Politkulturologs
Modrais Modris
Modrais Modris
Jau otro dekādi Latvijas politiko floru var raksturot ar divu konceptu palīdzību: poltiskā fizkultūra [zināma arī kā bezkultūra] un optiski-politiskās ilūzijas.
Ar politisko fizkultūru jāsaprot pārlieku liela politiskā aktivitāte un vēlme visur piedalīties. Kā viens no spilgtākajiem fizkultūras censoņiem un rekordistiem šeit minams Dainis Turlais, kurš līdz šim ir paspējis nomainīt aptuveni 6 politiskās identitātes (Demokrātsikā partija „Saimnieks”, PCTVL, Tautas Saskaņas Partija, bezpartejiskais, Latvijas Pirmā Partija un LPP/LC). Pie politisko fizkultūristu jeb divkošu bandas pieder arī tādi paraugi kā ex-jaunlaicēni, kas vēsu prātu un vieglu sirdi lauza baznīcā doto solījumu par atteikšanos no mandāta, gadījumā, ja tie pametīs partiju „Jaunais Laiks”, Protams, gadījumos ar ateisma piešprici šāda izrīkošanas var šķist tik vien kā bezgaumīgs joks, tomēr pat ateisti ievēro zināmas ētikas normas (piemēram, mēģina nemelot).
Kopumā politisko fizkultūristu paraugu Latvijas politikā ir bezgala daudz.
Grūtāk ir skaidrojams optiski-politiskās ilūzijas koncepts, jo kā jau jebkura ilūzija tā ietver zināmu devu apmāna un pašapmāna. Īsumā optiskā ilūzija ir optisks fenomens, kas rodas maldīgas vizuālā attēla uzteres rezultātā. Šo mānīgo uztveri raisa redzes un smadzeņu darbības īpatnības, kā arī pats attēls, kas ir „sagatavots” minēto īpanību atraisīšanai.
Neliels optiskās ilūzijas piemērs:
Ar politisko fizkultūru jāsaprot pārlieku liela politiskā aktivitāte un vēlme visur piedalīties. Kā viens no spilgtākajiem fizkultūras censoņiem un rekordistiem šeit minams Dainis Turlais, kurš līdz šim ir paspējis nomainīt aptuveni 6 politiskās identitātes (Demokrātsikā partija „Saimnieks”, PCTVL, Tautas Saskaņas Partija, bezpartejiskais, Latvijas Pirmā Partija un LPP/LC). Pie politisko fizkultūristu jeb divkošu bandas pieder arī tādi paraugi kā ex-jaunlaicēni, kas vēsu prātu un vieglu sirdi lauza baznīcā doto solījumu par atteikšanos no mandāta, gadījumā, ja tie pametīs partiju „Jaunais Laiks”, Protams, gadījumos ar ateisma piešprici šāda izrīkošanas var šķist tik vien kā bezgaumīgs joks, tomēr pat ateisti ievēro zināmas ētikas normas (piemēram, mēģina nemelot).
Kopumā politisko fizkultūristu paraugu Latvijas politikā ir bezgala daudz.
Grūtāk ir skaidrojams optiski-politiskās ilūzijas koncepts, jo kā jau jebkura ilūzija tā ietver zināmu devu apmāna un pašapmāna. Īsumā optiskā ilūzija ir optisks fenomens, kas rodas maldīgas vizuālā attēla uzteres rezultātā. Šo mānīgo uztveri raisa redzes un smadzeņu darbības īpatnības, kā arī pats attēls, kas ir „sagatavots” minēto īpanību atraisīšanai.
Neliels optiskās ilūzijas piemērs:
Mazajā eksperimentā inversās krāsas attēlam nomainot melnbalto, uz brīdi (relatīvi ½-1 sekundi) rodas iespaids, ka attēls ir krāsains; nofokusējot redzi top skaidrs, ka attēls tomēr ir melnbalts.
Attiecīgi optiski-politiskās ilūzijas kocepta pamatā ir politikāņu raisīti maldinoši „attēli” priekšvēlēšanu laikā, kas, savukārt, vēlētāju „greizās” uztveres rezultātā rada vēlētājiem optiski-politisku ilūziju par saulaino nākotni.
Protams, vainīgi nav tikai politikāņi, bet arī klusi blējošais vēlētājs, kurš ļaujas ne tik vien apmānam, bet pat pašapmānam - konstruējot savā prātiņā iedomātu politisko realitāti.
Būtībā ar optiski-politisko ilūziju palīdzību politikāņi ir spējīgi panākt vēlētāju ticību tukšiem solījumiem priekšvēlēšanu laikā. Tipiskākais gadījums ir Tautas Partijas apšaubāmā uzvara 9. Saeimas vēlēšanās. No partiju stratēģijas viedokļa optiski-politisko ilūziju vienīgais mīnuss ir to īslaicīgais efekts. Tomēr pie apstākļiem, kad aitu, atvainojos - vēlētāju politiskā atmiņa ir labi, ja pusgads domājams, ka optiski politiskās ilūzijas turpinās spēlēt lielu lomu arī šī gada pašvaldību vēlēšanās. Piemēri nav tālu jāmeklē: TB/LNNK jau atkal spiež uz vecajām etnopogām, laikā, kad tautsaimniecība iet tūtē:
Nu, ļoti vērtīgi...
Attiecīgi optiski-politiskās ilūzijas kocepta pamatā ir politikāņu raisīti maldinoši „attēli” priekšvēlēšanu laikā, kas, savukārt, vēlētāju „greizās” uztveres rezultātā rada vēlētājiem optiski-politisku ilūziju par saulaino nākotni.
Protams, vainīgi nav tikai politikāņi, bet arī klusi blējošais vēlētājs, kurš ļaujas ne tik vien apmānam, bet pat pašapmānam - konstruējot savā prātiņā iedomātu politisko realitāti.
Būtībā ar optiski-politisko ilūziju palīdzību politikāņi ir spējīgi panākt vēlētāju ticību tukšiem solījumiem priekšvēlēšanu laikā. Tipiskākais gadījums ir Tautas Partijas apšaubāmā uzvara 9. Saeimas vēlēšanās. No partiju stratēģijas viedokļa optiski-politisko ilūziju vienīgais mīnuss ir to īslaicīgais efekts. Tomēr pie apstākļiem, kad aitu, atvainojos - vēlētāju politiskā atmiņa ir labi, ja pusgads domājams, ka optiski politiskās ilūzijas turpinās spēlēt lielu lomu arī šī gada pašvaldību vēlēšanās. Piemēri nav tālu jāmeklē: TB/LNNK jau atkal spiež uz vecajām etnopogām, laikā, kad tautsaimniecība iet tūtē:
Nu, ļoti vērtīgi...
2 komentāri:
Jā, vēlētāji ir sašutuši, nokaitināti un izmisuši vienlaicīgi... laba augsne, lai sajauktu galvas. Tās būs vienas pamatīgas vēlēšanas.
a eta at kuda? hehe
labi :)
Ierakstīt komentāru