aloha Latvijā...

Mums ir vajadzīga tikai uzvara!

Šodiena ir iesākusies ar tādiem visai nepatīkamīem laikapstākļiem un ar tik pat cerīgām prognozēm par Latvju zemes nākotni. Tā domājot par jaukajiem laikapstākļiem un Jums lasītāji saņēmos un secināju, ka jāuzraksta kāda rindiņa.
Par mūsu valstiņas gaišo nākotni runājam mēs visi - virtuvēs, darbā ar kolēģiem utt. jebšu atgriežamies pie vie virtuves demokrātijas, kas bija mums raksturīga 80.gados. Pie otrā cēliena "virtuves demokrātijas" pamatiem, kas nu ir paplašinājušies ar e-vidi un mūsu visu skricelējumiem latvju mājsaimnieces ar strādniekiem reizēm izrādās pievēršas arī kādiem aktīvākiem demokrātijas veidiem - piemēram "bruģa demokrātijai". Bet neba par to mums būtu jārunā. Brīžos kad samazinās pieeja dažādu krāsu papīrīšiem (naudai) būtu laiks pārdomāt par mūsu individuālo atbildību savu ģimeņu un valsts priekšā. Tā nu ir sanācis, ka pārmetam atbildības trūkumu 100 "gudrajām" galvām, bet mūsu pašu līdzdalība politiskajos procesos aprobežojas ar bruģa vai virtuves deomkrātijas metodēm. Atgādinu viesiem - mēs ne tikai drīkstam paust savu viedokli (kas var arī nesakrist ar pārējo sabiedrību), bet tas ir mūsu pienākums pirmām kārtām jau pret sevi un sev tuvajiem, otrām kārtām pret sabiedrību un valsti kopsumā.
Lai arī sevi uzskatu par samērā aktīvu iedzīvotāju, kas savu iespēju robežās piedalās politiskajos procesos ne tikai ar vārdiem es arī vēlētos aicināt visus cilvēkus atcerēties, ka pašreizējās situācijas mainīšana vistiešākā veidā ir atkarīga no mums un ne tikai no Pētera vai Jāņa, kas gozējas kādā Jēkaba ielas namā. Mēs protams varam visu prasīt no 100 "gudrajiem", bet es domāju, ka tā mēs varam palaist garām to sarkano līniju, kuru pārkāpjot vairs nebūs mūsu valstiņas kā mēs viņu šodien uz kartes redzam.

jauku dienu vēlot
Jūsu politproktologs

Jefistāfijs Spalva

Dažādā vienādība

Nost ar negatīvismu!*

Mediju analītiķis
Modrais Modris

Slavenā izteiciena autors par lielajiem meliem Jozefs Gēbels ir bērns salīdzinot ar mūsdienu masu medijiem.
Runa ir par mediju tehnoloģijām - diskursa veidošanu un tā iebarošanas stratēģijām plašākai auditorijai. Šeit nu tīri vietā būtu diskursa definīcija:

Diskurss ir ideju sistēmas vai zināšanas "ietērptas" [izteiktas] specifiskā vārdu krājumā. Pēc šīs "zupas" uzsildīšanas, diskurss tiek servēts uz mediju šķīvja [tai skaitā grāmatu u.c. mediju veidos]. Tādējādi diskurss savā ziņā vai nu atbalsta vai arī konfrontē formālo varu.

Lai nu visiem viss būtu pilnīgi skaidrs - diskurss ir informācijas ķīselis, kas kopumā cilvēkiem diezgan labi "iet pie dūšas", ja vien nepārēdas. To var kopumā teikt par Latvijas medijos valdošo negatīvismu. Turklāt, šis negaršīgais ķīselis kļūst arvien monolītāks - patērētājam veidojas mānīgs priekšstats par "it kā" vienotu negatīvu diskursu. Šajā gadījumā pat nav svarīgi paši politiskie notikumi, kas veicinājuši negatīva informācija lauka izveidi, bet gan mediji un viņu neapzināti [?} savārītie našķi.

Uzmanīgāks ierindas pingvīns varbūt pamanīs, ka patiesībā šī vienotā diskursa autori ir nevis buntīte skribentu, bet varbūt viens vai divi censoņi, kas par saviem 200% mēģina aizpildīt informātīvo lauku. Pārspīlējums, protams, bet ideja kopumā veļas uz to pusi.
Viens no tipiskākajiem piemēriem mānīgi vienotā diskursa veidošanā ir Māris Zanders, kurš paspēj uzstāties radio rīta raidījumā "BB Brokastis" un iesaistjies neskaitāmos mediju projektos - TV24, žurnāla Kapitāls redaktors, žurnāla "Nedēļa" galvenais redaktors, saistīts ar LNT, TV3, Rīgas Viļņiem, TVNET.lv utt. Gods un salva tik centīgam žurnālistam, tomēr ierindas pingvīns ne vienmēr saprot, ka ievadā minētais ķīselis, kurš nāk no dažādiem traukiem patiesībā ir smelts no viena katla.

Rezultātā mums veidojas mākslīgs plurālisms jeb viena cilvēka demokrātija. Šāda viena cilvēka mediju stratēģija, kas rada priekšstatu par bezgalīgu viedokļa "vienādību" iespējams ir jauna parādībā, bet viennozīmīgi neliecina par viedokļu dažādību. Autors nevēršas pret konkrēto visur-esošo-žurnālistu, drīzāk pauž bažas par ierindas pingvīnu spēju atšķetināt realitātes atspulgus brokastu piena glāzē pie dienišķā laikraksta.

_________________________
* Raksta nosaukuma sakrītība ar kādas politiski-impotentas partijas jauniešu organizācijas saukli ir tikai nejauša sakritība.

Intervija ar DP darbinieku.

Trobele.lv ziņu
dienests piedāvā

Krīze bez pamata

Ar vārdiem Rīgā, ar darbiem Briselē.

Vecākais sociālantrapologs
Modrais Modris

Apstākļos, kad mūsu sabiedrība nu jau sāk aprast ar domu par policejiskas valsts iezīmju veidošanos, mēģināsim sniegt īsu recepti kā vidējam latvietim/latviānim* pat neesošas krīzes apstākļos kļūt stāvus bagātam.

Runa ir par baumu izplatīšanu par valsts finanšu stabilitāti dažādos sociālajos tīklos, izmantojot visus Jums pieejamos resurus. Gadījumā, ja Jūs esat kādas grupas viedokļa līderis (piemēram, augstskolas lektors vai mūziķis) šī recepte strādās it īpaši labi.

Tātād recepte jeb "Idiots Guide to Wealth":

Pirmais solis. Izplatiet baumas - neatkarīgi no to satura un mērķa. Jo vairāk baumu Jūs izplatīsit, jo lielāka iespēja, ka Jūs kļūsit bagāti.

Otrais solis. Ļaujiet Drošības Policijai sevi arestēt un noturēt izolatorā vismaz likumā paredzēto laiku - 72 stundas. Mēģiniet aresta laikā iegūt pāris rētas - tālākajos tiesas darbos šādi pierādījumi Jums runās tikai par labu.

Trešais solis. Iesūdziet valsti Eiropas Cilvēktiesību Tiesā un ievāciet "augļus" jeb nu jau ierastos 100'000Ls

Veiksmi darbā!

_______________________________
*Latvijas iedzīvotājam

Deva l Vācija*

Individuālo tiesību
lielmeistars
Modrais Modris

Demokrātijas ideoloģijas izplatība ģeogrāfiskajā kartē pēdējās četrās, piecās desmitgadēs ir bijusi bezgala strauja un visaptveroša, pat neraugoties uz šīs ideoloģijas izplatības formām ar Georgu Vili Krūmiņu priekšgalā: "Mēs Jums uzstiepsim demokrātiju!"

Neraugoties uz veiksmīgo demokrātijas teritoriālo izplatību, līdzīgi kā ar mikrobiem, kas ir savairojušies milzīgos apjomos, tā arī demokrātijas koncepts piedzīvo dažādas mutācijas formas. Ar vārdu demokrātija dažādās pasaules malās saprot ar vien konceptuāli atšķirīgākās lietas - tikai brīvais tirgus; tikai mediju brīvība; tikai brīva kapitāla plūsma. Iespējams, ka šāds mutāciju attīstības scenārijs var izraisīt demokrātijas ideju sairšanu - "bulciņa bez ievārijuma pildījuma".
Piemēram, ASV demokrātijas prakse vārda brīvības jomā pieļauj atklātu naida paušanu pret jebkuru reliģisku/etnisku/seksuālās orientācijas grupu, ja indivīdam šāda nepieciešamība ir radusies. Turklāt, indivīds netiek sodīts par šādu darbību, jo tādējādi tiktu ierobežota viena no būtiskākajām viņa personiskajām brīvībā - vārda brīvība.

Būtiski atšķiras Eiropas, tai skaitā arī Latvijas, prakse vārda brīvības jomā - vārda brīvība dažkārt tiek ierobežota mīļā miera labad. Iespējams šis vārda brīvības ierobežošanas process ir saistāms ar atsevišķu nāciju vēsturiski nekontrolējamu vēlmi iznīcināt citas nācijas un nostalģiskām atmiņām par autoritārajiem režīmiem, kas kādreiz valdīja Eiropā.

Lai arī individuālo tiesību piemērojums dažādās valstīs atšķiras, tomēr tas liek uzdot raksta pamatjautājumu: "Vai demokrātija ar ierobežotu** vārda brīvību ir demokrātija?"

Šādu jautājumu liek uzdot notikumi ap baumām par finanšu stabilitāti. Neraugoties uz valdības nepildītajiem solījumiem pagātnē; nesabalansēto valsts ekonomikas attīstību; murgainajām attīstības stratēģijām, kuras tā arī nekad netiek realizētas; grēkāzis nu ir atrasts! Aplausi un skaļi "Urrā!" saucieni drošības iestādēm - mēs esam glābti no finanšu krīzes.

*Raksta nosaukuma līdzība ar vārdu "devalvācija" ir tikai sakritība. Rakstam nav nekāda sakara ar valūtas krišanu un raksts nepauž bažas par lata devalvāciju Latvijā.
**Neraugoties pat uz paustās informācijas saturu jebkādos apstākļos.