Vietējas nozīmes zoofilodendroloģijas guru
Svarīgs Omnipotents
Svarīgs Omnipotents
Tas, kā darbojas cilvēka smadzenes joprojām ir diezgan neskaidra lieta, tomēr prātvēderi kādā no IBM pētniecības centriem nav nekādi mīkstmieši. Viņi grasās uzbūvēt datoru pēc cilvēka smadzeņu līdzības, gluži kā vīrs debesīs esot sastiķējis cilvēku pēc savas līdzības... Tas viņu laikam padara par vectētiņu.
Smadzeņu darbības sarežģītība slēpjas galvā, konkrētāk — smadzenēs. Šī trīs mārciņu smagā, 10W enerģijas patērējošā, cilvēces vēsturē pa sienām nereti smērētā masa pašos pamatos sastāv no garkājainām šunām, kuras nemitīgi sazinās savā starpā. Turklāt, tās ir šitik maziņas un vājprātā, jā, vājprātā daudz.
Smadzeņu podā notiekošie procesi ir faktiski neizsekojami citoskopiskajā līmenī, tāpēc daudz ērtākas indivīdu uzvedības analīzē ir tādas zinātnes kā psiholoģija.
Taču viens ir skaidrs — smadzenes ir sasodīti smalka sistēma, kura tieši tā pat kā lielākā daļa datoru, rosolu un iekšdedzes dzinēju ir pakļaujama sīkiem uzlabojumiem.
Kofeīns, dāmas un kungi!
Šī viela jau izsenis pazīstama cilvēcei tās uzmundrinošā efekta dēļ.
Kofeīns, tā vispopulārākajā veidolā — kafijā, ir sasodīti lielisks biedrs brīžos, kad ir nepieciešama tā nelielā papildu dzirksts, kas izglābj dienu. Stipra, karsta kafija nosalušam ķermanim ir kā radiators guļamistabai, bet nogurušam prātam — kā zīmuļdrāzējs zīmulim.
Protams, kofeīna patēriņam ir arī daži blakus efekti. Atkarībā no ķermeņa, kurš to uzņem, un no padeves apjoma, iespējamas šādas sekas: paaugstināts asinsspiediens, dehidrācija, nespēja koncentrēties, muskuļu raustīšanās, palpitācija, hronisks bezmiegs, depresija, spriestspējas zudumi, dezorientācija, paškontroles atslēgšanās, mānijas, halucinācijas, psihoze un tik ļoti izklaidējošā rabdomialīze (skeleta muskuļu sabrukšana).
Nu jau pietiks dziedāt slavas dziesmas, jo tieši tā pat kā mātei Zemei, visai šai kafijas padarīšanai ir arī sava ēnas puse, proti, lai pagatavotu vienu tasi kafijas, kafijauga labsajūtai tiek izlietoti 140l ūdens. Ja ar to vēl ir par maz, ziniet — kafiju bieži audzē apvidos, kur dzeramā ūdens pieejamība ir nāvīga problēma.
Tā gadās.
Negativitātes noti vēl varētu stiept ilgi, bet tā būtu pretdarbība pēdējā laika tendencēm domāt pozitīvi, tas, savukārt, veidotu līdzsvaru publiskajā domā, bet nevienam taču nepatīk līdzsvars.
Galu galā kofeīns izraisa atkarību, kuras atmešana saistās ar dažādām iekšējām prāta un ķermeņa ķibelēm, tāpēc es, personīgi, labprātāk adaptēšu Pompadūras filozofiju: pēc mums kaut vai grēku plūdi.
Smadzeņu darbības sarežģītība slēpjas galvā, konkrētāk — smadzenēs. Šī trīs mārciņu smagā, 10W enerģijas patērējošā, cilvēces vēsturē pa sienām nereti smērētā masa pašos pamatos sastāv no garkājainām šunām, kuras nemitīgi sazinās savā starpā. Turklāt, tās ir šitik maziņas un vājprātā, jā, vājprātā daudz.
Smadzeņu podā notiekošie procesi ir faktiski neizsekojami citoskopiskajā līmenī, tāpēc daudz ērtākas indivīdu uzvedības analīzē ir tādas zinātnes kā psiholoģija.
Taču viens ir skaidrs — smadzenes ir sasodīti smalka sistēma, kura tieši tā pat kā lielākā daļa datoru, rosolu un iekšdedzes dzinēju ir pakļaujama sīkiem uzlabojumiem.
Kofeīns, dāmas un kungi!
Šī viela jau izsenis pazīstama cilvēcei tās uzmundrinošā efekta dēļ.
Kofeīns, tā vispopulārākajā veidolā — kafijā, ir sasodīti lielisks biedrs brīžos, kad ir nepieciešama tā nelielā papildu dzirksts, kas izglābj dienu. Stipra, karsta kafija nosalušam ķermanim ir kā radiators guļamistabai, bet nogurušam prātam — kā zīmuļdrāzējs zīmulim.
Protams, kofeīna patēriņam ir arī daži blakus efekti. Atkarībā no ķermeņa, kurš to uzņem, un no padeves apjoma, iespējamas šādas sekas: paaugstināts asinsspiediens, dehidrācija, nespēja koncentrēties, muskuļu raustīšanās, palpitācija, hronisks bezmiegs, depresija, spriestspējas zudumi, dezorientācija, paškontroles atslēgšanās, mānijas, halucinācijas, psihoze un tik ļoti izklaidējošā rabdomialīze (skeleta muskuļu sabrukšana).
Nu jau pietiks dziedāt slavas dziesmas, jo tieši tā pat kā mātei Zemei, visai šai kafijas padarīšanai ir arī sava ēnas puse, proti, lai pagatavotu vienu tasi kafijas, kafijauga labsajūtai tiek izlietoti 140l ūdens. Ja ar to vēl ir par maz, ziniet — kafiju bieži audzē apvidos, kur dzeramā ūdens pieejamība ir nāvīga problēma.
Tā gadās.
Negativitātes noti vēl varētu stiept ilgi, bet tā būtu pretdarbība pēdējā laika tendencēm domāt pozitīvi, tas, savukārt, veidotu līdzsvaru publiskajā domā, bet nevienam taču nepatīk līdzsvars.
Galu galā kofeīns izraisa atkarību, kuras atmešana saistās ar dažādām iekšējām prāta un ķermeņa ķibelēm, tāpēc es, personīgi, labprātāk adaptēšu Pompadūras filozofiju: pēc mums kaut vai grēku plūdi.
1 komentārs:
You can live to be a hundred if you give up all the things that make you want to live to be a hundred.
Woody Allen
Ierakstīt komentāru