ko citu - pilnīgi jaunu sociālu fenomenu. Trobele.lv satraukti ziņo, ka publiskajā telpā, masu medijos, bez visādām de[val]vācijām*, finanšu un ekonomiskajām krīzēm, ir pārādījusies konceptuāli svaiga krīze - "sociālā krīze", par kuras raksturu masu mediji sīkākus komentārus nesniedz. Vien' ir zināms, ka tā savās izpausmēs pārspēs divas iepriekšminētās. Iespējams, ka tieši šīs izpausmes formas liedz iedzīvotājiem vēlu vakaros doties ārpus mājām, bet pagaidām tie ir tikai minējumi. No otras puses - šo "krīzi", protams, var uzskatīt par kārtējo masu mediju pīli.

Aptaujas rezultāti liecina arī par masveidīgu naudas aizplūšanu no Latvijas - ja jau nauda netiek tērēta dažādiem patēriņa produktiem, kā arī netiek veidoti uzkrājumi, tad atliek jautāt: "Kur tad tā paliek?"

Uzņēmums 3AP, steidzoties priekšā notikumiem, ir sagatavojis nākamās nedēļas aptaujas jautājumu: Kas Jūsuprāt ir soiālā krīze?
_______________________
*Atgādinājums drošības iestādēm, ka burtu un simbolu salikums - "de[val]vācija* šeit nav lietots kā publiska neuzticības izteikšana nacionālajai valūtai.

svētdiena, 2009. gada 5. aprīlis

Samitu nedēļa

Šonedēļ, kad viens pēc otra, lai svarīgās lietas padarītu pirms drīzajām brīvdienām, notika vairāki globalizēto pasauli raksturojoši pasākumi – NATO 60. Gadadiena un vienlaicīgi tās ģimenes paplašināšanās ar Rietumbalkānu dalībniekiem un ‘globālo līderu’ sanāksme Londona.

Kā jau tradicionāli pieņemts samitu laikā, gan Londonā gan Strasbūrā notika anti-globalizācijas aktīvistu priekšnesumi. Bez tam, Londonas samita dalībnieki (globālie līderi) nonākuši pie vienošanās, ka ir nepieciešams palielināt finansiālo atbalstu augošajām ekonomijām, finanšu resursus, kuri ir pieejami SVF dalībvalstīm, kā arī citiem mērķiem, kopumā injicējot panīkuso ekonomiku attīstībā 1.1 triljonu eiro. Lielbritānijas premjerministrs G. Brauns, nākamās nedēļas svētku noskaņās apgalvo, ka līdz ar šo sanāksmi iesācies ‘new world economic order[1]’. Ko tas nozīmēs manā un Tavā reālajā dzīvē viņš nepateica.

Jāatzīmē, ka līdz šim pieņemts, ka šāda veida pasākumos dzemdina tādus cēlus mērķus, kā, piemēram, “make poverty history[2].” Par spīti tam globālā ekonomika ir nonākusi šodienas situācijā, kad bezdarba līmenis ES valstis pieaug.
Skaidrs, ka tikai ar laiku būs redzams, kādus augļus ir nesis Londonas samits un vai aiz skaistajiem vārdiem slēpjas arī konkrēti efektīvi soļi.
[1] Jauna pasaules ekonomikas kārtība (ang. val.)
[2] Padarīt nabadzību par vēsturi (ang. val.)
Informācijas avoti:

sestdiena, 2009. gada 7. marts

Pavasara vēsmas

Pavasarologs,
Indriķis Acīgais.

Ak jēl! Paveroties pa logu redzamas sīkas, bet skaidras pārmaiņas, kuras liecina par depresīvās sezonas beigām. Jā, nu jau vairs nav jābrauc ar ziemas riepām, putniņi čivina, saulīte patīkami glāsta vaigus ar saviem siltajiem stariem un Parex banka izpārdod pusi sava autoparka. Prīmā! Paskatīsimies kas lācītim vēderā.

Pirmām kārtām uzmanību piesaista "bankas vāģa", kas būtu ekvivalents "tautas vāģim" izvēle, tas ir Subaru. To īpastvars sastāda 2/5 no izpārdodamo skaita. Ir vairāki Lexusi, BMW un Hyundai. Tomēr visinteresantākie ir vairāki spēkrati:

5. 2007. gada TOYOTA Hilux 2.5 - īsts auto, kas noder ikvienam bankas klerkam, lai nonāktu pat visnostākajos Latvjas nostūros, tā teikt tuvāk klientiem.
4. 2007. gada Daihatsu Cabrio Copen. Veiksmīgi darbojoties biržā sakarsusī galva tiri labi dzesējas, ja nolaiž jumtu.
3. 2007. gada Aston Martin COUPE DB 9. Patiesi pieticīga izvēle, pareizais auto, kas sūta klientiem skaidru ziņu, ka viņu nauda tiek lietderīgi izmantota. Tā sākumcena ir 143000 EUR.
2. Polaris Ranger 700XP, kas sakritības pēc arī ražots 2007. gadā ir golfa karts ar iekšdedzes dzinēju un palielinātām caurejamības spējām. Šis dampis sevi pierādīja kā izcilu bankas ziņnešu transportu - mūsu ielu bedrainais reljefs nespēja pārraut informācijas plūsmu starp filiālēm.
1. Un Trobele.lv mīļākais eksponāts ir 2006 DETROIT CHOPPER. Tajā no lidostas tika vesti sindicēto kredītu devēju pārstāvji, kuri pēc brauciena laikā absorbētā trokšņa bija gatavi uz jebkādiem nosacījumiem. Šie motocikli tiek ražoti pēc asūtījuma un katrs ir unikāls, šeit ieskatam viens no šīs firmas ražojumiem:


Visu iepriekš redzēto apkopojot ir saprotams, ka mēs dzīvojam patiesi brīnumainā pasaules nostūrī. Šeit likumi un morāles normas, veselais saprāts un atbildības sajūta iet pavisam citu ceļu. Ja Šveicē kādas bankas īpašnieks sāktu vizināties kaut vai ar mums tik pierasto Porsche Cayenne, tad lielākā daļa noguldītāju nākošajā dienā izņemtu savus noguldījumus un dotos pie tāda banķiera, kurš palielinās viņu noguldījumus, nevis savu personīgo kontu. Līdz tādam domāšanas modelim mums, sabiedrībai kā kopumam, vēl ir laikam jāizaug. Tikmēr varam mierināt sevi ar domu, ka esam unikāli un neparasti, ka tūristi no rietumvalstīm stāv atplestām mutēm Vecrīgā, jo tie nekad nav redzējuši uz ielas noparkotu Masserati spēkratu. Tikmēr putniņi čivina un pavasaris tuvojas deviņjūdžu zābakiem...

___________________________________________________________________
Parex Bankas izsoles saraksts

pirmdiena, 2009. gada 19. janvāris

Ledus laikmets Latvijas ekonomikā -mēs pingvīni.

UJPP
Ultra Jauns Poh-Popujists

Latvijas valdība ir “veiksmīgi“izstrādājusi un sākusi ieviest dzīvē Ekonomikas stabilizācijas plānu (ESP). Rodas daži jautājumi - ko šis plāns stabilizē, un kādas sekas tam var būt?
Sākumā jāatbild uz jautājumu, kāpēc mēs maksājam nodokļus – lai valsts un pašvaldība var nodrošināt sociālo pakalpojumu paketi, ko privātuzņēmēji nespēj vai negrib nodrošināt:
1. pensijas un sociālie pabalsti;
2. sociālā aprūpe, medicīnas pakalpojumu;
3. pilsoņu drošības nodrošināšana policisti, armija;
4. utt,

Tātad, ja valsts palielina nodokļu slogu, eventuālu mums vajadzētu saņemt lielāku vai kvalitatīvāku sociālo pakalpojumu paketi. Savukārt, ja valsts samazina birokrātiskā aprāta lielumu un atalgojumu, mums būtu jāmaksā mazāk nodokļu.
1.Jo mazāki nodokļi, jo lielāka uzņēmēju aktivitāte - vairāk darbavietu un ilgtermiņā lielāki nodokļu ieņēmumi.
2.Jo lielāks ir nodokļu slogs, jo vairāk darbinieku valsts var algot un lielākas naudas no valsts darbiniekiem un pasūtījumiem nonāk atpakaļ tirgū un tas viennozīmīgi veicina ekonomisko aktivitāti.
Tātad iespējamās sekas birokrātiskā aparāta un atlikušo birokrātu algu apcirpšanai, papildus tam, ka nodokļu slogs palielinās, ir strauja pirktspējas krišanās patērētāju vidū un ļoti daudzu privātuzņēmēju bankrots. Tam sekos milzīgs bezdarbs (iespējams pat ap 25%) un ekonomiskā Ledus laikmeta iestāšanās Latvijā.
(URĀ!!! mēs būsim īsti ekonomiskie PINGVĪNI.)


Ko darīt, lai neiestātos ekonomiskais ledus laikmets Latvijā un mēs nekļūtu par pingvīniem? Manuprāt veicamo darbību klāsts ir milzīgs, tas nav aprakstāms vienā blogā, bet ir iespējams ieskicēt veicamos darbus. Dažās jomās tas pārklāsies ar lielā Pingvīna piedāvātajām darbībām, dažās ies pilnīgi pretēji, bet manuprāt tas ir tas darbību kopums, kas būtu jāveic, lai mēs nenonāktu vietā, ko angļi sauc par “asshole”, un pats paradoksālākais - tur nebūs silts.

Nodokļu politika.
1. Samazināt PVN no 21% uz 15 % (ir strauji nepieciešams palielināt naudas kustību tirgū);
2. Samazināt nodokļu slogu, kas ir saistīts ar uzņēmēja izmaksām algojot darbinieku, līdz tādam līmenim, ka, ja uzņēmums maksā darbiniekam pateicības no dividendēm, tas līdzinās tām pašām izmaksām, kā maksājot visu oficiāli (ir jāpanāk, lai visiem uzņēmumiem būtu vienādi spēles noteikumi);
3. Piešķirt nodokļu brīvdienas tiem uzņēmumiem, kas ir nonākuši objektīvās finanšu grūtībās (lai netiktu papildinātas bezdarbnieku rindas un tas papildus negultos uz nodokļu maksātāju pleciem tiešā veidā);
4. Jāizveido mehānisms, kā atvieglot jaunu privātuzņēmēju rašanos, dažāda vieda pirmā vai pirmo gadu nodokļu brīvdienas un citi mehānismi (lai tie cilvēki, kas zaudējuši darbu nevis izvēlētos zagt vai laupīt, bet gan uzsāktu privātuzņēmējdarbību).

Valsts pārvalde.
1. Krasi samazināt valsts aģentūru skaitu, pavienojot, pārdalot un sadalot izpildāmās funkcijas, dažu aģentūru izpildāmos uzdevumus kā valsts pasūtījumus nodot privātuzņēmēju rokās (lai samazinātu uzskaites, grāmatvedības, telpu īres, IT infrastruktūras uzturēšanas un citus izdevumus);
2. Ieviest informāciju tehnoloģijas, lai atvieglotu, vienkāršotu un automatizētu veicamos darbus (tas ļaus samazināt darbinieku un telpu izmaksas);
3. Valsts pasūtījumiem veidot tiešām caurspīdīgus konkursus, lai novērstu valstī negodīgus konkursa rezultātus;
4. utt

Tiesību sargājošās iestādes un kriminālā atbildība.
1. Jāizveido sistēma, kā ātri atrast un atklāt naudas atmazgāšanas shēmas, palielināt sodus tiem cilvēkiem, kas organizē un piedalās naudas atmazgāšanās shēmās - vismaz līdz tādam līmenim, kā par piedalīšanos masu nekārtībās (eventuāli samazinātos naudas atmazgāšanas gadījumi);
2. Jāuzsāk pārbaudes notikušajos lielāku un mazāku Latvijas valsts uzņēmumu privatizācijas procesos, lai noskaidrotu to leģitimitāti un sauktu pie atbildības tos cilvēkus, kas ir bijuši tur iesaistīti (ir nepieciešams pārskatīt Latvijas miljonāru sarakstu, lai nākotnē negodīgiem cilvēkiem nebūtu vēlme izmantot savu dienesta stāvokli vai pazīšanos);
3. utt

Kopsavilkums.
Protams, manis piedāvātās izmaiņas nav ideālas un daudzi noteikti teiks - populisms vai suņa murgi, jo veicot kaut daļu no šīm izmaiņām ir nepieciešamas investīcijas, bet valstij naudas nav. Protams, lai veiktu kādas izmaiņas, ir nepieciešams veikt sīku un ļoti profesionālu izpēti par konkrēto izmaiņu lietderību un makroekonomisko efektu tautsaimniecībā, bet alternatīva - "nothing special" - Latvijā ekonomiskais ledus laikmets un mēs pingvīni.

ceturtdiena, 2008. gada 4. decembris

Parādu matemātika 2

Vai vajadzēja glābt Parex'u? (turpinājums)


Vice-Spekulants
Modrais Modris


Latvijas pārvalde nebūtu Latvijas valsts pārvalde, ja tās veiktās darbības pagātnē neatstātu dziļi sāpīgas sekas mūsdienās tikai ar to mazo piebildi - veiktās darbības nemaz nav tik senas. Runa, protams, atkal būs par Parex'u.

Situācija ārkārtīgi atgādina mēģinājumus pieliet cauru spaini, jo, pirmkārt, valsts ir uzņēmusies svešas parādsaistības, otrkārt, naudas aizplūšana no bankas turpinās. Kā liecina Neatkarīgajā rīta avīzē publicētā informācija - no Parex bankas pēdējo 17 dienu laikā ir aizplūduši 260 miljoni latu. Tas, protams, ir, neņemot vērā faktu, ka valdība šajā projektiņā burtiski iegāza 200 miljonus latu. Divi simti miljoni latu, kas nu ir "ierakstāmi skurstenī". Projekta kopējā bilance: mīnuss 60 miljoni. Maksātājs: iedzīvotāji.

Īsam kopsavilkumam: izskatās ka ielāpi arī turpmāk būs mazāki par caurumiem. Tāpēc starptautiskās aģentūras Fitch Ratings aplēses par aizdevumu nepieciešamību 13 miljardu apmērā varbūt nemaz nav tik nereālas.