Rīgas bārddzinis
Indriķis Acīgais
Indriķis Acīgais
Uzņemums Rīgas satiksme apkopojis datus par pagājušo gadu. šausminoša bija atklāsme, ka maksāt negribošo (un šādā stāvoklī pieķerto) braucēju skaits gada laikā ir dubultojies!* 2008. gadā kontrolieru tīklos ieķērušies veseli 91 084 zaķi. Ja parēķinam, tad tie ir veseli 12,7% no 717 371 oficiālajiem** Rīgas iedzīvotājiem. Kas tad ir pie vainas, ka katrs desmitais galvaspilsētas iedzīvotājs nonāk sprukās, kad sastop biļešu kontrolieri? Būtībā procents ir daudz lielāks, ja atrēķinam nost pirmsskolas vecuma bērnus, pensionārus (kuri brīnumainā kārtā sasnieguši vecumu, kad braukšanas prieks viņiem maksā tikai izmežģītas potītes, kad, iekāpjot un izkāpjot, kā gazelēm jālēkā pa pakāpieniem), kā arī pirmās un otrās grupas invalīdus.
Lai arī autoparka modernizācija rit savu gaitu, tomēr kopumā sabiedriskais transports nav viens no estētisma un ergonomijas pieminekļiem. Joprojām atrodamas noplukuša krāsojuma paliekas interjērā, tramvajos pasažieru galvas atspiežas pret zemajiem griestiem, sēžot bieži vien nav vietas kājām, kur nu vēl somai, utt. Šoferu saspiestie grafiki piespiež tos braukt tik taisni un līgani kā kaķis, kas trinās ap balderjāņu pudelīti, atstājot neapmierinātos līdzbraucējus vismaz bubinam ko nelāgu zem deguna. Smalki nepārzinot maršrutus, uz blakus rajoniem jābrauc metot līkumu caur centru, vai, ja esi zinātājs, tad jāgaida atbilstošais savienojums, kurš kursē reizi stundā. Tas viss rada nepatīkamu gaisotni, kas padara pārvietošanos sabiedriskajā transportā vēl nebaudāmāku. Skaidrs, ka rodas nevēlēšanās maksāt par šādu servisu. Daudzi joprojām pārvietojas ar auto, citi izvēlas riteņus un motorollerus - pat ziemas laikā (pēdējā laikā tās ziemas tādas pašvakas), citi izmanto K2, bet bezkaunīgākie tomēr ielec trolejbusā bez biļetes.
Kāda tad ir Rīgas Satiksmes rīcība? Viņi palielina kontrolieru skaitu par trešdaļu, pārskolojot bijušos konduktorus. Pāršķirstot atmiņā pa šiem gadiem redzētos konduktorus, reti kurais liekas esam spējīgs savaldīt skotu terjeru pavadā. Bet ne tā ir lietas būtība. Arī šeit redzam, ka pie mums joprojām ir pieņemts problēmas risināt palielinot sodus un represīvo aparātu. Bet klibais autoparks joprojām ripo, cenas aug progresējošos tempos, pasažieri joprojām valstās pa salonu un paslēpes ar konduktoriem paceļas nākošajā līmenī. Bet zaķi, kā bija, tā arī paliks. Jāsaka, ka izmantošu sabiedrisko tikai izņēmuma kārtā, kamēr nepienāks diena, kad varēšu ierāpot jebkurā Rīgas Satiksmes transportā neatsitot degumu pret pakāpienu.
_______________________________________________________
* - zaķi dubultojušies
** - Rīga skaitļos