Ticības lietu apdeits

Galvu turu vēsumā,
kājas - siltumā.
Jezups Dropings

Turot pirkstu uz notikumu pulsa, mēs apkopojam garīgās sfēras svarīgākos notikumus kopš mūsu pēdējā raksta.

Noticis ir sekojošais - Benis XVI apžēloja dažus grēkā kritušus garīdzniekus, kas licis saviļņoties ēbreju tautības brīvmūrniekiem, jo viens no amnestētajiem resgaļiem izrādījās naciķis, droši vien parējais četrinieks bija: narkomāns, pedofīls, dedzinātājs un korumpators, bet nu nav ko lieki celt neslavu un musināt tautu.

Šis notikums tomēr nobāl otra apjomīgakā notikuma priekšā - kaimiņzemē ir pie garīgās varas nācis jauns komunālmetropolīts ar skatuves vārdu Kirils. Jā - es redzēju, kā visi nemateriālie tēvi sēdēja pie bagātīgi klātiem galdiem greznajā un laicīgajā Krēmļa zālē sānu pie sāna ar kāgēbešņikiem. Skats, tā teikt, ne par kādu naudu nenopērkams. Un galvenais - saskan ar manām prognozēm!

Runājot par naudu - es, kā jau kapitālisma pielūdzējs, negribēju izkrist no aprites un vēlēdamies kaut kā īpaši godināt šādu notikumu virkni, veicu nelielu sevis izgudrotu ritu. Rekomendēju it visiem, tik tiešām palīdz pret ļaunu aci un uzlabo pašnovērtējumu! Sākumā es uzvilku pirmo kārtiņu - baltu surdutu un padomjlaika kedas - un taisnā ceļā devos uz rajona glaunāko zviedrubankas filiāli. Tur, braši paceltu galvu, uzdevu smaidīgai jaunkundzei izmainīt manu likvīdo valūtu (Ls) lūk pret šitādām jēnām (¥):

Diemžēl viņi nebija rēķinājušies ar manu apmeklējumu, līdz ar to mazo nominālu viņiem nebija. Es neapjuku un uzreizes apjautājos, kādas tad valūtas viņiem bija pieejamas - un še tev HAHĀ! par savu skaidro naudu manā ķešā iegūla ne mazāk krāsainais Baltkrievijas rubulis! Tiem, kuri neziņā dzīvo, un nav acīs Lukaša naudu taustījuši:

Tagad, kad mani uzkrājumi ir pārvērsti veiksmīgos valūtu noguldījumos, mans sirdsmiers ir sasniedzis neaptveramas augstienes. Aptuveni Ķirsonkalnu. Neviena sekta vai baznīca nav spējusi man nodrošināt tadu katarsi, kādu sniedz drošības sajūta par naudas lietām. Tādās reizēs man labpatīk sevi iztēloties par mazo Sorosu.

Aссимиляция двурукая*

Jebšu - divkosīgā pielāgošana.

Par jaunumiem
kultūras daudzveidības laukā
ziņo Jezups Dropovičs

Ir beidzot atnākusi tā diena, kad viens no mūsu aktīvākajiem politikāņiem ir izdarījis kaut ko ievērības cienīgu, proti, apņēmies to izdarīt. Mūsu mīļotās valsts prezidents, proti, viņa ekselence Valdis Zatlers grasās sveikt svinīgā runā Latvijas pareizticīgo kopienu sakarā ar viņu Ziemassvētku iestāšanos. Piebildīšu, ka pēc daudzu ekspertu domām, nozīmīgu daļu no aptuveni 300 000 lielās pareizticīgo kopienas veido krievvalodīgie pilsoņi un nepilsoņi. Nezinu kā viņi līdz šim iztikuši bez uzrunām, bet ceru, ka svētki viņiem būs daudz gaišāki.



Tagad atliek vien gaidīt divpusēju nacionālistu reakciju - TB/LNNK bļaus, ka principu neievērošana novedīs pie dižās latvju kultūras pagrimuma, toties boļševiki varēs uz sētām rakstīt "праздник хорош без Затлъерса**". Secinājums paliek viens, šis strīdīgais solis ir sperts pretim vienotībai, ceru, ka laika gaitā Zatlers neaizmirsīs arī tādus nozīmīgus notikumus mazo kopienu garīgajā dzīvē, kā Hanuku (jūdaistu svētki, kuri šogad iekrīt12.12-29.12) vai scietoloģijas pamatlicēja (Lafayette Ronald Hubbard) dzimšanas dienu 13. martā.

Vēl viena neskaidrība, te būs darbiņš Neskaidro Jautājumu Īpašo Uzdevumu Kājinieku Policijai (benzīnam naudas ta nav) - vai rītdienas runa būs krieviski un ar latviešu subtitriem, vai otrādi. Ja krieviski, tad es gribētu zināt, kādā valodā tiks sveikti krišnaīti un jūdi, un visi pārējie.

_________________
*divkosīgā asimilācija
**svētki ir labi arī bez Zatlera

Brīnumainas lietas

...jeb kā taisa naudu ar galvu

Vecākais analītiķis
ārējās un iekšķīgās lietās
Jezups Dropings

Kas ir tv-diskusija?
Tie ir vairāki cilvēki, kas nekontrolēti bļauj viens pāri otram, un tas, kurš bļauj visskaļāk pārstāv pareizo viedokli.

Tā varbūt nenotiek demokrātijas cietoksnī Latvijā, toties līdzīgas ainas ir novērojamas nemaz ne tik tālajā un atpalikušajā Polijas Žečpospoļitā, kur politisko atmosfēru līdz baltkvēlei novedis joprojām amatā esošais (bez vairākuma atbalsta) prezidents. Viņa cilvēki bīda projektiņu par desmitās tiesas proncipa ievērošanu. Tas ir šausmīgi sens "likums", kurš nosaka, ka viens no saviem desmit latiem ir jāziedo baznīcai. Zinu, ko jūs padomāsiet - sviests pilnīgākais, bet jāņem vērā, ka Vācijā visi reģistrētie ticīgie 10% no saviem nodokļiem automātā nopludina taukvēdēru kontā, tātad piemērs ir visai labs un civilizēts. Un kārdinošs. Viss būtu jauki, ja vien Polijā desmito tiesu nebūtu paredzams smelt no kopīgā nodokļu maksātāju katla. Jums iespējams pat nepietiktu iztēles, lai iztērētu kaut pusi no šīs summas. Ja projekts tiks tālāk, tad naudiņas viņiem pietiktu kādiem trim Stikla Kalniem un vienam Makanam Iekārtajam Tiltam.. katru gadu.

Tādas lietas var notikt vienīgi valstī, kurā cilvēki redzot absurdu, tā vietā, lai ko mainītu, nolaiž rokas un klusībā ķiķina. Apņirgti tiek pilnīgi visi, gan idejas aizstāvji, gan pretinieki.

Tādas lietas notiek valstī, kurā neviens neārstē trakus fanātus, bet ļauj viņiem vēlēt un ievēlēt savējos..

Kāpēc par to būtu jādomā? Mani personīgi biedē tas, ka kāds no Latvijas varasļaudīm, pas dies, pats metrs Pujāts, izlasīs šo rakstiņu un smelsies ideju jauninājumiem mūsu paputējušās valsts nodokļu politikā.