Baznīcas galva. No kurienes tā aug?

Jeb: kur lai rauj dievbijīgu KGB-ešņiku?

Pārzemīgo lietu speciālists
Jezups Dropings

No neatkarīgiem avotiem ir saņemta ziņa, ka jaunā Viszemes Metropolīta personība joprojām nav noskaidrota, jo šajā jautājumā trūkst Krēmļa, atvainojos, Gozdumas šefa viedokļa.

Pie Kaimiņu Federatīvās Republikas stūres ir nolikts cilvēks ar daudznozīmīgo vārdu Zemesmīlis Lāčotājs (Demetrijs Medvedzs). Viņa aizbildnis, tagadējais Premjers, ir gremdējies kopā ar visu daudzkrāsaino kaimiņu nāciju sērās. Jocīgi? Nepavisam. Viņa augsto pieri izvagojušas rūpju rievas, jo nu viņa (un viņa kompanjona) priekšā ir kā no zila gaisa nokritis steigšus risināms uzdevums, jo tukša vieta stāvēt ilgi nedrīkst - jaunais arhipops jāizvēlas pusgada laikā. Varētu likties, ka Miervaldim Ceļiniekam (Vladimiris Pūķins) ir jāsavieno gandrīz pretējas lietas, tādēļ neoficiālā apritē ir nonācis darba piedāvājums, citēju - "Piedāvājam labi atalgotu darbu uzcītīgam, paklausīgam un pieredzējušam iekšlietu darbiniekam ar augstām pielāgošanās spējām, ticību pārdabiskajam, kā arī lieko svaru un kuplu sejas apmatojumu. Pieredze klerā tiks uzskatīta par priekšrocību." Varu vien novēlēt panākumus meklējumos, jo pretējā gadījumā sanāks tā kā ar Rietumu baznīcas galvu - ievēlēs vēl izšķērdīgu bezpartejisko ar dzelžainu vērtību pasauli.

Kaimiņzemes problēmas sakne meklējama tajā apstāklī, ka izbijušie popi-kolaboranti lielajā vairumā bija sādžu izlūki, baznīcas galvgalim nebija īpašu iemeslu mīlēt kompartiju (nacionalizētās zemes, muižas, saspridzinātā Katedrāle pāri upei Maskvai utt.). Bet tāds baznīcas galva ne vien vieno nāciju, bet arī var svārstīt tās domas, nomierināt prātus vai uzturēt vienojošu pozīciju pret citām konfesijām.

Mēs turēsim roku uz notikumu pulsa, skatīsimies, kā tas beigsies un mēģināsim kopīgi saprast, kurš būs beigās guvis izdevīgumu.