otrdiena, 2009. gada 13. janvāris

Piketa gaidās

Mediju analītiķis
Modrais Modris


Mūsdienu mediji pat tik saviļņojošu un intīmu mirkli kā tautas izkliegtu sāpi par savu priekšstāvju neizdarību ir pārvērtuši viegli sagremojamā tiešraidē.

Turpat Neatkarīgās slejās kāds kārtējo reizi izaicināja likteni ar mums jau tik pazīstamo DP:



Papildināts [20:43] Rīgā pie Saeimas miermīlīgie pingvīni ar pusķieģeļiem vieš caurvēju Saeimas telpās.

Nemieri Vecrīgā plešas plašumā. Pa ielām ripo municipālās policijas mašīnas un kā ziņo oficiālie mediji Policija padevās plkst. 20:46

Papildināts [21:03] - Rīgā izlaupīts Latvijas Balzāma veikals. Protestētāju rīcība kļūst neviennozīmīga - viņi sāk pieprasīt eklērus.

Papildināts [21:28] - Polcija ir atguvusies. Doma laukums atkarots.



Papildināts [21:57] Situācijā kopumā Rīgā vērtējama kā "nothing special".

pirmdiena, 2009. gada 12. janvāris

Aukstais karš

Valsts iepirkumu pētītājnieks
Modrais Modris


Vispārējās histērijas un grandiozā tautsaimniecības šļūciena pa reni laikā, cīņai kājās ceļas valsts nodrošināti ierēdņi. Viņi, acīmredzot, sāk gatavoties krīzes apkarošanai. Aukstajam karam.

Runa ir par Alūksnes rajona podomes izsludināto karu... (atvainojos)... iepirkumu, kura ietvaros padome vēlas sporta kompleksa vajadzībam iegādāties sniega lielgabalus. Lieki piebilst, ka ziemas laikā, kad sniegu var gūt par pliku velti, šādas ierīces nepieciešamība ir apšaubāma. Tomēr uzticoties ierēdņu godprātam un tālredzīgumam valsts lietās, Trobele.lv meklēja valstiskos motīvus šī iepirkuma rīkošanā.

Un šādi motīvi arī tika atrasti. Līdzīgi kā vienā no aizokeānijas valstīm, kurā bieži tiek izsludināts karš* pret dažādām sociālām parādībām, acīmredzot, arī Latvijā sāks piekopt līdzīgu stratēģiju. Domājams iepirkums slēpj cēlus mērķus - gatavošanās karam pet krīzi (War on Crisis!). Lai slava Alūksnes Rajona Padomei par Latvijas ekonomikas glābšanu!

Trobele.lv ar prieku paziņo, ka šī gada 18.novembra militārajā parādē krastmalā, Rīgā mūsu diviem tankiem pievienosies vēl viens kaimiņvalstu iebiedēšanas mega-rīks - sniega lielgabals.
____________________________________
ASV - "War on homelessness"; "War on poverty"; "War on terror" utt.

sestdiena, 2009. gada 10. janvāris

Briestošais stulbums

pūļa psihologs
Indriķis Acīgais

Vakardien visu ziņu virsrakstos vīdēja ziņa par kāda individa, vai grupas aicinājumu uz nekārtībām lielā piketa"Pret visu" laikā 13. janvārī, Doma laukumā, kurs rīkots pēc "Sabiedrība citai politikai" iniciatīves.

Šajā sakarā manu prātu satrauc viena lieta. Tie nav patiesie motīvi pasākuma organizēšanai, sabiedrības nokaitinājuma mērīšana vai noteikumu par speciālo līdzekļu veidiem un lietošanu atsvaidzinājums, kurš veikts vakardien. Mani arī neinteresē psihiskās nelīdzsvarotības pakāpe tām personām, kuras aicina uz nemieriem. Mani satrauc pati doma par nemieriem. Tā stulbuma deva jau pašas idejas saknē.



Pielietojot kripatiņu veselā saprāta var izlobīt to, ka demolēšana situāciju valstī neuzlabos. Līdzpilsoņu kredītu slogs nepaliks vieglāks, ja viņu mašīnas, veikali, reklāmas stendi un ēkas tiks apskādētas. Krīze nesamazināsies bojājot koplietošanas telpas vai piespiežot policiju lietot speciālos līdzekļus, par kuriem maksājam mēs paši.

Tādēļ pievienojos prezidenta aicinājumam nepakļauties šīm provokācijām. Turpināsim mūsu hokeja fanu tradīciju visu darīt skaļi, ar glanci un izdomu, bet bez vardarbības. Ja redzam, ka kādam padomā kas nelāgs, tad kolektīvi nomierinam šo personu. Ja persona nesaprot mūsu degsmi pēc miermīlīguma, tad pavadam šo personu aiz rociņas pie tuvākā policista. Šo rakstu arī beigšu ar novēlējumu - lai mums miermīlīgs pikets.

____________________________________________________________________
Noformējumam izmantota Ausekļa Baušķenieka glezna "Pikets"

Jezga uz bruģa

pilsētvides okšķeris
Indriķis Acīgais

Pagājusī nedēļa Vecrīgas ielās pagājusi neierasti un drīzāk trauksmaini. Kā jau tika ziņots, kopš jaunā gada iebraukšana Rīgas sirdī ir atļauta ikvienam. Par vecajiem laikiem vien liecina ar melniem miskastes maisiem notītie automātisko barjeru ģindeņi, kuri, komplektā ar noplukušajiem šķietami pelēkās krāsas sargu būceņiem, rada demilitarizētas zonas noskaņu iebraucot ar bruģi noklātajā pilsētas daļā. Katrs, kam nebija slinkums, izmantoja iespēju, dusmīgu kājāmgājēju skatienu pavadīts, ar savu auto izbraukt šāurās ieliņas. Eksistēja pat vairākas iespējas, kā, nepārkāpjot CSN*, apbraukt korķus caur vecpilsētu. Tomēr varasiestādes pārgrupējās un nolēma pārņemt kontroli pār situāciju.

Talkā nāca draudzīgais pašvaldības policijas kolektīvs, kurš tad aktīvi darbojās, lai situāciju mainītu. Ar lepnumu jāatzīst, ka ar uzdevumu viņi tika galā - haosu noorganizēja pamatīgu. Tik daudz mirgojošu zilu lampu katrā Vecrīgas sānielā, kā arī tik ātri un agresīvi braucošus automobīļus, lai arī trafarētus, pat sirmākās galvas nespēj atsaukt atmiņā. Jāuzteic arī komunikācijas spējas un savaldība. Jau tā apmulsušos un dezorientētos autovādītājus pašvaldībnieki apveltīja ar skaļām lamām un epitetiem kāds tika veltīts kādai daiļā dzimuma būtnei "tu stulbā govs un kur tu tagad sataisījies braukt?!". Dusmīgo seju maskas bija izvilktas no atvilknēm un blociņi ar soda taloniem droši iegūla spēcīgajās un uztrennētajās rokās, gatavi izrakstīšanai bez vilcināšanās. Arī uzņēmumu vadītāji ir neapmierināti ar radušos situāciju - piegādes firmas ir atteikušās piegādāt preci, jo šoferi nevēlas zaudēt autovadītāja apliecības. Jāsaka, ka situācija atgādināja grotesku medību ainu.

Uz apvāršņa arī ir parādījusies cita problēma - drošība. Ugundzēsēji jau pauduši sašutumu par izmaiņām. Plānotie un jau esošie saraktie stabiņi būtiski apgrūtina dienestu nokļūšanu uz notikuma vietām. Un tas ir biedējoši, jo ēkas Vecrīgā ir sabūvētas cieši blakus, kas palielina risku ugunsgrēka gadījumā. Tas pats attiecas uz ātro palīdzību. Varasiestādes taisnojas, ka automātiskie stabiņi maksājot pārāk dārgi. Taisnība ir, ja ņemam vērā Latvijas realitāti, kur, lai iepirktu šādus stabiņus, ir jāizveido draudzīgs uzņēmums, kurš importēs tos, tam sekos valsts aģentūras "Trīs jaunie stabi" izveide, caur kuru tad arī tiks veikts dotais iepirkums., parakstot izdevīgu līgumu par piegādi ar augstākminēto importētāju. Tā jau tā cena uziet augšā, lai gan sākumā tā nemaz tik liela nav, it sevišķi ja ņem preci vairumā. Beztam nav jau jāveido automātisko stabu virtenes, pietiek ar diviem - trim stabiņiem norobežojuma līnijā, lai atbildīgie denesti varētu tikt cauri.

Ar skumjām jāatzīst, ka joprojām varas pārstāvji pieturas pie ierobežošanas un sodīšanas akciju metodēm, nevis izskaidrojošā darba un sabiedriskās apziņas audzināšanas. Beztam varēja taču vispirms sakārtot zīmes un satiksmes organizāciju vecpilsētā un tad nonest barjeras pie iebraukšanas. Diemžēl kārtējo reizi pārliecinamies, ka sākumā tiek kaut kas izdarīts un tad, kad varas koridoros saprot, ka tas nav labākais variants, cieš vidusmēra iedzīvotājs. Viņam uzliek nezvēra birku, redz, viņš pārkāpj noteikumus, par to tad arī nodīrāsim viņam ādu.

Tomēr ikviens lolo cerību un tic tam, ka pie mums viss nokārtosies, likumus izdos sakarīgus, satiksmi organizēs izmantojot veselo saprātu, pilsētas iekārtos bezjēdzīgi neuzskrūvējot cenas, bet policija būs mūsu draugs, nevis drauds. To arī mums visiem novēlu.

____________________________________________________________________
* CSN - ceļu satiksmes noteikumi

piektdiena, 2009. gada 9. janvāris

Kolhozs "Nākotne"

Smēķētājs un ošņātājs
Salamontius


Kādu brīdi, apmēram vienas cigarešu paciņas ilgumā domāju, ko lai uzraksta, jo galu galā jau viss tiek pateikts nelielos tusiņos un presē. Kas ir it kā jauns un svaigs un tas, ko vēl neviens nav saodis. Tad man pēkšņi nāca apjausma par to, ka tāpat visas ziņas būs sliktas un katrs kam nav žēl spēs pa ko pačīkstēt. Nu man gan riebjas būt aplam pozitīvam un skatīties uz gaišo nākotni, bet tomēr vēlos pateikt pāris vārdus.

Tiem kam nepatīk saeima un valdība: nu re būs labs iemesls viņus nomainīt. Galu galā mēs tak nevaram aizvērt acis, piedot un aizmirst. Ja iepriekš varēja runāt par veiksmīgam reklāmas kampaņām, kas uzfrišina tēlu un dod tēvišķīgu norādi par ko balsot, tad tagad nedomāju, ka tas nostrādās. Tā nu ar lielākām vai mazākām grūtībām nākamajās vēlēšanās tā tautas daļa, kas jau no sākta gala uzskatīja valdošos par mantkārīgu un dumju latviešu tautas parodiju tiks vaļā no tautiešiem un pirmajiem puišiem ciemā. P.S. jā man nepatīk, ka ja pēkšņi izdomā var visus nomainīt uzreiz, pie tam tagad to darīt būtu neveselīgi- nauda, nauda, nauda.

Tiem, kas ir atlaisti no darba: ja jūs atlaida, tad jums ir beidzot laiks pamācīties un uzlabot savu kvalifikāciju, jo, lai gan cērpj visu ko var, tomēr ir iespējams ko pamācīties par nodarbinātības valsts aģentūrā (bez maksas). Bet ja tomēr uzskatat, ka jūs bijāt labs darbinieks, tad varu galvot, ka nu ir tas laiks pienācis, ka varat sākt domāt pats, savas domas jums dumjais priekšnieks vairs neuzspiedīs (dumjš, jo bankrotēja). Un galu galā krīze beigsies un jums ir iespēja iziet no tās ar jaunu spēku.

Tiem, kas bankrotēja: Brīnišķīgi, jo nu ir iespēja apzināt savas kļūdas un tās vairāk nepieļaut. Kā sacīt jāsaka pat varenākie šajā pasaulē pāris reizes ir bankrotejuši, bet tomēr cēlušies. Nav naudas- pārdod auto un pasēdi mājā pie grāmatām un pamācies. Galu galā tagad pat nav kauns bankrotēt, jo tā visi dara un teiksim godīgi- ja tavam uzņēmumam nebūtu bijušas problēmas pirms krīzes tad tu izvilktu arī tagad, bet nu ir labs iemesls slēgt bodīti.

Tiem, kas ir iestrēguši šājā laikā ar superkredītiem par 2 istabu dzīvokli pļavniekos par 100000 Ls: Beidzot Jūs varat pārvākties pie mātes, jo viņa labāk gatavo un vispār, tas nav rajons kur pirkt jebko par 100000 Ls. Nu var sākt domāt par saprātīgakiem ieguldījumiem.

Tiem, kam ir vēl nauda: pērciet, jo nupat nupat būs atlaižu sezona, it sevišķi pēc ziemas.

Tiem, kas raksta: rakstiet, jo kā zināms cilvēciskā traģēdija mīlas trīstūrī par Uldi, Santu un banku ir visaizkustinošākā.

Es zinu, ka tā teica arī pirms I pasaules kara, bet tomēr „ mums tas ir vajadzīgs, lai attīrītu pasauli”.

Jautājums, protams, paliek – ko darīt līdz tam. Strādā un domā, jo krīze ir labs laiks, kad padomāt. Un galvenais neuztvert to visu kā pasaules galu, jo lielāka vai mazāka krīze ir katru desmitgadi. Nu pēc Krievijas krīzes mēs tak tikām uz kājām.

ceturtdiena, 2009. gada 8. janvāris

Saīsināt neapgriežot

Akadēmiķis un labs cilvēks
Jezups Dropings

Ivars Godmanis, šābrīža premjers, ir nolēmis mainīt ministriju skaitu uz leju, nepametot likvidēto ministriju kompetencē esošos jautājumus dabas likumiem, bet gan risināmos jautājumus uzkraut evolūciju izturējušo ministriju pleciem, citi to sauc par ministriju apvienošanu, citi - par darba optimizāciju.

Lai pārliecinoši notēlotu objektivitāti, šis notikums man jāaplūko no vairākām pusēm - sāksim ar naudām.

SVF teica: optimizējiet izmaksas un nešķiediet piķi lieki. Tā kā valsts (jā, pat tādas kā LR) izdevumi ir neaptverami, nesaprotami, neskaidri un slikti pakļaujas kontrolei, tad mūsu varasvīri nolēmuši rīkoties divējādi - fokusējot savas nogurušās acis uz papīru himalajiem, kuri ieliec viņu darbagaldus, viņi nolēma kārtējo reizi nevis iedziļināties case-by-case stilā (skatīt katru gadījumu atsevišķi, kas nodrošinātu centrālo aparātu ar darbu līdz manai pensijai), bet gan piemērot visiem gadījumiem vienu radikālo skābekļa piegriešanas metodi.


Tas nozīmē, ka finansējuma dāsnājai dušai, kura lija pār daudzajām valsts atbalstītajām organizācijām un pašu centrālo aparātu, tiek saspiesta šļūtene, un tie, kuri nepaspēj pirmajā bada un šoka vilnī apmirt vēl var mēģināt ķērkt pēc kārtējās devas. Šādā veidā tiek noteiktas vajadzīgās organizācijas. Tie, kuri nebūs pacēluši haju, acīmredzami ir vai nu slinki (tātad valsts naudas necienīgi) vai paši spēj sevi uzturēt (tātad - valsts naudas necienīgi). Jāmin piemēri.. hmm, izglītības iestādes. Šādā gaismā arī jāskata ministriju jautājums - tiek pabaidīti visi, nu labi, tie, kuri aizpilda mazsvarīgos robus, ka viņiem atņems naudu, telpas, darāmos darbus, visu visu. Tie, kuri nemācēs gana enerģiski bīdīt savu pozīciju, tie šķirsies no saviem portfeļiem (kuri, kā mums visiem zināms, tika iegūti pēc nopelniem pēdējās vēlēšanās). Tas ir kā aiziet uz veikalu un nospert kilo konfekšu "gotiņa" (desmit razbainieki), tad sadalīt pa galviņām, bet pēdējā mirklī trijiem mazākajiem atņemt viņu laupījuma daļu.
Tātad uz papīra tas izskatīsies sekojoši - mums bija tādi un tādi izdevumi, mēs samazinam ministriju skaitu, apcērpjam algas un tēriņus, bet turpinam padarīt vienādu daudzumu izdarāmo darbu.

Lūk, te būs mans otrais skatījums: fiziski-birokrātiskais. Fizisks skatījums ir tāpēc, ka es to daļēji balstīšu uz savām zināšanām par fiziku. Un ķīmiju. Tātad, pēc īsas un vētrainas nakts sarakstes ar saviem Šveices kolēģiem no CERM mēs nācām klajā ar jaunu Vispārīgo Politiskās Veiktspējas Formulu (VPVF).


Tajā ir uzskatāmi parādīts, ka padarāmais darba apjoma reizinājums ar kvalitatīvi-kvantitatīvā koeficientu ir tieši apvērsts rezultāta un ieguldītā darba dalījumam. Paskaidrošu sīkāk - viens grams hēlija sver tikpat cik viens grams dzelzs. Nosaucot lietas vārdos, iznīcinot vienu ministriju tās pienākumi nepaliek karājoties gaisā, tie tiek piešķirti citai, aptuveni tikpat labskanīgai ministrijai, turklāt daudzi eksperti vienkārši līdz ar risināmo jautājumu migrē uz jauno atbildīgo ministriju. Tā kā algas visiem ir apcirptas par 15%, tad visa šī aktivitāte piešķirs ticamību ilūzijai, ka kaut kas tiek darīts un no kurienes tas lielais ietaupījums radies. Tādēļ man nācās pielāgot augstāk minēto formulu VPFV par konkrēto veiktspējas formulu.


Sīkāk paskaidrot nav nepieciešams, te viss tāpat ir labi redzams. Padarāmo darbu var sadalīt mazākās frakcijās vai veikt uzreiz visu, tas vienalga vienmēr būs aptuveni tikpat kvalitatīvi paveikts darbs.

Secinājums ir viens, mēs esam dziļi iestiguši, jautājums ir, kādi mēs būsim, kad no šīs bedres izlīdīsim. Cik LR ir vajadzīgi ministri, vai manas ģimenes lietas būs kārtībā bez attiecīgā ministra?
Cik ilgi mums nāksies dzīvot no mutes rokā? Kad mūsu iluzionisti varasvīri iemācīsies novērtēt īstu mantu? Atbilde varētu būt gaužām vienkārša - līdz manai pensijai.

Latvija ir glābta!

Lai dzīvo Latvija!


Jaunākais anāl-līķītis
Modrais Modris


Apkopojot uzņēmuma "3 absolūtās patiesības" (3AP) rīkotās aptaujas datus, pat Godmanis varētu atviegloti uzelpot. Iepriekšējā nedēļā SIA3AP mēģināja noskaidrot: kāda ir dzīves jēga?
Aptaujā kopumā piedalījā veseli 16, garā veseli Trobeles lasītāji, no kuriem tikai 37% izvēlējās aptaujas pareizo* atbildi: "Ticēt neredzamiem māņiem"**
Savukārt, Godmanis priecātos par atlikušajiem 10 jeb 62% respndentu atbildi, ka dzīves jēga ir "maksāt nodokļus". Domājams, ka šo respondentu daļu bezgala iejūsmināja PVN likmju pieaugms no 18% līdz 21% un šie varoņi (nekaunos šī vārda) būs laimīgi par iespēju ar saviem nodokļiem glābt valsti no turmpāka tautsaimniecības šļūciena pa reni. Latvija ir glābta pateicoties šiem patriotiem! Aptaujas rezultāti attēloti grafikā:




SIA 3AP Trobeles lasītājiem piedāvā nākamās nedēļas aptaujas jautājumu: Vai Jūsu dzīves līmenis krītas?
_____________________________
*SIA 3AP aptaujas atšķirībā no ierastajām "seklajiem" domu noskaidrošanas uzņēmumiem, aptaujās ieķļauj pareizās atbildes, tādējādi atvieglojot respondentu izvēli
**Ar māņiem šajā gadījumā bija domāts nevis Nīčes par mirušu atzītais objekts, priekšmets personāžs [?], bet gan politiskās partijas un to veidotā iekārta.

trešdiena, 2009. gada 7. janvāris

Modernā biznesa ētika?

izziņa


Biznesa ētikas profesionālis
Modrais Modris


"Pastāsti kas ir tavi draugi un es pateikšu, kas esi tu pats" mūžvecaiss teiciens, kurš nu jau ir bezgala viegli piemērojams statptautiskajam biznesam - "Pastāsti, kas ir tavi klienti un es pateikšu kāds liktenis tevi sagaida". It īpaši, ja zināms, ka tavi klienti ir Krievijas oligarhi finanšu krīzes laikā.
Tieši šāda liksta piemeklēja Austrijas bankas "Bank Medici" vadītāju Sonju Kūnu (Sonja Kohn), kuras banka nesen cieta smagus zaudējumus - domājams, ka cienījamā vecuma dāma pa ilgiem laikiem atkal nedaudz samitrināja apakšbikses uzzinot, ka Valstrītas "ģenija" Madofa afērā viņa zaudēja 2,1 miljardu dolāru. Turklāt, jāņem vērā, ka lielie Krievijas investori vērsa cerību pilnus skatienus Rietumu virzienā pēc Krievijas akciju tirgus sabrukšanas, bet viss velti. Arī Rietumos priekšā bija Ponzi
Domājams, ka arī krievijas biznesa elites izpratne par biznesa ētiku nav mainījusies ne par mata tiesu, jo nu jau pāris nedēļas Sonja nav atrodama. Tiek pieļauts, ka cienījamā dāma ir devusies "bēgļu gaitās" nu jau otro reizi savas dzīvbes laikā.
___________________________________________
*Materiāls no International Herald Tribune

pirmdiena, 2009. gada 5. janvāris

Aссимиляция двурукая*

Jebšu - divkosīgā pielāgošana.

Par jaunumiem
kultūras daudzveidības laukā
ziņo Jezups Dropovičs

Ir beidzot atnākusi tā diena, kad viens no mūsu aktīvākajiem politikāņiem ir izdarījis kaut ko ievērības cienīgu, proti, apņēmies to izdarīt. Mūsu mīļotās valsts prezidents, proti, viņa ekselence Valdis Zatlers grasās sveikt svinīgā runā Latvijas pareizticīgo kopienu sakarā ar viņu Ziemassvētku iestāšanos. Piebildīšu, ka pēc daudzu ekspertu domām, nozīmīgu daļu no aptuveni 300 000 lielās pareizticīgo kopienas veido krievvalodīgie pilsoņi un nepilsoņi. Nezinu kā viņi līdz šim iztikuši bez uzrunām, bet ceru, ka svētki viņiem būs daudz gaišāki.



Tagad atliek vien gaidīt divpusēju nacionālistu reakciju - TB/LNNK bļaus, ka principu neievērošana novedīs pie dižās latvju kultūras pagrimuma, toties boļševiki varēs uz sētām rakstīt "праздник хорош без Затлъерса**". Secinājums paliek viens, šis strīdīgais solis ir sperts pretim vienotībai, ceru, ka laika gaitā Zatlers neaizmirsīs arī tādus nozīmīgus notikumus mazo kopienu garīgajā dzīvē, kā Hanuku (jūdaistu svētki, kuri šogad iekrīt12.12-29.12) vai scietoloģijas pamatlicēja (Lafayette Ronald Hubbard) dzimšanas dienu 13. martā.

Vēl viena neskaidrība, te būs darbiņš Neskaidro Jautājumu Īpašo Uzdevumu Kājinieku Policijai (benzīnam naudas ta nav) - vai rītdienas runa būs krieviski un ar latviešu subtitriem, vai otrādi. Ja krieviski, tad es gribētu zināt, kādā valodā tiks sveikti krišnaīti un jūdi, un visi pārējie.

_________________
*divkosīgā asimilācija
**svētki ir labi arī bez Zatlera

sestdiena, 2009. gada 3. janvāris

Krāsains vai melnbalts?

Politkulturologs
Modrais Modris


Jau otro dekādi Latvijas politiko floru var raksturot ar divu konceptu palīdzību: poltiskā fizkultūra [zināma arī kā bezkultūra] un optiski-politiskās ilūzijas.
Ar politisko fizkultūru jāsaprot pārlieku liela politiskā aktivitāte un vēlme visur piedalīties. Kā viens no spilgtākajiem fizkultūras censoņiem un rekordistiem šeit minams Dainis Turlais, kurš līdz šim ir paspējis nomainīt aptuveni 6 politiskās identitātes (Demokrātsikā partija „Saimnieks”, PCTVL, Tautas Saskaņas Partija, bezpartejiskais, Latvijas Pirmā Partija un LPP/LC). Pie politisko fizkultūristu jeb divkošu bandas pieder arī tādi paraugi kā ex-jaunlaicēni, kas vēsu prātu un vieglu sirdi lauza baznīcā doto solījumu par atteikšanos no mandāta, gadījumā, ja tie pametīs partiju „Jaunais Laiks”, Protams, gadījumos ar ateisma piešprici šāda izrīkošanas var šķist tik vien kā bezgaumīgs joks, tomēr pat ateisti ievēro zināmas ētikas normas (piemēram, mēģina nemelot).
Kopumā politisko fizkultūristu paraugu Latvijas politikā ir bezgala daudz.

Grūtāk ir skaidrojams optiski-politiskās ilūzijas koncepts, jo kā jau jebkura ilūzija tā ietver zināmu devu apmāna un pašapmāna. Īsumā optiskā ilūzija ir optisks fenomens, kas rodas maldīgas vizuālā attēla uzteres rezultātā. Šo mānīgo uztveri raisa redzes un smadzeņu darbības īpatnības, kā arī pats attēls, kas ir „sagatavots” minēto īpanību atraisīšanai.

Neliels optiskās ilūzijas piemērs:




Mazajā eksperimentā inversās krāsas attēlam nomainot melnbalto, uz brīdi (relatīvi ½-1 sekundi) rodas iespaids, ka attēls ir krāsains; nofokusējot redzi top skaidrs, ka attēls tomēr ir melnbalts.

Attiecīgi optiski-politiskās ilūzijas kocepta pamatā ir politikāņu raisīti maldinoši „attēli” priekšvēlēšanu laikā, kas, savukārt, vēlētāju „greizās” uztveres rezultātā rada vēlētājiem optiski-politisku ilūziju par saulaino nākotni.

Protams, vainīgi nav tikai politikāņi, bet arī klusi blējošais vēlētājs, kurš ļaujas ne tik vien apmānam, bet pat pašapmānam - konstruējot savā prātiņā iedomātu politisko realitāti.

Būtībā ar optiski-politisko ilūziju palīdzību politikāņi ir spējīgi panākt vēlētāju ticību tukšiem solījumiem priekšvēlēšanu laikā. Tipiskākais gadījums ir Tautas Partijas apšaubāmā uzvara 9. Saeimas vēlēšanās. No partiju stratēģijas viedokļa optiski-politisko ilūziju vienīgais mīnuss ir to īslaicīgais efekts. Tomēr pie apstākļiem, kad aitu, atvainojos - vēlētāju politiskā atmiņa ir labi, ja pusgads domājams, ka optiski politiskās ilūzijas turpinās spēlēt lielu lomu arī šī gada pašvaldību vēlēšanās. Piemēri nav tālu jāmeklē: TB/LNNK jau atkal spiež uz vecajām etnopogām, laikā, kad tautsaimniecība iet tūtē:



Nu, ļoti vērtīgi...

piektdiena, 2009. gada 2. janvāris

Trauksme (Alarm, Achtung) !

Galvenais zoologs
Svarīgs Omnipotents


Cilvēce jau atkal ir apdraudēta.
Tas var izklausīties pēc kārtējā pasaules gala pareģojuma, taču šoreiz lietas ir nopietnākas. Melnais caurums uz Francijas robežas, globāls kodolkarš, episki plūdi, sals, karstums un zemestrīce, citplanētiešu invāzija, supersērga un Grinčs, kurš nozags Ziemassvētkus,— tās visas ir lietas, ko nevēlos pat pieminēt. Jaunā drauda klātbūtnē nobāl pat Kaspers. Tas ir pavisam reāli un sasodīti nopietni.
Dāmas un kungi, uzvelciet autiņbiksītes un paķeriet salvetes asaru slaucīšanai...
Primātu prostitūcija!
Ja tas nešķiet pietiekami draudīgi, tad varbūt labi vien ir, taču, ja uzskatat sevi par drosmīgiem, aicinu lasīt tālāk.

Jeilā ir radīta konkurence cilvēcei — kapucīni, kas prot lietot naudu.
Šie dzīvnieki, kuru smadzenes Maslova vajadzību piramīdu vēl nesen neizprata tālāk par ēšanu, [citu]-šanu un vairošanos, tagad ir iemesti attīstības stadijā, līdz kurai cilvēce nonāca ļoti ilgā laikā, nesot smagus upurus¹. Turklāt šīs homo sapienam tik līdzīgās, bet it kā relatīvi stulbās dzīvības formas neapjuka. Visai drīz eksperimenta gaitā atklājās, ka kapucīni ir pilnībā uztvēruši konceptu, kas publiski tika demonstrēts ar šķietami amorālu ilustrāciju — prostitūciju.
Tieši tā, morāles un reliģijas, kuru bremzējošo iedarbi cilvēce bauda jau kopš īkšķu sūkāšanas civilizācijas šūpulī, iztrūkums šos spalvaiņus padara par sava veida ubersoldat², kuri neizjūt nedz bailes, nedz nožēlu.
Tagad šie nezvēri ir tikai soļa attālumā no specializācijas jeb darba dalīšanas, organizētas sadarbības un, iespējams, pat pirmajiem mēģinājumiem adaptēt sociālismu.

Es varētu turpināt jūs biedēt, taču Svētmežas šausmu filmu plejāde ir parādījusi, ka pat bailes ir gaumes lieta, tāpēc biedēt sevi vai nē, bet, ja tomēr jā, tad kā, izdomājiet paši.
Un svētā ziemas saulgriežu koka dēļ, nešaujiet ziņnesi!

_________________________________________________
¹ šiten atsauces nebūs;
² http://www.urbandictionary.com/define.php?term=UberSoldat

Intervija ar DP darbinieku.

Trobele.lv ziņu
dienests piedāvā

trešdiena, 2008. gada 31. decembris

Skaidrs

Jaunais Gads

Vecākais anāl-līķītis
Modrais Modris


Tirgus pētījuma organizācija 3AP (Trīs Absolūtās Patiesības) ir noslēgusi pirms-apokalipses aptauju par Jaunā sagaidīšanas veidiem. Aptaujā kopumā piedalījās veseli, 14 prātā veseli respondenti. Aptaujas rezultāti ir attēloti zemāk redzamajā grafikā.

Analizējot sarežģītā pētījuma datus, atklājās, ka tomēr ne visi aptaujas dalībnieki bija prātā veseli, lai spētu uztvert jautājumu un noradīt pareizo atbildi*. Jāatgādina, lai arī pētījumā jautājums bija "Kā Tu sagaidīsi Jaunu Gadu?", tomēr 35% indivīdu pamanījās atbildēt Kur viņi grasās sagaidīt Jauno Gadu - mājā, gultā. Tādējādi šie indivīdi demonstrēja zemu intelektuālās attīstības līmeni.

Bloga Trobele.lv kolektīvs apsveic pārējos 65% respondentus ar pareizās atbildes izvēli un apņemšanos sagaidīt 2009.gada 1.janvāri skaidrā prātā!

Organizācija 3AP piedāvā nākamā gada aptauju: Kāda, Jūsuprāt, ir dzīves jēga?
_____________________________
*Atšķirībā no ierastājiem tirgus pētījumiem, kur pastāv neskaitāmas "pareizās atbildes", uzņēmuma 3AP aptaujas ir zināmā mērā līdzīgas testiem, kas pārbauda vairākas respondenta kvalitātes - emocionālās izglītības keficients, IQ, individuālie stresa līmeņi utt., utml.

otrdiena, 2008. gada 30. decembris

Krievijā bez pārmaiņām

Jeb traģikomēdija bez komēdijas

Ārišķīgo lietu speciālists
Modrais Modris


Tuvojoties gada beigām pieaug konstatēto vajāšanas māniju gadījumu skaits jeb sev vien zināmu iemeslu dēļ dažādiem cilvēkiem rodas vēlme atskatīties "atpakaļ". Personiskais stalkers ir piemeklējis arī raksta autoru, kurš vēlējās veikt atskatu uz mazvērtības kompleksu mocītās kaimiņvalsts pēdējo gadu. Lai kaut nedaudz ieskicētu Krievijas politisko šarmu autors mēģinās paraudzīties caur 2008.gada notikumu prizmu.

Visa gada garumā kaimiņu lācēns uzvedās kā jau riktīgam lācēnam pienākas. Attiecīgi, gads sākas ar Miervalža Ceļinieka* neoficiālu izteicienu adresētu Georgam Wilim Krūmiņam kas pauda bažas, ka "Ukraina vispār nav valsts" un tās teriotoriālā inegritāte var tikt apšaubīta gadījumā, ja Ukraina pievienosies NATO. Kā rādās Miervaldis nebūt nebija kļuvis mierīgāks, iesēžoties premjerministra krēslā. Gadam turpinoties arī jaunā prezidenta Lācēna Mišas dūša auga augumā līdz nobrieda pie maza kariņa Džordža Sorosa vasaļvalstī** Olimpimpisko spēļu priekšvakarā.

Krievija - tipiskā. Septembra sākumā krītoties naftas cenai un iezīmējoties lielajam tautsaimniecības lejup-šlūcienam, kā jau pieņemts kaimiņzemē spēkā pieņēmās panika, sals un radikāļi. No masu psiholoģijas viedokļa dažkārt ir apbrīnojama krievu aizraušanās ar slepkavnieciskām vai gluži pretēji - suicīdām idejām Piemēram, nesenajā publiskajā aptaujā, kurā aptaujas rīkotāji mēģināja noskaidrot Krievijas iedzīvotājiem tīkamāko vēsturisko figūru - Staļins iekļuva godpilnajā trešajā vietā.

Atšķirībā no Latvijas, kur antisemītisms pastāv tikai slēptā veidā un vidējais latvietis burkšķ, ka ikviens bagāts cilvēks visticamāk ir žīdmasons, Krīevijā visas tautfobijas ir bezgala atklātas un neierobežotas - kā jau tas demokrātiskā valstī pieklājas.
Līdz detaļai Krievijas tiesīb-iekšorgānu siloģisko spriestspēju un kafksiko sajūtu, kāda rodas raugoties kaimiņzemes ziņas, raksturo decembra sākuma notikumi - rasistiski uzbrukumi aziātu izcelsmes Krievijas iedzīvotājiem. Uzbrukumu rezultātā vienam no diviem jauniešiem nacionālradikāļi nogrieza galvu, pamatojot to kā atriebību izvarošanai, ko iepriekš bija veicis kāds Tadžikistānas pilsonis. Lieki minēt, ka jauniešiem ar šo izvarošanu nebija nekāda sakara. Lai arī izmeklēšana nav beigusies, tomēr lēnām sāk izīmēties lietas aprises. Izmeklēšanas laikā izmeklētājiem jau ir radušās šaubas vai šāds nacionālradikāļu grupējums vispār pastāv. Turklāt, prokuratūra kā iespējamo nozieguma motīvu aplūko - "parasta laupīšana".

.. bet kāda gan ir nozīme iekšlietām, ja aizvien "mātuškai" ir tik daudz ārējo ienaidnieku. Krievijā kā jau Krievijā - bez pārmaiņām.
_____________________
* Vārda izcelsme meklējama šeit
** Reference uz vārdu līdzību (Georgia vs Georg)

otrdiena, 2008. gada 23. decembris

Plāns plāns

Spožākais anāl-līķitis
Modrais Modris

Noslēgusies aptauja saistībā ar valdības izstrādāto ekonomikas stabilizācijas plānu. Aptauju rīkoja neatkarīgi-analītiskā pētījumu grupa "3AP"* (Trīs Absolūtās Patiesības). Aptaujas jautājums bija: "Kāpēc Jums patīk jaunais ekonomikas stabilizācijas plāns?".
Aptaujā kopumā piedalījās veseli 17, prātā veseli Latvijas iedzīvotāji, kuru atbildes sadalījās bezpersoniski pelēkā pelnu pīrāgā:

No atbildēm var secināt, ka lielākajai daļai Ekonomikas stabilizācijas plāns nepatīk, jo tikai 41% respondentu ir atbildējuši, ka viņiem plāns patīk, no kuriem 12% tas "vienkārši patīk". Savukārt, 29% resporndentu ir pauduši viedokli, ka topošais plāns "patīk, jo (plānam) nav alternatīvas", tādējādi tupi solidarizējoties ar medņiem kokā, nevi zīlēm rokā (vai nu kā tur tas izteiciens bija).

Izejot no pieņēmuma, ka pārējiem respondentiem stabilizācijas plāns nepatīk (59%), liekas dīvaini, ka lielākais lērums respondentu (41%) ir izvēlējušies tieši atbildi "plāns ir plāns", lai arī semantiski ar šo atbilžu variantu bija domāta paša plāna eksistence - plāns ir! jeb tas gluži vienkārši ir plāns, nevis aprakstošās kvalitātēs - biezs, vidējs, plāns. Bet to "vidējais" latvietis diemžēl nespēja atšifrēt.

No negatīvi noskaņotajiem 59% - 18% respondentu izvēlējās atbilžu variantu "plāns ir stabilizējošs", tādējādi, uz brīdi grimstot nostaļģiskās atmiņās par Garantitātes Stabiliem un Stabiliem Garantētājiem. Acīmredzot, Tautiņ' Partijas elektorāts.

Uzņēmums 3AP Ltd un CO piedāvā jaunu aptauju: Kā Tu sagaidīsi jauno gadu?

__________________________________________
*Iepriekšējās nedēļas laikā radoši-pētniciski-argumentatīvais uzņēmums 3AP saņēma pārmetumus par rīkotās aptaujas neprofesionalitāti, jo tā ietver sociāli vēlamas atbildes. Uzņēmums 3AP jau ir vērsies Drošības Policijā ar sūdzību pret sūdzības cēlāju, kā aŗi Eiropas Cilvēktiesību tiesā pret Latvijas valsti. Pret Latvijas valsti - vienkārši tā pat.

pirmdiena, 2008. gada 22. decembris

Sensācija!

Galvenais sensāciju mednieks
Jezups Dropings



1882. gadā tika konstatēta* Dieva nāve. Lai arī līķis joprojām nav atrasts, ar pompu pieogres mazdārziņos tiek apieta nu jau 126. debesbrukšanas gadadiena. Nelaime ir tāda, ka citi entuziasti, izmisušie un ignoranti joprojām tic, ka 1) dievs kaut kur tomēr ir patvēries (un kaldina revolūcijas vai atgriešanās plānus), vai arī 2) tas ir dzīvāks par dzīvu, tikai iemiesojies citos nesējos; vai vienkārši šie ļautiņi ir palaiduši garām ziņu par dieva nelāgo galu.
Kā viens no pretargumentiem dieva nāvei kalpo viņa pirksta parādīšanās 1986. gadā, bet tuvāk ieskatoties, var pamanīt, ka tā tomēr bija Diego roka.


Nu neko, svētki turpinās, uguņošana un stipro alkoholisko dzērienu patēriņš sit aukstu Vilni. Ir jau trīs bojāgājušie, kuri devās taisnā ceļā pie velna, jo viņa nāvi konstatēt neviens vēl nav ņēmies. Starp citu - lielisks veids jaunajiem latviešu filozofiem kā iekarot pasaules slavu un nest mūsu tēvijas vārdu tautās - dajoš sātana miršanas apliecību, drīkst arī falsificēt!

Lūk Leonardo Siksta kapelas vismazāk pazīstamā freska, kas atrodas tieši aiz pirmā kapiteļa. Tajā smalki attēlotas sātana raksturīgākās iezīmes:


Priecīgu Auksto Sezonu visiem, un veiksmīgas medības!!!

__________________________________________
*Die fröhliche Wissenschaft Friedrich Nietzsche

Neaktuālas ziņas

Apokalipsologs
Modrais Modris

Drebot vienās bailēs no planētas Nibiru atnākšanas 2012.gadā jeb. vienkāršāk sakot, kapitāl-grandioz-lielā-blīkšķa, ko tik bezkaislīgi postulē kāds no latviešu portāliem, vēlējos vēl veikt īsu ieskatu Irākas kara noslēgumā.

Kā jebkuru kara aprakstu parasti ir pieņemts sākt ar kritušo uzskaitījumu. No kara sākuma 2003.gada martā bojā ir gājuši 4'211 amerikāņi un 176 briti. Pārējo valstu zaudējumi nav pieminēšanas vērti, jo šī militārā palīdzība labākajā gadījumā ir salīdzināma ar roratslēgas pasniegšanu neiroķirugam smadzeņpoda operācijas laikā. Jāatzīst, ka šī nepārtrauktā tīksmināšanās par pieaugošiem cipariem (akciju cenas, naftas cena, AIDS slimnieku skaits), rietumu sabiedrībā liekas ir sasniegusi gandrīz vai slimīgu līmeni. Turklāt, rietumu mediji vieglu sirdi apmierina asinskāro publiku, piedāvājot aizvien aizraujošākus mirstam-stāstus.

Kas interesanti - rietumu mediju diskurss parasti neiekļauj bojā gājušos miermīlīgos iedzīvotājus. kur nu vēl pretējās puses militāristus, tāpēc šī aina izskatās bezgala odioza - 2003.gada martā diezgan padaudz, diezgan pastulbi amerikāņi iebruka Irākā un pēkšņi saimaitājās. Kopumā ap 4 tūkstoši gāja bojā kā visparastākie lielveikala salātiņi.

Gadījumā, ja līķu aritmētikas uzdevumi nešķiet gana interesanti, (varētu būt interesants ieteikums IZM'am) tādā gadījumā piedāvājam skaitīt zaļos rubļus. Lai arī sākotnējā "zibens kara" izmaksas tika lēstas 50-60 miljardi ASV dolāru. Kā jau XXXL izmēru mīlošie aiz-lielā-dīķa-ļautiņi pārspēja savas prognozes un tiešās kara izmaksas piecu gadu laikā ir sasniegušas 600$ miljardus. Pastāv aprēķini, ka ilgtermiņā kara tiešās un netiešās izmaksas varētu sasniegt no 1-5 trilioniem zaļpakaļu**. Acīmredzot, naudas plūsmas straujais pieaugums noteikti būs devis papildus inerci pasaules tautsaimniecības šļūcienam pa reni.

Pašreizējais līgums starp ASV un Irākas valdību paredz militāro spēku atvilkšanu no visām Irākas pilsētām līdz 2009.gada 30.jūnijam. Tomēr jau šobrīd ir skaidrs: lai arī konkrētais karš ir galā, liekas, ka Hantingtona stāsts par civilizāciju sadursmi tagadiņās tikai pa riktīgam ies vaļā:



____________________
*Raksta mateiāls iegūts šeit un šeit.
** Tiešs tulkojums vārdam greenback (angl.val.)

svētdiena, 2008. gada 21. decembris

Labvakar, mana tauta!!!

''Ko es teiktu Svētku runā pa TV'':

Multidisciplīnu
sociāl-kultūrists
Jezups Dropings



Laiks veikt nelielu atskatu uz padarīto darbu, sasniegtajām virsotnēm un ts. lietām, kuras ir pagājušas, proti vēsturiskajām tendencēm, kas vēl ir par svaigu, lai uzkatītu tās par vēsturiskām, bet pārāk nozīmīgas, lai taptu vienkārši aizmirstas.


Sāksim ar padarīto darbu. Runājot par Latviju - mums ir tautas pieciests premjers (saukļi ''Guodmaņis svinja'' gūst mazāku rezonansi nekā, piemēram, ''Kālvitis svinja'') - ilgspēlētājs; jauni, skaidrāki apvāršņi valsts naudas lietās, sak, pirms trim mēnešiem ne tuvu nebija tik lielas skaidrības, kurā virzienā doties, kā attīstīties - tagad, ar gudru ārpuslatvijas padomu un palīdzību, esam tikuši skaidrībā paši ar sevi. Auksta-duša-uzlabo-asinsriti princips. Kārtējais labais darbs ir vēlme celt žurnālistikas un vispār rakstniecības kā tādas kvalitāti. Fanātiskie skribenti (kuri raksta slavai, ne naudai) neizmirs nekad, bet viduvējību skaits (peļņaskārie asinssūcēji-sētas pornogrāfi) jebkurā drukātajā mēdijā vienkārši dabiskās atlases ceļā samazināsies. Gaidāms kārtējais viduvēji izglītotā darbaspēka pieplūdums, jo tiek gatavots jaunais metiens mūszemes augstkolās (izglītības reforma ir simtreiz mazsvarīgāka par robežu bīdīšanas reformu), kā arī darbavietas zaudēs mazāk efektīvie darbinieki.


Jaunas virsotnes skatīsim globālāk. Visa pasaule gluži vai sadevusies rokās Lielā Aptumsuma brīdī. Alegoriski varētu to visu salīdzināt ar rokmūzikas koncertu, kura laikā sāk krist žurkas lieluma krusas graudi un neapdomīgs cilvēku bars apdullušas jautrības vilnī mēģina patverties mazā brezenta teltī, kas uzcelta nogāzē. Pateikt precīzi, cik draudzīgi visi līdīs ārā no šīs nosacītās telts, ir pacietīgas novērošanas spēkā. Atkāpjoties no piezemīgām lietām, īsteni septiņjūdžu soļi sperti zinātnē un domā - Šveicē dziļā pazemē pūlis akadēmiķu taisa melnos caurumus CERM Lielājā Rezistorā; anglosakši pieteikuši kandidatūru uz labākās visu laiku filozofijas pleķi ar savu (ne tikai) analītisko filozofiju; Eiropā jau simtkārtējo reizi zvana trauksemes signālu, ka baltie iezemieši kā tādi izmirs, jo jauni dzimst mazāk, nekā vecie mirst; Krievija parādīja, ka ES ir nespējīga izveidot stingrāku par galertu ārpolitiku, smagi ciešot sakāvi Gruzijas un Īslandes gadījumos; Āfrikas kartē, pateicoties fanātiskiem vai ļoti izmisušies sensāciju medniekiem, ir iezīmējusies jauna militāro konfliktu kopaina, secinājums viens - tas ir p..ģ..s, kas tur notiek.


Lietas, kuras mums šķiet mazsvarīgas, bet ir nozīmīgas - paskatieties ārā. Ir 2008. gada nogale, kurā piedzima vesels metiens ar jauniem abu dzimumu cilvēkiem, no kuriem daži būs ģēniji, daži būs literāti vai zinātnieces, citi - diktatori, jaunas pasaules cēlāji, kuriem būs 21.gs. vidū uz ko atskatīties - uz grandiozu sociālistiskas valsts modeļa izgāšanos, uz aristokrātijas pagrimumu, uz dievekļiem/elkiem parastāko cilvēku formā, uz līko un mākslīgo vispasaules demokrātiju un tās plešanu, uz naudas varenību, kā arī jēla fiziska pārspēka nozīmi attiecībās.
Ko šī jaunā paaudze darīs ar visām šīm zināšanām, paliek viņu spēkos - zinu vien to, ka apgūt to visu viņiem būs grūtāk - nāksies rūpīgi atlasīt labākos vēstures gabaliņus. Tas būs radikāli pretējs tam, kas bija jāapgūst juristiem un grāmatvežiem Hammurapi laiku Divupē, jo vēl nebija Romas, nebija pat Grieķijas.



Ja man būtu jāsaka runa televīzijā, kuru noklausītos daudzi mūsu valsts iedzīvotāji svētku noskaņās, es viņus nebiedētu ar liesiem vai trekniem laikiem, es ierosinātu svētku siltumu gūt kārtīgi sējot to, kas pēc 9 mēnešiem sāktu prasīt mātes pienu - varbūt tieši jums tādi izdotos ieiet vēsturē kā kāda ģēnija vecākiem.

ceturtdiena, 2008. gada 18. decembris

Dumpīgais latvietis

(lauka pētījums)
Vecākais latvieš-antropologs
Modrais Modris


Lai arī raksts zināmā merā ir saistīts ar pēdēja laika tautsaimniecības šļūcienu pa bezdibenīgo reni, tomēr vēlos atkāpties no šīs nonivelētās tēmas un pievērsties kam citam - latviešu zemnieciskās mentalitātes izpētei. Pētījuma norise notika reālā laikā pie dižākās Baltijas valsts parlamenta ēkas 18.decembvrī plkst 8:30. Pētījuma norises laikā aptuveni tūkstots vidējo latviešu vienlaicīgi sarīkoja trīs piketus*. Notikumu kontekstā teiciens "divi latvieši - trīs partijas" strauji izgāja no modes.

Attiecīgi šajā rakstā lasītājam būs iespēja iepazīties ar latvieš-antropoloģijas pētījuma rezultātiem. Galvenie pētījuma rezultāti liecina, ka latviešu piektētāji pēc arējās uzvedības formām ir iedalāmi trīs lielās kategorijās:

  • vadamalas-uzsvārča-stūrī-asaru-slaukošais latvietis
  • bravūras brandavīna latvietis
  • "kas es esmu" latvietis
Katram piketētāju tipam ir savas unikālās iezīmes, kas viņu būtiski atšķir no pārējim vidējiem latviešiem, kā rezultātā šie indivīdi nemaz nav tik vidēji.

Vadamalas-uzsvārča-stūrī-asaru-slaukošais latvietis

Jāatzīst šis ir viens no arhetipiskākajiem latviešu sugas pārstāvjiem, kas gari un plaši ir aprakstīts latviešu literatūrā un apdziedāts folklorā. Šim piketētāju tipam piemīt kulturāli sejas vaibsti un klusi, nemanāmi izkliegti lamu vārdi, kas parasti aprobežojas ar saimnieksētas dzīvnieku uzskaitījumu - cūka, govs utt.

Bravūras brandavīna latvietis

Atšķirībā no iepriekšējā piketētāju tipa, šīs piketētāju kategorijas pārstāvji ir bezgala pramatiski un (varētu teikt pat) emocionāli primitīvi. Bravūras brandavīna latvietis piketa laikā parasti ir bruņojies ar nacionālā sporta veida atbalsta atribūtiku - taurīti, bungām, mēģinot izpūst/izsist nu jau tik pazīstamo: "tū tū tu tu tūū, tu tu tu tu - tū tūū (sarauj)!" un hokeja nūju, pie kuras pielīmēts protesta plakāts. Tomēr šim arhetipam ir zināma līdzība ar vadamalas-uzsvārča-stūrī-asaru-slaukošo latvieti, jo noraugoties uz ienīsto vadoņu sejām viņi tomēr izvēlas savas kurpes paturēt pie sevis, nevis izmantot tās gravitācijas likuma apstiprināšanai kā tas notiek citās pasaules malās.

"Kas es esmu" latvietis

No antropoloģijas viedokļa "kas es esmu" latvietis ir pilnīgi jauna piketētāju suga politiskajā faunā. Varētu pat teikt - sensācija! Kā novēroja pētījuma autors, šī piketētāju suga ir gados jauni Latvijas iedzīvotāji, kas kā lakmusa papīrs ir pilnībā uzsūkuši Latvijas politisko kultūru. Runa šajā gadījumā ir par Tautas Partijas jauniešu organizāciju, kas piketējot atbalstīja kārtējo zemes pārdalīšanu un vienlaicīgi paspēja vērsties pret opozīcijas partijām, kuras pie bizēm nav bijušas vismaz trīs gadus. Lielāku intelektuālu trulumu no politiskās kultūras viedokļa nav iespējams iedomāties, kā vien salīdzinājumu, kur Luijs IVX mēģinātu apvainot Francijas zemniecību par pārlieku smalku dzīvesveidu.

Latvijas politiskā faunā ir novērojamas arvien jaunas un jaunas mutācijas, par kurām arī ziņosim nākotnē!
____________________________________
* Skatīt latviešu attiecības ar skaitli trīs šeit

trešdiena, 2008. gada 17. decembris

Idiotisms kā norma...



Vispārējās jautrības uzlabošanai valdība ir secinājusi, ka vidējam latvietim lasīt ir kaitīgi. Palielinot PVN nodokļa likmi no 5% uz 21% grāmatām un preses izdevumiem pašreizējā situācijā, faktiski tiek atrisināts jautājums ar presē valdošo negatīvisma garu (prese kā tāda nonāk klīniskās nāves stadijā). Nevienam nav noslēpums, ka preses izdevumi Latvijā nevar lepoties ar pozitīvās informācijas pārpilnību un šis nu bija viens no nozīmīgākajiem jautājumiem, ko pieņemot Latvijas ekonomikas "betonizācijas" plānu valdība būs atrisinājusi.
Man kā rakstniekam vienmēr ir šķitis izcili neparocīgas papīra formāta avīzes un grāmatas (izņemot piektdienu vakara pasākumus, kad aptrūkstas papīrs tabakai), tādēļ īpaši nepārdzīvoju pašreiz notiekošo. Galu, galā ir tāda vieda paruna - muļķiem vieglāka dzīve. Latvieši pēdējos gados sāka atļauties aizvien vairāk vaļību savos izteicienos un grāmatas reiz pa reizei to atspoguļoja. Principā, lai pilnīgi droši varētu panākt neierobežotu cilvēku mīlestību pret valsti ala "mēs tev iemācīsīm mīlēt Raini" stilā pirmais, kas būtu jāpanāk ir aizliegums literatūras stundām skolā, jo redz tādējādi taču varētu ietaupīt kaudzi līdzekļus, gan izglītības sistēmā, gan arī uz likumdošanas aktu izdošanu papīrā. Par oficiālo valsts valodu turpmāk vajadzētu noteikt latviešu pidžinu (ja domājat, ka vēl neeksistē apskatieties e-vidi). Katram ir tiesības rakstīt, kā grib tikai jāievēro daži galvenie noteikumi:
1. Tev vienmēr būs slavināt Latvijas valdību un Saeimu;
2. Tev vienmēr būs ievērot viņu rīkojumus, lai arī cik viņi nešķistu absurdi
3. Tev vienmēr būs apzināties, ka nav pareizākas valsts par Latviju un noteikti visurcitur ir sliktāk.

Pēc visa spriežot negaidītu atsuacību šī lēmuma realizācijai Ministru kabinets un Saeima ir sagaidījuši no rakstniekiem un izdevējiem. Jau ceturdien 18. decembrī viņi rīkos draudzīgu akciju pie Saeimas ēkas - grāmatu kraušanu sārtos un iespējamu to dedzināšanu.
Man tā padomājot pilnīgi ienāca atmiņā dažs notikums iz vēstures anālēm - 1933. gada nacistu akcija Berlīnē, kur tika dedzinātas visas režīmam naidīgās grāmatas. Nu re latvieši neaprobežojas ar tādiem sīkumiem - dedzināsim visu turklāt ar valdības atbalstu.

Ar cieņu,
Konstruktīvi destruktīvās
Rakstnieku biedrības lielbiedrs
Jefistāfijs Spalva