svētdiena, 2009. gada 22. februāris

Draņķīgas ballītes un labi atmiņas zudumi

Svarīgs Omnipotents

Gremdējoties atmiņu iztrūkumā no piektdienas vakara, manu prātu pāršalca jautājums par atpūtas kvalitāti pēdējā laikā.
Kas noticis ar spēju redzēt pasaules skaistumu tās dabīgajās krāsās? Tā vien šķiet, ka cilvēkiem ir notrulinājusies uztvere un tiek meklēti veidi, kā to izsist no līdzsvara un iesist vistālākajās ekstremitātēs, ar to vis nedomājot kājas.

"Ir alus, ir varianti!"* un alus ir viens no variantiem. Tā gluži vienkārši ir pieeja ikdienas vienmulības vai saspringtības kliedēšanai. Ja neviena no maņām nespēj apmierināt uztveri, var likt lietā dažāda grādīguma prizmiņas ienākošo staru ietvertā spektra burvības atklāšanai jeb, izsakoties vienkāršāk, piedzerties.
Cits variants ir meklēt kontrastus.
Es gan nevaru ciest tās ballītes, uz kurām aicina mirušus cilvēkus, velk depresīvi melnas drēbes un ierodas ar garām sejām, un to vietā dodu priekšroku pamirušu ballīšu tematiku reanimācijai, piemēram, disko, bet reizēm ķermeņa nodošana nospiedošu sajūtu varā tiešām palīdz paskatīties uz ikdienu kā uz, teiksim, Dalī "Laika noturīgumu"**.
Ā, un tās pirmās laikam sauc bēres.

Vai problēma ir daudzajās reklāmās, kas nemitīgi bombardē mūsu apziņas, vai arī nogurdinošajā kečupu sortimentā, šobrīd ir pāragri teikt. Ir skaidrs vien sekojošais: mēs ķersimies pie katra salmiņa, lai nepadotos maniakālajām balstiņām galvā***.

__________________________
* Cēsu Alus reklāmas sauklis.
** Persistence of Time.
*** Ja tādas tiek novērotas, nekavējoties jāmeklē palīdzību pie kompetenta speciālista!

2 komentāri:

Henriks Norvēģijā: teica...

Es jau kādu laiku nedzeru kečupu... pasaule krāsās gan nav pieņēmusies :s

Aleksis teica...

Ketčups un tā pieejamība še simbolizē piedāvājuma pārsātinātību kā tādu.